foto: freepick.lv

Latvijai reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā nākamgad samazināsies par 43%, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norāda, ka svētdien, 22.oktobrī Luksemburgā, Baltijas jūras valstu sadarbības platformas "Baltfish" nozares augsta līmeņa ekspertu sanāksmē tika sagatavots kopīgs Baltijas valstu priekšlikums par nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Ar šo vienošanos "Baltfish" rosināja nozvejas kvotu būtiski mazāku samazinājumu reņģēm un brētliņām, salīdzinot ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu, kas paredzēja reņģu specializētas zvejas slēgšanu Baltijas jūrā.

"Baltfish" valstu panākto kompromisa priekšlikumu ilgstošu diskusiju gaitā 23. un 24.oktobrī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē akceptēja arī EK un ES Padomes prezidējošā valsts - Spānija, kas attiecīgi piedāvāja izmaiņas 2024.gada nozvejas kvotās. Panāktais kompromiss 24.oktobrī tika vienprātīgi apstiprināts Padomē, informē ZM.

Tādējādi Latvijai noteikts mazāks samazinājums reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā - tas būs 43% nevis 60%, kā to rosināja EK. Turklāt 2024.gadam netiks ieviests ierobežojums reņģes zvejot tikai kā piezveju citu sugu zvejā.

ZM norāda, ka tādējādi ir izdevies palielināt Latvijas kvotu reņģu nozvejai par 227 tonnām. 

Tāpat ministrijā atzīmē, ka situācijā ar Baltijas jūras reņģu krājumiem, arī šādam uzlabojumam ir vitāla nozīme, lai zvejnieki varētu sekmīgāk turpināt brētliņu zveju, kurā reņģe veido nelielu piezvejas daļu.

Arī brētliņu nozvejas kvotai panākts būtiski mazāks samazinājums, nosakot to 10% nevis 23% apmērā, kā paredzēja sākotnējais EK priekšlikumus. Tādējādi izdevies palielināt Latvijas kvotu brētliņu nozvejai par 4037 tonnām, salīdzinot ar sākotnējo EK priekšlikumu.

Latvija kopā ar Igauniju uzsvēra arī to, ka Rīgas līča reņģēm plānotais nozvejas kvotu samazinājums - 20% ir lielāks, nekā to nosaka zinātne. Šim stabilajam zivju krājumam zinātnes rekomendācijas pieļauj ne vairāk kā 17% samazinājumu, kas ir atbilstošs šī krājuma stāvoklim. Pat 3% zvejas iespēju atšķirība dod Latvijai papildus 778 tonnu reņģu zvejas iespēju ieguvumu.

Lašu un mencu krājumiem tāpat kā iepriekšējos gados, 2024.gadā tiek atļauta tikai to piezveja piekrastē un citu sugu zvejā. Šo sugu specializēta zveja nav atļauta kopš 2020.gada. Turklāt lašu piezvejas kvota 2024.gadam samazināta par 15% un Latvijai tā veido 7113 gabalus.

ZM norāda, ka tas ir pietiekami, lai segtu Latvijas zvejnieku lašu piezvejas vajadzības jauktajā dažādu sugu zvejā piekrastē.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pēc lēmuma pieņemšanas Padomē uzsvēra, ka zvejniecības un piekrastes reģionu dzīvotspēja Latvijai ir īpaši nozīmīga darbības joma, tāpēc ZM par šiem jautājumiem vienmēr rūpēsies un tie būs prioritāro darbu sarakstā.