Saimnieks LV / 2021.gads (Maijs.)

Sākusies intensīva zemes darbu sezona, un saimniekiem jālemj, kā apstrādāt un mēslot augsni, kad un kādus augu aizsardzības līdzekļus lietot. Tāpēc aprīlī tikāmies ar Bayer agronomi Inetu Aispuri, lai uz situāciju laukos palūkotos no speciālista skatu punkta, uzklausītu ieteikums un aprunātos par citiem lauksaimniekiem aktuāliem jautājumiem.

– Starp citu, kāpēc izvēlējāties agronoma profesiju?
– Uz agronomiem aizgāju mācīties, jo man ļoti patika dārzkopība. Domāju, ka pēc studijām LLA Agronomijas fakultātē noteikti strādāšu dārzniecībā. Pat mans diplomdarbs bija par tomātiem, nevis rapšiem un kviešiem, ar ko pašlaik saistīta mana ikdiena. Dzīvē sanāca citādi – neesmu ne dienu nostrādājusi ne siltumnīcā, ne ar dārzkopību saistītā uzņēmumā. Visas darba gaitas ir bijušas saistītas tikai ar klasisko agronomiju. Mana pirmā darbaudzinātāja bija agronome Zenta Gulbe no kolhoza Trikāta, kur izgāju savu pirmo praksi. Viņa ļāva man sajust agronoma profesijas garšu un ielika pamatus darba kultūrai – iemācīja cieņu pret laukiem, augiem, cilvēkiem. Liels paldies viņai par to. Tas arī noteica turpmāko agronomijas virziena izvēli.

Mana pirmā darbavieta bija Tukuma pusē, sovhozā Zemgale, kur drīz vien kļuvu par saimniecības galveno agronomi. Man − jaunai meitenei − tas bija liels izaicinājums. Tur gūtā pieredze noder joprojām. Pēc vairākiem nostrādātiem gadiem saimniecībā piecus gadus strādāju Dobeles dzirnavniekā par graudu iepirkumu speciālisti – agronomi, gūstot izpratni, kas reāli notiek graudu pieņemšanas punktos un laboratorijās, un elevatoros. Tad sekoja darba gadi kompānijā Baltic Agro kā agronomei – konsultantei, bet tagad esmu agronome uzņēmumā Bayer.

– Kāda ir jūsu ikdiena?
– Sniedzu konsultācijas lauksaimniekiem Kurzemē, daļā Zemgales un nedaudz arī Vidzemē. Darbs dažādos novados dod iespēju saprast, kas notiek katrā reģionā – kāda ir augu attīstība, kāda augu slimību un kaitēkļu izplatība. Tiekos ar saimniekiem, agronomiem, konsultēju par Bayer produktiem un paralēli diezgan bieži risinām arī citus agronomiskos jautājumus.

– Kādi šobrīd izskatās labības lauki?
– Lauki ir atmodušies pēc ziemas un top arvien zaļāki un skaistāki. Lielākā daļa saimnieku pirmo mēslojumu laukiem jau ir iedevuši.

Latvijas ziemas kviešu, miežu un rudzu tīrumi izskatās ļoti dažādi, pat vienā reģionā − atkarībā no tā, cik bieza bijusi sniega sega, vai augsne bija sasalusi vai nē, kāda bijusi augu attīstības stadija. Tas viss ir sasummējies, un rezultāts ir redzams. Kurzemē lielākajā daļā lauki izskatās skaisti un cerīgi. Tas priecē, jo šis reģions pirms dažiem gadiem ieilguša sausuma dēļ ļoti cieta. Taču ir reģioni Zemgalē un Vidzemē, kur ir novērojams sniega pelējums, daļa no lauka pat jāpārsēj. Protams, saimnieki mēģināja situāciju uzlabot ar ecēšanu vai citu agrotehniku.

Rapšu sējumi caurmērā visā Latvijā izskatās cerīgi. Rapsis ir labi pārziemojis, tagad atliek vien kopt, pabarot un aizsargāt, lai iegūtu labas ražas. Nelielus postījumus ir nodarījuši meža zvēri, bet saimnieki laikus ir apdrošinājuši laukus, tādējādi sevi pasargājot no iespējamiem zaudējumiem.

– Kam šogad uz lauka jāpievērš pastiprināta uzmanība?
– Runājot par rapsi, kā katru gadu, pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ir stublāju smecernieka un pelēkās puves attīstība. Kad dienas temperatūra ir virs 10–15 °C un rapsis ir sasniedzis 15–20 cm, veicam smidzinājumu ar plaša spektra fungicīdu Tilmor, lai ierobežotu krustziežu sausplankumainību, pelēko puvi un krustziežu sauso puvi. Fungicīds darbojas arī kā augšanas regulators, lai veicinātu centrālā dzinuma lēnāku augšanu garumā, bet stimulētu labāku sāndzinumu augšanu un attīstību, kā arī lai veicinātu rapša izturību pret veldrēšanos. Šajā miglojumā varam pievienot arī insekticīdu Decis Mega, lai ierobežotu stublāju smecernieku.

Stublāju smecernieka izplatība pēdējos gados pieaug. To kaitējums nav tik nenozīmīgs, kā sākotnēji varētu likties. Stublāja smecernieka kāpuri bojā rapša stublājus, tāpēc tiek nomākta rapša augšana, kā rezultātā sēkliņas ir daudz smalkākas, vieglākas, ar mazāku eļļas saturu.

Maija vidū, kad rapši jau būs pilnziedā, jāveic miglojums pret balto puvi un krustziežu sausplankumainību. Iesakām lietot Bayer plaša spektra iedarbības fungicīdu Propulse, kam piemīt kā aizsargājošas, tā arī ārstējošas īpašības un papildus tam visam – fizioloģiskais zaļēšanas efekts.

Rapsis ir tā kultūra, no kuras saimnieki var iegūt labu peļņu, un šis fungicīda smidzinājums ir kā apdrošināšanas polise, lai tiktu saglabāta potenciālā raža.

No šī gada rapsim ir pieejami tikai kontaktiedarbības insekticīdi, tas būs vēl viens izaicinājums lauksaimniekiem, lai ierobežotu krustziežu spīduli, krustziežu sēklu smecernieku un krustziežu pāksteņu pangodiņu. Pirms vairākiem gadiem, kad tika konstatēta insekticīdu rezistence pret krustziežu spīduli, risinājums bija sistēmiskās iedarbības insekticīdi. Šobrīd sistēmiskās iedarbības insekticīdi vairs nav pieejami. Ir ļoti grūti prognozēt, kā kaitēkļi izplatīsies un kā veiksies ar to ierobežošanu. Ziemas rapsis šajā ziņā ir pateicīgāks, bet vasaras rapsis kaitēkļiem ļoti patīk. Būs atkal jauna pieredze.

Runājot par kviešiem, saimniekiem ir jāapseko lauki, lai saprastu, kas notiek ar nezālēm. Ja rudenī nav lietots herbicīds, tad jāpieņem lēmums, kā ierobežot pārziemojušās nezāles. Savukārt tie, kas ir lietojuši herbicīdus rudenī, piemēram, Bayer herbicīdus Komplet vai Mateno Duo, šobrīd attiecībā uz nezālēm var neuztraukties un pievērsties citiem lauka darbiem. Tā ir priekšrocība, ko saimnieki arvien vairāk novērtē, cenšoties ierobežot nezāles jau rudenī.

Ar slimību ierobežošanu ziemas kviešu un miežu sējumos nav jāsteidzas. Jāsagaida, kad kvieši sasniegs 31–32 augu attīstības stadiju, un tad jāveic pirmā fungicīda smidzinājums.

Pēc statistikas datiem, Latvijā populārākie fungicīdi, ko izmanto pirmajā smidzinājumā, ir Input un Input Triple. Šie ir plaša spektra sistēmas iedarbības fungicīdi stiebra pamatnes, lapu un vārpu slimību apkarošanai un ierobežošanai. Gribētu uzsvērt fungicīdu Input Triple kā īpaši spēcīgu pret graudzāļu miltrasu, stiebru lūšanu, kviešu lapu dzeltenplankumainību, kviešu lapu pelēkplankumainību un rūsām. Input Triple augsto efektivitāti nodrošina ne tikai trīs spēcīgas darbīgās vielas, bet arī produkta formulācija (Leafshield), kas nodrošina vienmērīgu pārklājumu, ātrāku darbīgo vielu uzsūkšanos, līdz ar to ir ar elastīgāku apstrādes laiku.

Otrajā smidzinājumā iesakām lietot fungicīdu Ascra Xpro – plaša spektra slimību apkarošanai un ilglaicīgai aizsardzībai. Ascra Xpro satur trīs darbīgās vielas, kas nodrošina ļoti ātru un efektīvu galveno graudzāļu slimību ierobežošanu, plus fizioloģiskās zaļēšanas efektu. Ascra Xpro ir fungicīds ar visaugstāko efektivitāti uz kviešu lapu dzeltenplankumainības ierobežošanu, nebaidos teikt, Latvijā.

Gan ziemas, gan vasaras miežu sējumos nepārspēts fungicīds ir Variano Xpro, kas nodrošina galveno miežu slimību efektīvu ierobežošanu un ilglaicīgu aizsardzību.

Visi mūsu produkti, kas ir no Xpro sērijas, ir arī ar (Leafshield) formulāciju, kā jau es minēju iepriekš, tas nodrošina šo fungicīdu augsto efektivitāti.

Saimnieki jau ir iesējuši lauka pupas, arī šajos laukos jāplāno atbilstošs herbicīda lietojums. Bayer piedāvā herbicīdu Fenix nezāļu apkarošanai lauka pupu un zirņu sējumos. Ar to gan iesaku pagaidām nesteigties, jo zeme ir vēsa un iesētās pupas tik ātri vēl nesadīgs. Lai nodrošinātu herbicīda augstāku efektivitāti, jāsagaida, kad pupas sāk dīgt un tuvojas augsnes virskārtai, tad varam veikt smidzinājumu ar Fenix, tā iegūstot kontroli pār sadīgušajām nezālēm un tām, kas vēl dīgs.

– Ko mūsu lauksaimnieki varētu uzlabot savā darbā?
– Mūsu lauksaimnieki ir kļuvuši ļoti gudri un iemācījušies strādāt efektīvi. Kā viena agronome teica, agronomija ir filozofija, jo katram mums ir sava pārliecība par to, kas un kā darāms. Tāpēc katram ir sava pieredze un redzējums.

Tas, ko arvien vairāk lauksaimnieki jau dara un es ieteiktu izmēģināt arī citiem, − ja iespējams un laika apstākļi atļauj, lietot herbicīdu graudaugiem rudenī, jo tas atvieglo darbu pavasarī un nezāles nepatērēs vērtīgās barības vielas, kas tiek dotas kultūraugiem.

– Kā vērtējat zemkopības nozari Latvijā?
– Nu jau ilgāku laiku izskanējis vienpusīgs un, manuprāt, ļoti nepamatots viedoklis, ka Latvijas lauksaimnieki indē, kaitē un dara tikai sliktu. Patiesībā Latvijā, salīdzinot ar to, kā lauki tiek apstrādāti Eiropā, augu aizsardzības līdzekļus izmanto salīdzinoši maz, turklāt stingri ievērojot to lietošanas noteikumus. Tāpēc man ļoti patīk projekts, kurā Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi beidzot iedzīvotājiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību, saprotamā valodā skaidro, ko dara zemnieks un kādu pienesumu tas sniedz tautsaimniecībai. Latvijā mēs, lauksaimnieki, esam maz un pa vienam nespējam atspēkot negatīvos apgalvojumus, tāpēc priecē, ka lauksaimnieki un nozares speciālisti ir apvienojušies un informē sabiedrību par reālo situāciju, un izceļ pozitīvo.

Vēl gribētu minēt, ka mums Latvijā nav neatkarīgas organizācijas, kas izvērtētu pieejamo augu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes salīdzinājumu un varētu sniegt saimniekiem objektīvu vērtējumu. Zinu, ka pašlaik notiek vairāki projekti šajā virzienā, bet tie nav plaši pieejami. Ārzemēs šāda pieredze jau ir.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa saimniecību tika dibinātas 90. gados, pašlaik notiek paaudžu maiņa un lauksaimniecībā ienāk jaunie lauksaimnieki ar degsmi, apņēmības pilni atsaukties jauniem izaicinājumiem un inovācijām. Viņi ir gatavi pārņemt vecāku saimniecības un ienest nozarē jaunas vēsmas. Man tas patīk.

– Kāds ir jūsu viedoklis par minimālo apstrādi un tiešo sēju?
– Pirmkārt, katrai saimniecībai ir jāizvērtē savi spēki un jābūt pārliecībai par to, ko un kā dara. No saimniecībām, kuras ilgāku laiku jau izmanto minimālu augsnes apstrādi, ir ļoti labas atsauksmes – paaugstinājusies organika, novērojamas daudz stabilākas ražas. Ja saimnieks iet šajā virzienā un ir labi rezultāti, tiek ietaupīti milzīgi resursi – degviela, laiks un nauda.

Tas viss kopumā ir pozitīvi, taču ir dažādi gadi, dažādi laika apstākļi un rodas arī jautājumi par nezāļu ierobežošanu. Tas, kas der standarta variantā, kā bijām pieraduši, – aršana, vairs neder minimālās augsnes apstrādes gadījumā. Kā piemēru varu minēt maura skareni, kas arvien vairāk parādās mūsu laukos. Tāpēc es teiktu, ka katram saimniekam ir jāizvērtē sava situācija un jāpaņem sev vispiemērotākais variants.

Man ļoti patīk tiešā rapšu sēja, it īpaši Kurzemē, kur ir paugurains reljefs. Pirms kāda laika šie pakalni bija brūni, bet tagad tur lepni aug rapsis.

– Kādi jaunumi no Bayer sagaidāmi tuvākajā laikā?
– Bayer iet laikam līdzi un ražo arī bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus. Šobrīd tirgū ir pieejams fungicīds Serenāde Aso slimību ierobežošanai dārzeņiem un ogām. Šis fungicīds sastāv no dabīgām baktērijām, kas sastopamas arī dabā, tikai augstākā koncentrācijā. Pēc fungicīda lietošanas nav vajadzīgs nogaidīšanas laiks. Šī ir laba alternatīva tiem, kas vēlas bioloģiskus augu aizsardzības risinājumus.

Notiek arī citi izmēģinājumi, un būs jauni produkti!