FOTO: llkc.lv

Teju diennakti ilgais lietus un spēcīgais vējš, kas nule kā piemeklēja visu Latviju, daudzviet veldrē sagāzis labības laukus. Visvairāk cietuši sējumi Kurzemē un Zemgalē. Vai šie graudi būs izmantojami pārtikā, atkarīgs no mitruma un siltuma – ja tie sāks dīgt pie zemes, lietojami būs vairs tikai lopbarībai, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

LLKC augkopju vērtējumā siltais un ar mitrumu pietiekamais jūnijs šogad veicinājis labu ziemāju attīstību. Apskatot laukus, redzams, ka graudaugi labi izmantojuši augsnē esošās barības vielas un slāpekli, ko aukstajā pavasarī pilnvērtīgi izmantot nespēja.

Vita Cielava, LLKC Saldus biroja augkopības konsultante: “Ļoti daudz veldrē sagāzti ziemas un vasaras mieži – jebkura šķirne šādu spēcīgu vēju un lietavas īsti nevar izturēt. Arī jaunie kartupeļi, kuru rakšana sākta, cietuši no mitruma pārbagātības un sākuši pūt. Teju nemaz lietavas nav ietekmējušas kviešu sējumus – reti kurā kalna nogāzē tie nedaudz sagūluši pie zemes.”

Daļa saimnieku šogad samazināja papildmēslojuma normas, tādēļ veldre ir nākusi kā zināms pārsteigums. Tiesa gan, šajā laikā, kad notiek graudu nobriešana, augi vēl ir gana zaļi, stublāji mīksti un lokani, tādēļ lietavām un vējiem ir vieglāk tos pieliekt

Anita Dzene, LLKC Rēzeknes biroja augkopības konsultante: “Pašlaik veldrē sagūluši aptuveni 30% Skagen šķirnes ziemas kviešu un nedaudz arī ziemas miežu. Citus sējumus lietavas īsti nav ietekmējušas. Iespējams, palīdzēja tas, ka lauki šogad mazāk tika mēsloti.”

Ieva Kamerāde-Sniedze, LLKC Ogres biroja augkopības konsultante: “Vidzemes pusē – kā kuros laukos. Ziemas miežos, kviešos ir veldre, bet ne pārlieku daudz. Vairāk tā vērojama tritikāles un kviešu sējumos.”

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Mūs nepārsteidza tas, ka populārā  ziemas kviešu šķirne Skagen, kas nereti krīt veldrē, atkal ir cietusi visvairāk. Cietušas arī citas šķirnes – labi saaugušie vasaras miežu un vasaras kviešu zelmeņi. Jāmin, ka veldres laukos ražas zudumi tiek lēsti vismaz 15% apmērā, pie nosacījuma, ka iestājas sauss un saulains laiks. Mitrumam turpinoties, zem veldres augi sāk bojāties un graudu nogatavošanās būs apgrūtināta. Tādēļ cerēt uz labu kvalitāti šādos veldres laukos vairs nevar – visvairāk cieš graudu tilpummasa un krišanas skaitlis.”

Pašlaik augsne jau daudzviet ir pārmirkusi, īpaši centrālajā Latvijas daļā un zemākajās vietās  – labība, zirņi un kartupeļu lauki rāda, ka daļa ražas jau ir zaudēta šī lielā mitruma dēļ.