Visražīgākie ganāmpulki arvien mums ir Vidzemē, 50 ražīgāko ganāmpulku sarakstā būtisku izmaiņu nav, tiesa, salīdzinot ar pērno pārraudzības gadu, nedaudz pamainījušies līderi.

Aizvadītajā pārraudzības gadā labus rezultātus sasniegusi Valmieras novada Ķoņu pagasta zemnieku saimniecība “Kalnapaipuži”, kurai pēc Lauksaimniecības datu centa (LDC) apkopotajiem datiem izdevies pārsniegt 16 t izslaukumu pēc sausnas koriģētā piena  (skat. 1. tabulu). Dati rāda, ka saimniecībai gada laikā izslaukumu izdevies kāpināt no 12,7 līdz 15,87 tonnām no govs, kā arī uzlabot tauku (no 3,98 % uz 4,08 %) un olbaltumvielu (no 3,33 % uz 3,51 %) rādītājus. 

Otra ražīgākā saimniecība ir Valmieras novada Jeru pagasta z/s “Ceriņi”, kur izslaukums kāpis no 15 uz 15,4 tonnām no govs gadā, bet nedaudz mazāks bijis tauku saturs (kritums no 3,98 % uz 3,85 %), toties augstāks olbaltumvielu daudzums pienā (kāpums no 3,35 % uz 3,43 %).  

Latvijā ir 165 saimniecības jeb 5 % no visām pārraudzības saimniecībām, kas vidēji slauc vairāk par 10 t piena gadā no katras govs. No iepriekšminētajām 87 saimniecības ir ar vidējo izslaukumu virs 11 t no govs gadā, un šo saimniecību sniegums atspoguļots 1. tabulā. 

Ražojot piena produktus, arvien lielāks uzsvars tiek likts uz piena kopējo sausnu, tāpēc pasaulē tiek lietots tāds rādītājs kā pēc sausnas koriģēts piens (SCM). 

SCM piens = izslaukums x ((tauki % + tīrproteīns %) / 7,3), kur tīrproteīns = kopproteīns % - 0,19 % (urīnviela jeb karbamīds). 

1. tabula. Ražīgākie piena ganāmpulki Latvijā 2021./2022. piena pārraudzības gadā

Latvijas vidējais pārraudzībā esošais ganāmpulks ir ar 33,4 slaucamajām govīm, kuru vidējais izslaukums ir 8562 kg ar vidējo tauku saturu 4,05 % un 3,41 % olbaltumvielām. Izslaukumu gada laikā esam kāpinājuši par 242 kg. Vidējais somatisko šūnu skaits pienā ir 216 tūkstoši. Telītes pirmo reizi tiek sēklotas 15 mēnešu vecumā, bet atnesas 26 mēnešu vecumā. 2021./2022. pārraudzības gadā pārraudzība tika veikta 3309 saimniecībās, un to lielums ir 1–1876 slaucamās govis. 44 % saimniecību, kas veic pārraudzību, ir ar vidējo govju skaitu mazāk par 10. Nākamā lielākā grupa (33 %)  ir ar skaitu 10–30 slaucamās govis. Ganāmpulku ar govju skaitu virs 200 slaucamajām govīm ir tuvu 3 % no kopējā pārraudzības ganāmpulku skaita, un šī ir vienīgā grupa, kurā pagājušajā gadā palielinājies ganāmpulku skaits (skat. 2. tabulu). Latvijā ir 6 ganāmpulki, kuros ir vairāk par 1000 slaucamajām govīm. Analizējot datus, nākas secināt, ka vislielākā izaugsme un attīstība notiek lielajās saimniecībās ar govju skaitu virs 200 slaucamajām govīm. Saimniecībās ar 30–99 slaucamajām govīm nopietns izaicinājums ir jaunlopu izaudzēšana, jo pirmās atnešanās vecums ir slikts (28.–29. mēnesī), optimāli ir 24 mēneši. Sakārtojot šo rādītāju, izslaukumi paaugstināsies automātiski. Ģimenes saimniecībās saimnieks pavisam loģiski nevar būt speciālists visās jomās, bet nav jābaidās jautāt padomu konsultantiem.

2. tabula. 2021./2022.piena pārraudzības gada rezultāti Latvijā