Lai gan pastāvošie vides aizsardzības normatīvie akti jau krietnu laiku reglamentē prasības piesārņojošo darbību veikšanai kā dzīvnieku novietnēs, tā attiecībā uz lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošanu, ganāmpulku īpašniekiem aizvien ir grūtības to izpildē, kas noved pie kontrolējošo institūciju noteiktiem sodiem.

Visiem zināms, ka lielākais piesārņojuma avots lopkopībā ir nepareiza kūtsmēslu apsaimniekošana, tādēļ jautājums par kūtsmēslu krātuvēm ir ļoti aktuāls. Prasības piesārņojuma ierobežošanai attiecas gan uz lielajām saimniecībām, gan pavisam mazajām, jo arī 1-2 govju īpašniekam nosacījumi jāzina un jāpilda. Rēzeknes novadā ir salīdzinoši liels saimniecību skaits ar darbību tieši lopkopībā. To, ka prasību ievērošana ir problēma,  apliecina Valsts vides dienesta (VVD) konstatētās neatbilstības uz vietas saimniecībās.

Lai akcentētu vides aizsardzības  jautājuma svarīgumu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Rēzeknes birojs 19. oktobrī rīkos semināru par prasībām  piesārņojošo darbību veikšanai lauksaimnieciskajā ražošanā. Jautājums ir aktuāls un nav izņemams no ikdienas. To pierāda arī zemnieku pozitīvās atsauksmes un interese par pagājušajā gadā biroja rīkoto akciju par lauksaimniecības atkritumu savākšanu. Ir vienkārši jāzina, kā rīkoties, un rezultāts būs. Tāpēc semināriem, mācībām, arī akcijām ir neatsverama nozīme sabiedrības izglītošanā.

Lauksaimniekiem jāatceras, ka jaunā Kopējās lauksaimniecības politika attiecībā uz vides un klimata jomu paredz pakāpeniski Samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG)  un amonjaka emisijas. Tādēļ svarīgi apzināties riskus un saprast, kādi risinājumi, kādi ieguldījumi nepieciešami. Dalība atbalsta programmās ir viena no finansējuma piesaistes iespējām.

Zemkopības ministrijas reģionālajās konferencēs izskanēja, ka šajā gadā tiks atvērta projekta kārta pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”, kas ļautu sakārtot arī mēslu krātuvju jautājumu. Kas, kad un kā šim nolūkam būs pieejams - jāpaseko informācijai Lauku atbalsta dienesta mājaslapā.