Saimnieks LV / 2024.gads (Janvāris)

2020. gadā aptuveni 4.5 % no kopējā Eiropas Savienībā nodarbināto skaita, aptuveni  9.4 miljoni cilvēku, strādāja lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Lielākā daļa jeb 4.2 % no kopējā nodarbinātības apjoma strādāja lauksaimniecībā.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare joprojām ir nozīmīgs nodarbinātības avots, jo īpaši ES austrumu un dienvidu valstīs. Aplūkojot ES reģionus pēc NUTS 3. līmeņa klasifikācijas datiem, visaugstākais nodarbinātības līmenis nozarē konstatēts Rumānijas Vaslui (61.7 %) un Neamț (51.4 %) reģionos. Turklāt 114 ES reģionos vairāk nekā 16.5 % no darbaspēka bija nodarbināti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, visvairāk to bija Bulgārijā, Grieķijā, Polijā, Portugālē, Polijā un Rumānijā.

Savukārt 2020. gadā 137 reģionos lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija nodarbināti mazāk kā 0.5 % darbaspēka.

Absolūtos skaitļos reģioni ar visaugstāko nodarbinātības līmeni lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā pārsvarā atradās Rumānijā, kur astoņi no reģioniem ierindojās ES TOP 10. Vislielākais nodarbināto skaits – 146 200 – bija Rumānijas reģionā Jaši, kam sekoja četri citi Rumānijas reģioni ar vairāk nekā 100 000 nodarbināto katrā. Izņemot Rumānijas reģionus, tikai divi citi reģioni iekļuva NUTS 3. līmeņa reģionu desmitniekā ar augstāko nodarbinātības līmeni lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – Sandomiersko jędrzejowski Polijas dienvidaustrumos un Almerija Spānijas dienvidos.

No Baltijas valstīm visaugstākais lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbināto īpatsvars no visiem nodarbinātajiem ir Tauraģes apriņķī Lietuvā (21.4 %), Vidzemē, Latvijā (20.5 %) un Marijampoles apriņķī Lietuvā (16.6 %). Zemgalē nozarē nodarbināto skaita īpatsvars attiecīgi ir Dati nav pieejami 16.2 % , Latgalē 14.5 %, Kurzemē – 11.5 %, Pierīgā – 7.5 %.