Saimnieks LV / 2024.gads (Maijs)

Pēdējos divos gados maijs neizcēlās ar pavasarīgu siltumu, – bija diezgan vēss. Stipras salnas bija vērojamas pat jūnija sākumā. Arī šogad maijā ir iespējami ļoti mainīgi laikapstākļi. Taču jebkurā gadījumā ir jāpabeidz aprīlī iesāktie un jāturpina maijā darāmie darbi. Lai gan šķiet, ka kaitīgie organismi vēl tā īsti neko nedara, nedrīkstam atstāt tos bez uzraudzības. Arī šajā saspringtajā darba laikā lauksaimniekiem regulāri jāapseko savi lauki un dārzi, jo tikai tā ir iespējams noteikt kaitēkļu un slimību izplatību un sastopamību, kā arī savlaicīgi tos ierobežot.

Ziemāju graudaugu sējumi
Šogad, līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, martā un aprīlī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu jomas speciālistu apsekotajos ziemāju laukos tika novēroti sniega pelējuma (pelēkā un sārtā) bojājumi. Slimības bojātie augi bieži izskatās nedzīvi, tomēr, ja cerošanas mezgls ir dzīvs, tie drīz vien ataug un turpina savu attīstību. Tiesa, stipri inficētie nereti aiziet bojā.

Ik gadu pavasarī ziemāju sējumos ir novērojamas graudaugu slimību rudens infekcijas pazīmes. Gandrīz katrā apsekotā ziemas kviešu laukā, vairāk vai mazāk, var atrast kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes. Tie ir labi saredzami mazi tumši punktiņi (piknīdas) uz apakšējām augu lapām. Uz vecākām lapām varēs viegli saskatīt arī graudzāļu miltrasas rudens infekcijas pazīmes – pelēcīgus spilventiņus (pustulas). Savukārt stiebrzāļu gredzenplankumainības pazīmes, ja inficēšanās notikusi jau iepriekšējā gada rudenī, būs atrodamas rudzu, tritikāles un ziemas miežu sējumos. Nereti uz lapām pavasarī var būt novērojama arī brūnās rūsas rudens infekcija. Saulē un vējā, kas pavasarī ir tik ierasti, ātri vien vecākās lapiņas atmirst (sažūst un sakalst) un, augiem strauji augot, jaunās slimības pazīmes var parādīties vēlāk. Tomēr katrs pavasaris ir nedaudz atšķirīgs, tāpēc arī lapu slimību izplatība sējumos būs atkarīga galvenokārt no laikapstākļiem maijā. Ar lietus šļakatu palīdzību no apakšējām lapām uz augšējām nonāks kviešu lapu pelēkplankumainības infekcija. Postīgāka tā būs, ja stiebrošanas laikā vismaz divas diennaktis pēc kārtas līs lietus. Iesākumā slimības pazīmes nereti var sajaukt ar citām plankumainībām, bet, ja pelēcīgi iegarenos plankumos ir saredzamas melnās piknīdas, tas pavisam droši liecinās par pelēkplankumainības galveno pazīmi. Savukārt dzeltenplankumainības pirmās pazīmes nereti var palikt arī nepamanītas, jo tumšāku plankumu diametrs, kas iesākumā nepārsniedz 1 mm, kur centrā saredzams balts punktiņš, vieglāk būs atpazīstams vēlāk, kad jau lielākos ovālos plankumos, ko ietver dzeltena josla, būs labāk saredzams šis melnais plankumiņš. Primārās infekcijas avots ir virs augsnes palikušie pērnie salmi, uz kuriem pavasarī vēl var saskatīt dzeltenplankumainības pazīmes. Tāpēc biežāk tieši atkārtotos kviešu sējumos jaunās slimības pazīmes var parādīties ātrāk nekā citos kviešu sējumos. Tomēr slimības attīstības pakāpe veģetācijas periodā būs vairāk atkarīga no laikapstākļiem. Nesadalījušies dzeltenplankumainības un pelēkplankumainības inficētie salmi var kalpot kā infekcijas avots arī vēl nākošajā sezonā. Infekcijas avota klātbūtnei ziemas miežu, rudzu un tritikāles sējumos (inficētās augu atliekas, pabiru asni, daļēji arī sēklas) ir svarīga nozīme arī gredzenplankumainības attīstībai, jo sporu lidošana notiek nelielos attālumos, tāpēc mitrā un vēsā laikā maijā sējumos var parādīties arī gredzenplankumainības pirmās pazīmes.

Sevišķi sabiezinātos, ar N pārmēslotos, stipri nezāļainos sējumos iespējama arī graudzāļu miltrasas attīstība un izplatība, ko noteiks audzēšanai izvēlētā šķirne. Graudzāļu miltrasas attīstībai svarīgs ir gaisa mitrums, savukārt patogēna attīstībai mitrums uz lapām nav tik nozīmīgs. Rūsas izplatība katru gadu ir atšķirīga, un tā spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem. Rūsas infekcija postīgāka un ražas zudumi lielāki, ja inficēšanās notiek jau agrās attīstības stadijās, tāpēc dzeltenās un brūnās rūsas pirmās pazīmes nereti var parādīties arī maijā.

Vasarāju sējumi
Vasaras miežu sējumos, nereti jau lapu attīstības laikā, ovāli izstieptos plankumos tīklveida zīmējums (biežāk sastopams), kā arī ne tik tipiski tumši brūni plankumi bez zīmējuma liecinās par miežu lapu tīklplankumainības izplatību. Maijā agrās attīstības stadijās arī auzu sējumos var parādīties auzu lapu brūnplankumainības pirmās pazīmes.

Sadīgušos vasarājus maijā siltā un saulainā laikā var apdraudēt arī kaitēkļu masveida savairošanās. Spradžu ierobežošana būtu pamatota, ja ir sasniegts kaitīguma...

Pilnu rakstu lasiet maija SAIMNIEKS LV numurā!