Saimnieks LV / 2019.gads (Septembris.)

Lai nu kāda būtu vasara, bez ogām tā nav iedomājama – vairāk vai mazāk tās ir katru gadu. Lietuvā ogu tirgū aizvien lielāku popularitāti gūst krūmmellenes. Pirmās ienāk no Polijas, drīz vien tām pievienojas Lietuvā audzētās. Vienādi zilas, bet lietuvieši apgalvo, ka pašu audzētās esot saldākas. Varbūt arī tādēļ, ka tām nav jāmēro tik garš ceļš līdz pircējam.

Krūmmelleņu ogu labās un vērtīgās īpašības jau visi zina, un zinātnieki šo vērtīgo īpašību sarakstu joprojām papildina. Krūmmellenes nav no lētajām, tomēr pieprasījums ir liels. Runā, ka lauksaimnieki esot uzgājuši zelta āderi – šodien tās esot ienesīgākās no visām ogām. Un krūmmelleņu audzētāju skaits aug.

Lietuvā audzē pārsvarā agrīnās un vidēji agrīnās šķirnes. Vēlās šķirnes audzēt ir riskanti, ja nu rudens nelabvēlīgs, tad ogas nespēj nogatavoties. Netālu no Telšiem Lietuvas un Nīderlandes investori ierīkojuši Lietuvā lielāko krūmmelleņu komercdārzu. ES atbalsts netiek izmantots, bet dārza ierīkošanā jau ieguldīts vairāk nekā miljons eiro. Šogad cer iegūt aptuveni 100 t ogu. Nākotnē plānojamā raža pārsniegšot jau vairāk nekā 360 t, visa raža tiks eksportēta, realizēt ogas Lietuvas tirgū nav paredzēts. Arī saimniecības vadītājs Vītauts Buivīds atzīst, ka krūmmellene ir visienesīgākā oga. Uzņēmuma sākums meklējams 2016. gadā, kad tika nopirkta viensēta, kuras rīcībā bija 22 ha zemes, piemērota dārza ierīkošanai. Investori ilgi meklēja piemērotu vietu ogu audzēšanai – vajadzēja, lai tuvumā būtu ūdens krātuve, kas dotu iespēju laistīt, lai būtu ērti piebraucamie ceļi un atbilstoša augsne. Svarīgi bija ne tikai dabas, bet arī ekonomiskie apstākļi. „Investorus no Nīderlandes Lietuvāpiesaistīja samērā zemā zemes cena un lētāks darbaspēks,” skaidro V. Buivīds. No saimniecības netālu tek Virvītes upe. Ūdens tiek pārpumpēts uz mākslīgu ūdens tvertni (dīķi) ogu dārza vidū. Dīķisnodrošina, ka vasarā laistīšanas laikā no upes netiek ņemts pārāk daudz ūdens. Laistīšanas sistēma apgādā katru ogu krūmu ar nepieciešamo veldzi. Lietuvieši parasti ogu krūmu stādus pērk Polijā, bet holandieši tos pirka Nīderlandē, kur tie ir vismaz 30 % dārgāki, bet, kā apgalvo ārzemnieki, tie arī dodot ievērojami lielāku ražu. „No komercdārza cer iegūt maksimālu peļņu, tad arī izvēlas augus, kas dos lielāko ražu,” stādu pirkšanu Nīderlandē pamato V. Buivīds.

Saimniecība orientēta uz maksimālu peļņu: blīvums 3300−3500 stādi/ha, izmantojot rūpnieciskās tehnoloģijas, pavisam iestādīts 80 tūkst. stādu. Jo retāk stāda krūmus, jo tiem ilgāks mūžs. Ja stāda kā šajā saimniecībā, krūmi ražos 10–15 gadus, bet, ja stāda retāk (1500–2500 stādi/ha), kā parasti to dara, krūmmelleņu krūma mūžs var sasniegt 30 gadus. Uzņēmums dibināts, lai ražotu eksporta produkciju. Investoriem no Nīderlandes līdzīgas saimniecības pieder arī viņu dzimtenē un Vācijā. ,,Mums vajadzētu veicināt šādu komercdārzu attīstību. Katrā ciemā varētu būt tāda saimniecība, lai investē arī ārzemnieki, jo viņi nekļūs par monopolistiem ar lielām zemes platībām. Mūsu saimniecībā lielākā izmantojamā zemes platība varētu būt 50 ha. Lielāku jau būtu grūti pārvaldīt. Vēl viens labums – būs vairāk darbavietu laukos,” norāda Buivīda kungs un skaidro, ka krūmmelleņu komercdārzs nav graudsaimniecība, kur lauki var plesties līdz apvārsnim. Svarīgs aspekts ir arī darba iespējas: 20 ha krūmmelleņu dārzā sezonas laikā darbs ir 100 cilvēkiem, pastāvīgs darbs saimniecībā šodien ir pieciem darbiniekiem. Ja būs fasēšanas cehs, vajadzēs vairāk darba roku.

Lai cik optimistiski Buivīda kungs izsakās par krūmmelleņu audzēšanu komercdārzā, viņš atzīst arī riska faktorus. Viens no tiem ir laikapstākļi – lietu un sausumu var savaldīt tehnoloģijas, bet salnu tās nepieveiks. Vēl viens riska faktors skar dārgās vēlās rudens šķirnes, kuru ogas dažreiz nespēj nogatavoties un paliek krūmos zaļas. Nedrīkst aizmirst arī par konkurenci – kaimiņvalsts Polija ir lielākais krūmmelleņu audzētājs Eiropā. Tomēr, visu sarēķinot, – krūmmelleņu audzēšana esot pievilcīgs bizness, secina V. Buivīds.

Lietuvā ogu audzēšanas speciālisti, vērojot pieaugušo krūmmelleņu audzētāju skaitu, lēš, ka drīz vietējais tirgus būšot piepildīts un cenas kritīšoties. Bija laiks, kad Lietuvā šīs ogas bija retums, pircējiem tās patika, un daudzi metās tās audzēt. Šodien šis bizness ir ienesīgs, bet kā būs nākotnē? Rietumu tirgus arī nav tukšs. Lieliem audzētājiem lielākas rūpes, bet Lietuvas tirgū pārsvarā nonāk nelielu plantāciju īpašnieku audzētas ogas.

Jurbarkas rajona zemniece Sigita Tūrovaite audzē zilo ogu krūmus 4.5 ha lielā plantācijā. Ģimenes saimniecībai tas esot optimālais lielums. Ogas zemniece realizē Viļņas, Kauņas un Klaipēdas tirgos. S. Tūrovaite prāto, ka itin reāli būtu domāt par ogu eksportu uz ziemeļvalstīm. Tomēr pagaidām mazie audzētāji pilnībā neapmierina vietējo pieprasījumu. Ir pircēji, kas pieprasa tieši Lietuvā audzētas ogas, pat tad, ja cena ir augstāka. Ja Lietuvā vairs nebūšot šo ogu pircēju, tepat blakus taču ir Latvija...