“Nekad jau viss neizsalst”, “labībai krusa neko nevar padarīt” un citi mīti joprojām mēdz ietekmēt Latvijas lauksaimnieku lēmumus. Kāda ir lauksaimniecības risku dinamika, tendences un prognozes, ar ko jārēķinās Latvijas zegmniekam? Uz šo un citiem lauksaimniekiem būtiskiem jautājumiem Latvijas un ārvalstu eksperti atbildes piedāvās 30. janvārī konferencē “Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā”.

Konferencē bez maksas aicināts piedalīties ikviens Latvijas lauksaimnieks, līdz 25. janvārim reģistrējoties šeit. Pasākums 30. janvārī notiks konferenču centrā “ATTA centrs”, Rīgā, Krasta ielā 60, sākums plkst. 11.00 (reģistrācija no plkst. 10.30).

Lauksaimniecības risku konferencē piedalīsies kā ārvalstu, tā arī pašmāju eksperti. Vācijā dibināto starptautisko lauksaimnieku apdrošināšanas kooperatīvu “VEREINIGTE HAGEL” pārstāvēs tā valdes loceklis Tomass Gerke (Thomas Gehrke), daloties atziņās par lauksaimniecības risku apdrošināšanas pirmsākumiem un nākotnes attīstību Eiropā. Jorgs Kahelmans (Jörg Kachelmann) ir starptautiski atzīts eksperts laikapstākļu analīzes un prognožu jomā, kurš sniegs ieskatu par klimata pārmaiņu un laikapstākļu ekstrēmu radītajām sekām Eiropā. Savukārt “VEREINIGTE HAGEL” eksperts Daniels Stihers (Daniel Sticher) stāstīs par zinātniski pamatotu meteoroloģisko staciju tīkla izveidi, kas ar digitāliem risinājumiem palīdz zemniekiem optimāli sagatavoties dažādiem laikapstākļu radītiem riskiem.

Konferencē Latvijas lauksaimniekiem būs iespēja uzzināt arī par kaimiņvalsts zemnieku pieredzi risku vadībā, par kuru stāstīs Lietuvas zemnieks Virginijus Beinoras. Savukārt Latvijas ekspertu loku pārstāvēs LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone un LPKS LATRAPS sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Baumane.

“Nelabvēlīgi pārziemošanas apstākļi, salna, krusa, lietusgāzes un vētra, sausums, kā arī ilgstošas lietavas rada būtiskus sējumu ražas zudumu riskus, kurus sevišķi sāpīgi Latvijas zemnieki pieredzēja 2023. gadā. Tomēr no visām sējplatībām Latvijā vēl joprojām tiek apdrošināta tikai apmēram trešdaļa, ” situāciju lauksaimniecības risku pārvaldībā skaidro V. Baumane.

Dalība konferencē ir bez maksas, līdz 25. janvārim reģistrējoties šeit. Konferencē tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu un angļu valodā.

Konferences “Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā​” programma

• 11.00 Atklāšanas uzrunas

• 11.15 Risku vadības un sējumu apdrošināšanas loma no lauksaimniecības politikas un zemnieka skatupunkta. Vēsture, mūsdienas un nākotne.  ​
  Tomass Gerke – “Vereinigte Hagel” valdes loceklis​ (DE)

• 11.45 Lauksaimniecības risku karte: dinamika, tendences, prognozes, ar ko jārēķinās Latvijas zemniekam. ​
  Jorgs Kahelmans – meteorologs (CH)​
  Toms Bricis – LTV laika ziņu redaktors

• 13.00 Pusdienas

• 14.00 Paneļdiskusija: Apdrošināt vai riskēt?​
  Virginijus Beinoras – lauksaimnieks, “Alfa Agro” vadītājs (LT)

Liene Jansone – Zemkopības ministrijas Lauku attīstības dienesta departamenta direktore
Jorgs Kahelmans – meteorologs​ (CH)
Vita Baumane – LATRAPS sējumu apdrošināšanas vadītāja

• 15.30 Kultūraugu apdrošināšana un profilakse – laikapstākļu datu nozīme risku mazināšanā.
  ​Daniels Stihers – “Vereinigte Hagel” ​(DE)

• 15.55 Kopsavilkums un noslēgums

Papildinformācijai:
Konferenci organizē lielākā Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “LATRAPS” sadarbībā ar Eiropas vadošo lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvu “Vereinigte Hagel”. LATRAPS ir apvienojušies vairāk kā 1180 Latvijas zemnieku. LATRAPS ir noslēdzis sadarbības līgumu ar “Vereinigte Hagel” un kopš 2013. gada kā aģentūra “VH Latvija” konsultē lauksaimniekus un slēdz apdrošināšanas līgumus “Vereinigte Hagel” vārdā. Tāpēc lauksaimniekiem Latvijā ir pieejama visā Eiropā pazīstamā vairāku risku apdrošināšana Secufarm®, kas sedz krusas, vētras, lietusgāžu, katastrofāla sausuma un nelabvēlīgas pārziemošanas riskus. 2023. gadā “VH Latvija” par ražas zaudējumiem lauksaimniekiem, kuri bija apdrošinājušies, kompensēja 19,3 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2022. gadu atlīdzību izmaksas pieaugušas par 63%.