Saimnieks LV / 2020.gads (Decembris.)

Viens no aktuālajiem jautājumiem, kas šobrīd ir svarīgs Latvijas lauksaimniekiem, lai plānotu nākamo gadu attīstības iespējas, ir 2021.–2027. gada plānošanas periodā lauksaimniecībai paredzētais Eiropas Savienības fondu finansējums.

Kopējais 2021.–2027. gada plānošanas perioda finansējums lauksaimniecībā
Pēc ZM aplēsēm, jo formālas vienošanās par ES daudzgadu budžetu vēl nav, periodā no 2021. līdz 2027. gadam Latvijai Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros pieejamais finansējums būs 3.32 mljrd. EUR. Kopumā finansējums salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu (2014–2020) ir palielinājies par 24 %, bet tas nav atrisinājis Latvijas divas nozīmīgākās prioritātes Kopējās lauksaimniecības politikas sarunu procesā:
• tiešmaksājumu izlīdzināšanu – Latvijā joprojām saglabāsies zemākie tiešmaksājumi Eiropas Savienībā;
• samazinātu lauku attīstības finansējumu – atbalstu investīcijām lauksaimniecībā, lauku teritorijā, mērķētiem vides pasākumiem un bioloģiskajai lauksaimniecībai, zināšanu un prasmju celšanai.

Papildus tam nākamajā plānošanas periodā, ievērojot Zaļā kursa mērķus, arī KLP būs jāsniedz aizvien lielāks ieguldījums (kopumā vismaz 40 % no finansējuma) vides un klimata mērķu sasniegšanai – gan I pīlāra (tiešmaksājumi – ienākumu atbalsts), gan II pīlāra (lauku attīstība) ietvaros. Turklāt ES stratēģijas, piemēram, No lauka līdz galdam paredz arī citus papildu nefinanšu mērķus (augu aizsardzības līdzekļi, bioloģiskā lauksaimniecība u.c.), kas vērā ņemami ietekmēs lauksaimniecības nozares attīstību nākotnē (svarīgi pielāgošanās pasākumi).

Iepriekšējā plānošanas periodā (2014−2020) kopējais Latvijas Lauku attīstības programmas finansējums bija 1531.59 milj. EUR. Pašlaik – pie nosacījuma, ka valstij jānodrošina vismaz 15 % līdzfinansējuma, lauku attīstības finansējums KLP stratēģiskā plāna 2021.−2027. gadam ietvaros tiek plānots 160.37 milj. EUR (t.sk. 85.4 milj. EUR no Eiropas Atveseļošanās instrumenta). Tas nozīmē, ka kopējais samazinājums lauku attīstības atbalsta aktivitātēm salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu paredzams 371.2 milj. EUR.

Ņemot vērā Eiropas Savienības normatīvo aktu pieņemšanas aizkavēšanos, 2021. un 2022. gads tiks noteikti kā pārejas gadi, kad tiks turpināti Lauku attīstības programmas 2014−2020 atbalsta pasākumi ar pārejas periodam piešķirto finansējumu – indikatīvi 519 milj. EUR.

Vides, klimata un citas pārvaldības saistībām un bioloģiskajai lauksaimniecībai tiek paredzēts 39 %, kas ir lielākais atbalstam novirzāmais apjoms, savukārt nākamais – 23 % tiek paredzēts investīcijām lauku saimniecībās, pārstrādes attīstībai, finanšu instrumentiem un meliorācijai.

Šī perioda atbalsta prioritāte lauksaimniecībā
KLP paredz, ka vismaz 30 % no lauku attīstības finansējuma jānovirza vides un klimata aktivitātēm, tāpēc nozīmīgs finansējums tiks novirzīts platību maksājumiem, bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī aktivitātēm, kas saistītas ar klimata un vides jautājumu risināšanu, piemēram, SEG/amonjaka emisiju samazinājumam, precīzajai lauksaimniecībai gan laukkopībā, gan augkopībā. Ņemot vērā samazināto finansējuma apjomu, prioritāte tiks sniegta ilgtermiņa investīcijām, savukārt tehnikas atjaunošana būs iespējama ierobežotā apmērā. Tiks sniegts būtisks atbalsts mazo un vidējo saimniecību attīstībai, piedāvājot vienkāršus atbalsta pasākumus, kā arī paredzot iespēju iegādāties lietotu tehniku. Nozīmīgi lielāks atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem saimniecību izveidošanai. Tāpat tiks veicināta jaunu zināšanu apguve un labo prakšu pārņemšana. Turklāt nākotne nav iedomājama bez jaunu, inovatīvu tehnoloģiju izstrādes, kam arī paredzēts finansējums no KLP lauku attīstības.

Izmaiņas salīdzinājumā ar 2014.−2020. gada plānošanas periodu
2021.−2022. gadam lielākā daļa atbalsta pasākumu tiks turpināta pēc esošajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Lielākās izmaiņas skars atbalsta pasākumu 4.1. Ieguldījumi lauku saimniecībās, kur, lai nodrošinātu, ka atbalstu saņem lielāks skaits lauksaimnieku, tiks samazināts maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs – 1 milj. EUR, tiks noteikts ierobežojums traktora un kombaina iegādē – attiecīgi no katra pa vienam. Tiks izdalītas trīs saimniecību grupas esošo divu vietā – mazās saimniecības ar apgrozījumu 15 000−70 000 EUR, vidējās saimniecības – 70 001–350 000 EUR, lielās saimniecības virs 350 000 EUR. Tāpat tiks noteikta obligāta prasība veikt investīcijas vides/klimata un labturības jomā − vidējai saimniecību grupai 30 % apmērā, lielām saimniecībām ar apgrozījumu virs 500 000 EUR – 100 %. Tiks izstrādāti specifiski atbalsta instrumenti mazo un vidējo saimniecību grupai – kā kombinēts finanšu instruments, t.i., aizdevums ar daļēju pamatsummas atmaksu, ja izpildīti biznesa plānā definētie mērķi. Šī instrumenta īstenošana tiks uzsākta ar 2023. gadu.