Saimnieks LV / 2021.gads (Jūnijs.)

Domājams, vien retais nav dzirdējis vārdus paaudžu nomaiņa. Šķiet, ka to pēdējā laikā dzirdam arvien biežāk. Angļu valodā dažāda vecuma cilvēku viedokļu sadursmes un sarežģījumus attiecībās dēvē par plaisu starp paaudzēm (generation gap).

Vai šāda plaisa novērojama lauksaimniecības nozarē? Vai mums jāmeklē vai jābūvē tilti starp paaudzēm, lai tās varētu līdzpastāvēt? Vai šobrīd, nedaudz vairāk nekā 30 gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, mēs paaudžu nomaiņu jūtam īpaši saasināti, ņemot vērā, ka mums nav bijusi liela pieredze šajā jautājumā, kā tas, piemēram, pierasts Rietumeiropā vai ASV? Katram no mums ir savs viedoklis, tāpēc Latvijas Jauno zemnieku klubs aicināja piedalīties aptaujā, lai uzzinātu lauksaimniecības nozares pārstāvju viedokli par paaudžu nomaiņu lauksaimniecības uzņēmumos un saimniecībās.

Visi aptaujas dalībnieki bija vienisprātis, ka paaudžu nomaiņa ir svarīga, savukārt 95 % aptaujāto jauniešu (pārsvarā vecumā no 19 līdz 30 gadiem) piekrita, ka šo tematu ir nepieciešams iztirzāt padziļināti. Šim viedoklim piekrita 88 % saimniecību, lauksaimniecības uzņēmumu vai lauksaimniecības produktu pārstrādes un ražošanas vadītāju. Lielākā daļa jauniešu darbojas vecāku lauksaimniecības uzņēmumos vai strādā kādā ar nozari saistītā uzņēmumā. Turklāt 70 % jauniešu un 27 % darba devēju, kurus nav vēl skārusi paaudžu maiņa, uzskata, ka nākotnē ar to sastapsies. Interesanti, ka lielākoties aptaujātie uzskata, ka jaunās paaudzes aktīvāka iesaiste notiek visā lauksaimniecības nozarē, ne tikai saimniecībās, kur bērni pārņem vecāku iesākto darbu. Daļa norāda, ka šis process vienmēr ir bijis un būs.

Vairāk nekā 80 % aptaujāto, kuri pieredzējuši paaudžu nomaiņu, to raksturo ar vārdiem: sarežģīta, grūta, saspringta un interesanta, tikai retais to dēvē par vienkāršu. Dažs pat uzskata, ka šī procesa norise Latvijā ir kūtra un atstāta novārtā. Tomēr lielākā daļa respondentu uzsver, ka tas ir dabisks process, kad vadības grožus vecākā paaudze nodod jaunākajai. Bet ko par paaudžu nomaiņu saka tilta vienā un otrā galā stāvošie?

Jauniešu domas ir dažādas, taču vairākums piekrīt, ka jaunie spēj ieviest inovācijas. Daļa jauno cilvēku uzskata, ka vecākā paaudze baidās uzticēties un vēlas turēt grožus savās rokās, kā arī nevēlas dzirdēt tādus vārdus kā attīstība, inovācijas un modernizācija. Turpretī citi uzskata, ka vispirms ir jāiemācās cienīt savus vecākus un vecvecākus, jo mums, jauniešiem, ir jāpateicas par viņu iedibināto. Tas arī neizslēdz faktu, ka bieži vien jaunajam cilvēkam ir jāgrib sevi pierādīt ar centību, ieinteresētību un konkrētiem darbiem. Pavīd arī doma, ka jaunās paaudzes ienākšana vadības procesos vecākiem sniedz gandarījumu, jo ceļš tiek turpināts. Kāds respondents pat rakstījis, ka, ja nebūs paaudžu nomaiņas, lauki pēc 10 gadiem būs tukši. Jaunieši arī atzīst, ka gan viņu pašu, gan vecāku solījumiem ir jābūt patiesiem un apliecinātiem ar darbiem, nevis tikai fiksētiem pārņemšanas dokumentos. Interesanti, ka daži aptaujātie jaunieši domā, ka neveiksmīga paaudžu maiņa var aizbaidīt citus interesentus saimniekot laukos. Daudzi uzskata, ka zelta atslēga uz mierpilnām pārmaiņām ir komunikācija un savstarpēja uzticēšanās – mums ir jārunā! Šur tur pavīd ideja par valsts atbalstu, pat finansiālu, un abu pušu izglītošanu.

Darba devēji, vecāki. Aptaujas atvērto jautājumu atbildes skaidri iezīmēja, ka darba devējiem un/vai jauniešu vecākiem ir svarīgi veidot labas attiecības starp paaudzēm. Vairāki respondenti uzsver, ka jauniešiem vispirms sevi jāpierāda, tomēr nedrīkst apslāpēt viņu degsmi darboties, jo viņi ir mūsu nākotne un lauksaimniecības attīstības garants. Arī daļa darba devēju uzsver, ka būtu vērts apspriest šo jautājumu valstiski un izveidot konkrētu stratēģiju un tās variantus, kā šādās situācijās rīkoties. Minēts, ka īpaša uzmanība jāpievērš situācijām, kad saimniecības tiek nodotas jaunajiem lauksaimniekiem, kas nav tiešie radinieki. Izcelta izglītošanas nozīme – gan jauniešu, gan viņu vecāku. Protams, svarīga arī kvalitatīva lauksaimniecības izglītība, tāda, kas jauniešus iedvesmo darboties un pārvarēt grūtības. Kas jādara, lai tiktu rasts kompromiss starp paaudzēm? Lielākoties visi ir vienisprātis, ka jāveicina dialogs starp paaudzēm, jāstrādā vienoti un jāvienojas par nosacījumiem jau pirms šķēpu laušanas, varbūt pat rakstiski.

Saprotams, ka viedokļi ir atšķirīgi, bet redzams, ka gan jaunieši, gan viņu vecāki un darba devēji daudzos jautājumos ir vienoti. Izmantosim šos saskarsmes punktus, lai veidotu dialogu un gūtu veiksmīgu pieredzi, ko nodot nākamajām paaudzēm. Svarīgi saprast, ka arī citviet tiek uzdoti jautājumi, vai jaunie līderi lauksaimniecībā ir pietiekami sagatavoti. Varbūt iemesls paaudžu plaisai ir tas, ka jauniešu ir skaitliski mazāk? Varbūt šī procesa norise ir atkarīga no manis paša? Kādi uzskata, ka tehnoloģiju attīstība var mums palīdzēt paaudžu nomaiņā. Bet ko domā tu? Izsaki savu viedokli, rakstot uz jzk@jzk.lv vai aizpildot aptauju par paaudžu nomaiņu Latvijas Jauno zemnieku kluba mājaslapā (www.jzk.lv).