Pasaulē slaucamo govju saslimstība ar ketozi ir plaši pētīta. Gribētos apgalvot, ka Latvijā lielākā daļa slaucamo govju turētāju un īpašnieku ir saskārušies ar šo problēmu, taču savlaicīgi veikt šīs slimības diagnostiku un ierobežot tās izplatību veiksmīgi spēj tikai dažās saimniecībās, kurās tiek īstenota sabalansēta govju ēdināšana atbilstoši to ražībai un ieviestas dažādas slimību profilakses programmas.

Ar ketozi saprot paaugstinātu ketonvielu: beta-hidroksisviestskābi (BHB), acetonacetātu un acetona koncentrāciju asinīs. Ketozes diagnostiku saimniecībā var veikt dažādi, nosakot ketonvielas pienā, urīnā un asinīs, taču par precīzāko ketozes diagnostikas metodi jāatzīst ketonvielu noteikšanu asinīs.

Ketoze slaucamajām govīm mēdz izpausties divējādi. Izšķir I tipa ketozi, ko klasiskā izpratnē saprot ar pastiprinātu ketoģenēzi, jeb ketonvielu koncentrācijas strauju palielināšanos asinīs. I tipa ketozi parasti novēro govīm tūlīt pēc atslaukšanās līdz 60–70 laktācijas dienai. II tipa ketozi visbiežāk diagnosticē cietstāves perioda beigās (pēdējās 14 dienās) un pašā laktācijas sākumā, līdz 7.–10. laktācijas dienai. Pie II tipa ketozes konstatē aknu taukaino deģenerāciju, jeb pastiprinātu triglicerīdu uzkrāšanos aknās. Atkarībā no ketonvielu koncentrācijas asinīs, ketozes gaita mēdzu būt subklīniska vai klīniska. Par klīnisku ketozi uzskata, ja asinīs BHB konstatē ≥2,0–2,9 mmol/l un ir iztektas klīniskās pazīmes, nomāktība, barības šķirošana, centrālās nervu sistēmas traucējumi, tieksme ēst un meklēt sugai neraksturīgu barību. Subklīniskā ketoze norit bez klīniskām pazīmēm, BHB līmenis laktējošām govīm asinīs ir ≥1,2 mmol/l.

Parasti par ketozi kā problēmu slaucamo govju ganāmpulkā runā tad, ja, veicot BHB mērījumus, paaugstinātu ketonvielu daudzumu asinīs konstatē vairāk nekā 10 % slaucamo govju. Visbiežāk sastop I tipa ketozi pašā laktācijas sākumā, kad govis nespēj pietiekamā daudzumā uzņemt vajadzīgo sausnas daudzumu diennaktī (3,0 kg sausna uz 100 kg dzīvmasu). Ketonvielu pastiprinātu veidošanos spureklī veicina nesabalansēta barības deva, kurā nepietiekamā daudzumā ir viegli šķīstošie cukuri, kas nepieciešami uzņemtā proteīna fermentācijai spureklī, kā rezultātā spureklī tiek nomākti spirta rūgšanas procesi. Faktiski govs saindējas ar ketonvielām, kas būtiski ietekmē tālāko govs izmantošanu un veselību. Dažādos pētījumos ir noskaidrots, ka pat pie neliela ketonvielu koncentrācijas palielinājuma subklīniskās ketozes gadījumā pastarpināti novēro piena izslaukuma samazinājumu laktācijā, pat par 340 l, pieaug klīnisko ketožu gadījumu skaits par 8,9 reizēm, pieaug glumenieka dislokāciju gadījumu skaits par 5,2 reizēm. Pēc dzemdībām govīm ar subklīnisko ketozi biežāk novēro dzemdes iekaisumu (pat 3,2 reizes vairāk), pieaug mastīta gadījumu skaits – 1,6 reizes. Ganāmpulkā esošajām govīm biežāk konstatē klibumu.

Taču ar to vien dažādas likstas nebeidzas. Būtiska pēcietekme subklīniskās ketozes gadījumā tiek saistīta ar reprodukcijas traucējumiem. Govīm ar subklīnisko ketozi vidēji par 21 dienu pagarinās servisa periods, sešas reizes biežāk konstatē olnīcu cistas. Visu iepriekš uzskaitīto slimību ārstēšana saimniecībā rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus, kas ietver sevī neiegūto pienu, slimo dzīvnieku ārstēšanu, biežāku dzīvnieku brāķēšanu.

Atkarībā no ketozes gaitas un ārstēšanā lietotajiem medikamentiem, viens ketozes ārstēšanas gadījums saimniecībā vidēji izmaksā 130–280 eiro. LLKC uzsāktajā demonstrējumā par tēmu: “Ketozes ārstēšana un profilakses pasākumi, izmantojot dažādas ārstēšanas metodes” (LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P12 8.lote) ketozes ārstēšana pirmā atkārtojuma govju grupās vidēji izmaksāja vienai govij 45–57 euro.

1. tabula. Ketozes ārstēšanas izmaksas, lietojot Drench Mate sistēmu

Savlaicīgi lietojot šķīdumu terapiju, akūti vai subklīniski slimām govīm ar ketozi tika normalizēta visa gremošanas trakta darbība. Govīm pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas nenovēroja paaugstinātu ketonvielu koncentrāciju asinīs, taču 10 dienas pēc ārstēšanas kursa aknu asins bioķīmiskie rādītāji bija vairākkārt palielināti, kas norāda, ka aknu šūnu reģenerācija notiek lēni.

Salīdzinot ārstēšanas metodes, jāsecina, ka šķīdumu terapija vienas govs ārstēšanai ir par 11,08 eiro lētāka, nekā lietojot medikamentozu ketozes ārstēšanu. Jāņem vērā, ka ketozes ārstēšanas principi un medikamentu izvēle katrā saimniecībā būs atšķirīga. Ārstēšanas metodes lietderību un efektivitāti nosaka saimniecību apkalpojošais veterinārārsts, taču saimniecībā ketozes ārstēšanu, izmantojot Drench Mate sistēmu, var veikt pats saimnieks vai saimniecībā apmācīts darbinieks, jo elektrolītu šķīdumā netiek izmantoti recepšu medikamenti.

2. tabula. Ketozes ārstēšanas izmaksas, lietojot medikamentus

Veicot medikamentozu ārstēšanu, efektivitāte ir līdzīga, kā lietojot šķīduma terapiju ar Drench Mate sistēmu. Pozitīvi ir tas, ka pēc savlaicīgi veiktas ar ketozi slimo govju ārstēšanas uzlabojās  barības uzņemšanas spēja (3. tabula).

3. tabula. Atgremošanas un barības uzņemšanas laiks

Pēc veiktās ārstēšanas (3. tabula) var secināt, ka govīm pavadot laiku ilgāk pie barības galda, straujāk atjaunosies produktivitāte, tās vieglāk pārvarēs negatīvo enerģijas balansu un ātrāk atgūs zaudēto dzīvmasu pēc dzemdībām.

Taču prakse un pieredze liecina, ka ketozes vislabākā profilakse ir atbilstoši ražībai sabalansētas barības devas izbarošana. Ārstēšanas efekts ir īslaicīgs, ja netiek izmainīta ēdināšanas rutīna atbilstoši slaucamo govju vajadzībai.