Latvijas kautuves pastiprinātu interesi no zemniekiem par piena liellopu kaušanu neizjūt, atklāja aptaujāto kautuvju pārstāvji.

SIA "Cēsu gaļas kombināta" valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne norādīja, ka šobrīd būtiskas izmaiņas nokauto un uz nākamajām nedēļām pieteikto liellopu daudzumos netiek novērotas. Savukārt uz kautuvi nonākušo dzīvnieku daudzums ir raksturīgs citu gadu konkrētajai mēneša statistikai.

Arī SIA "Senlejas" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Alvis Mihailovs aģentūrai LETA atzīmēja, ka kaušanas apjomi ir atbilstoši laika posmam, savukārt lielāka aktivitāte ir novērota uz liellopu brāķēšanu. Saimnieki liellopus izbrāķē ātrāk nekā plānots iepriekš. Tāpat dzirdams, ka liellopi tiek vesti uz Poliju.

Mihailovs norādīja, ka, runājot ar audzētājiem, viņi atzīst, ka laiki ir grūti, bet zemnieki ir sīksti un "plinti krūmos nemetīs". Saimniecības pielāgojas situācijai, atsevišķas pozīcijas tiek samazinātas vai ātrāk tiek izbrāķēt tie liellopi, kas dod mazāk piena.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka visiem "sit pa kabatu" elektroenerģijas cenas, bet barība dzīvniekiem jau ir sagādāta. Lielās saimniecības par krīzi piensaimniecībā uztraucas vairāk nekā mazās saimniecības, kas saprot, ka krīze būtu bijusi jebkurā gadījumā.

Arī Piteronoka-Krišāne norādīja, ka patlaban slaucamo govju saimnieki vēl cīnās, jo gaida valdības atbalstu nozares ilgtspējas nodrošināšanai.

"Ja tas netiks rasts, tad pavisam drīz uz kautuvi nonākušo piena liellopu skaits palielināsies, jo šobrīd piena lopkopības saimniecības, īpaši mazās un vidējās, ir tuvu izdzīvošanas robežai un realizējot lopus kautuvei vismaz varēs rast apgrozāmos līdzekļus, lai norēķinātos par uzņemtajām saistībām pret izejmateriālu piegādātājiem vai kredītiestādēm," uzsvēra Piteronoka-Krišāne.

Gan Mihailovs, gan Piteronoka-Krišāne atzīmēja, ka liellopa gaļas cenas kritums tirgū netiek novērots, kā tas notiktu, ja veidotos pārprodukcija.

Vienlaikus Pārtikas un veterināra dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Evita Leitāne aģentūrai LETA norādīja, ka 2022.gada novembrī, decembrī un 2023.gada janvārī nokauto liellopu, kas vecāki par 24 mēnešiem, skaits ir samazinājies, salīdzinot ar atbilstošajiem mēnešiem gadu iepriekš.

Savukārt 2023.gadā no 1.februāra līdz 17.februārim, salīdzinot ar 2022.gada atbilstošo laika posmu, nokauto liellopu virs 24 mēnešu vecuma skaits ir palielinājies par 14,7%.

"Jāņem vērā, ka uz šodienu visi kaušanas dati vēl var nebūt reģistrēti, kā rezultātā palielinājums var būt vēl nedaudz lielāks," uzsvēra Leitāne.

Jau ziņots, ka janvārī piena iepirkuma cena daļai saimniecību samazinājusies par aptuveni 40%, salīdzinot ar 2022.gada novembri. Tāpat nozares pārstāvji paredz, ka tuvāko divu mēnešu laikā gaidāma situācijas pasliktināšanās, un piena iepirkuma cena vēl mēnesi varētu samazināties par diviem līdz trim centiem. Marta prognozes ir 20 līdz 25 centi par litru.

Februāra sākumā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 28 līdz 30 centi par litru, bet atsevišķiem uzņēmumiem cena jau bija samazinājusies līdz 20 centiem par litru un zemāk. Savukārt Eiropas Savienībā vidējā cena bija 45 centi.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe skaidroja, ka pašreizējā situācija ir izveidojusies lielākoties ārējo tirgu ietekmes rezultātā.

Vienlaikus nozares pārstāvji ir brīdinājuši, ka Latvijas piena ražotāji gatavi plašiem protestiem, ja situācija netiks uzlabota valstiskā līmenī un saimnieki būs spiesti pieņemt lēmumu likvidēt ganāmpulkus.

Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) uzdeva Zemkopības Ministrijas valsts sekretāram Raivim Kronbergam sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju piena nozarē, ņemot vērā straujo piena iepirkuma cenas kritumu.