Latvijas augļkopju piedāvājums nenosedz pat 50% no augļu patēriņa valstī, akadēmiskajā lekcijā "Augļkopības zinātnes un nozares attīstība Latvijā - paveiktais un izaicinājumi" akcentējusi Dārzkopības institūta vadošā pētniece, zinātniskās padomes locekle, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenā locekle Edīte Kaufmane, kura saņēmusi LZA Lielo medaļu.

Viņa uzsver, ka tirgus un patērētāju pieprasījums pēc vietējiem augļiem pieaug un ir grūti nodrošināt Eiropas Savienības finansēto programmu "Piens un augļi skolai".

Atskatoties uz savu darba dzīvi teju 40 gadu garumā, Kaufmane norāda, ka 20. un 21.gadsimta mijā, pateicoties Dārzkopības institūta zinātnieku iniciatīvai, ir izdevies Latvijā izveidot jaunu komercaugļkopības sistēmu un ieviest to Latvijā.

Saskaņā ar Latvijas Augļkopības asociācijas datiem pērn Latvijā bija aptuveni 7900 hektāri (ha) komerciālu augļu dārzu, tajā skaitā 2800 ha ābeļu, 154 ha bumbieru, 87 ha plūmju, 120 ha ķiršu, 609 ha krūmcidoniju, 181 ha dzērveņu, 373 ha krūmmelleņu, 1482 ha upeņu, 96 ha jāņogu un ērkšķogu, 502 ha zemeņu, 200 ha aveņu un 1289 ha smiltsērkšķu. Viņa norāda, ka augļkopju lielākais eksporta produkts ir smiltsērkšķi.

Augļkopības saimniecības ir dažāda lieluma - pārsvarā mazas 3-5 ha, tikai 10-15% saimniecību, kuru augļu dārzu platība ir virs 15 ha. Ienākumi no ha ir ļoti augsti, pie atbilstošām tehnoloģijām rentabilitāte var sasniegt pat 180%, kas ir būtisks nozares potenciāls. Saimniecības pārsvarā tās specializējas vienas līdz trīs kultūru audzēšanā. Kā pozitīvu tendenci zinātniece min faktu, ka pieaug to saimniecību skaits, kam paralēli ir arī pārstrādes ražotnes. Kopš 2006.gada lielākā daļa saimnieko ar integrētām vai bioloģiskām metodēm.

Kā nozares izaicinājumus Kaufmane definē kvalificētu speciālistu un konsultantu, kā arī sezonas strādnieku trūkumu. Joprojām aktuāls ir jautājums par augļu ražas glabāšanu, tai skaitā saldētavu un glabātavu trūkums. Tāpat izaicinājums ir veicināt nozares kooperāciju. Tāpat aktuāls ir jautājums par risku mazināšanu un roku darbu aizstājošu tehnoloģiju lēna ienākšana komercdārzos, proti, apūdeņošanas sistēmas, tuneļi/segumi, pretkrusas un pretsalnu ierīces, mehanizēta koku vainagu veidošana.

Zinātniece, kura selekcionējusi plūmes, krūmcidonijas un aprikozes, pētījusi to audzēšanas un pavairošanas tehnoloģijas, uzsver, ka augļaugi ir daudz un dažādi, katrs prasa specifiskas zināšanas, pieredzi un ilgtermiņa pētījumus, kuram trūkst finanšu atbalsta.

Viņa lepojas, ka Dārzkopības institūta zinātnieki Dobelē un Pūrē pēdējos 20 gados ir devuši būtisku ieguldījumu Baltijas jūras reģionam piemērotu dārzaugu šķirņu klāsta daudzveidošanā un selekcijā, kā arī izstrādā videi draudzīgas dārzaugu audzēšanas sistēmas, to uzglabāšanas un pārstrādes tehnoloģijas un veic dārzkopības zinātnes bioloģisko pamatu pētījumus.