, .
partlycloudy_day 23.5℃
Vārda dienu svin: Alfrēds, Madars, Fredis

Kaufmane: Latvijas augļkopju piedāvājums nenosedz pat 50% no patēriņa

LETA , 28-10-2021
Kaufmane: Latvijas augļkopju piedāvājums nenosedz pat 50% no patēriņa

Latvijas augļkopju piedāvājums nenosedz pat 50% no augļu patēriņa valstī, akadēmiskajā lekcijā "Augļkopības zinātnes un nozares attīstība Latvijā - paveiktais un izaicinājumi" akcentējusi Dārzkopības institūta vadošā pētniece, zinātniskās padomes locekle, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenā locekle Edīte Kaufmane, kura saņēmusi LZA Lielo medaļu.

Viņa uzsver, ka tirgus un patērētāju pieprasījums pēc vietējiem augļiem pieaug un ir grūti nodrošināt Eiropas Savienības finansēto programmu "Piens un augļi skolai".

Atskatoties uz savu darba dzīvi teju 40 gadu garumā, Kaufmane norāda, ka 20. un 21.gadsimta mijā, pateicoties Dārzkopības institūta zinātnieku iniciatīvai, ir izdevies Latvijā izveidot jaunu komercaugļkopības sistēmu un ieviest to Latvijā.

Saskaņā ar Latvijas Augļkopības asociācijas datiem pērn Latvijā bija aptuveni 7900 hektāri (ha) komerciālu augļu dārzu, tajā skaitā 2800 ha ābeļu, 154 ha bumbieru, 87 ha plūmju, 120 ha ķiršu, 609 ha krūmcidoniju, 181 ha dzērveņu, 373 ha krūmmelleņu, 1482 ha upeņu, 96 ha jāņogu un ērkšķogu, 502 ha zemeņu, 200 ha aveņu un 1289 ha smiltsērkšķu. Viņa norāda, ka augļkopju lielākais eksporta produkts ir smiltsērkšķi.

Augļkopības saimniecības ir dažāda lieluma - pārsvarā mazas 3-5 ha, tikai 10-15% saimniecību, kuru augļu dārzu platība ir virs 15 ha. Ienākumi no ha ir ļoti augsti, pie atbilstošām tehnoloģijām rentabilitāte var sasniegt pat 180%, kas ir būtisks nozares potenciāls. Saimniecības pārsvarā tās specializējas vienas līdz trīs kultūru audzēšanā. Kā pozitīvu tendenci zinātniece min faktu, ka pieaug to saimniecību skaits, kam paralēli ir arī pārstrādes ražotnes. Kopš 2006.gada lielākā daļa saimnieko ar integrētām vai bioloģiskām metodēm.

Kā nozares izaicinājumus Kaufmane definē kvalificētu speciālistu un konsultantu, kā arī sezonas strādnieku trūkumu. Joprojām aktuāls ir jautājums par augļu ražas glabāšanu, tai skaitā saldētavu un glabātavu trūkums. Tāpat izaicinājums ir veicināt nozares kooperāciju. Tāpat aktuāls ir jautājums par risku mazināšanu un roku darbu aizstājošu tehnoloģiju lēna ienākšana komercdārzos, proti, apūdeņošanas sistēmas, tuneļi/segumi, pretkrusas un pretsalnu ierīces, mehanizēta koku vainagu veidošana.

Zinātniece, kura selekcionējusi plūmes, krūmcidonijas un aprikozes, pētījusi to audzēšanas un pavairošanas tehnoloģijas, uzsver, ka augļaugi ir daudz un dažādi, katrs prasa specifiskas zināšanas, pieredzi un ilgtermiņa pētījumus, kuram trūkst finanšu atbalsta.

Viņa lepojas, ka Dārzkopības institūta zinātnieki Dobelē un Pūrē pēdējos 20 gados ir devuši būtisku ieguldījumu Baltijas jūras reģionam piemērotu dārzaugu šķirņu klāsta daudzveidošanā un selekcijā, kā arī izstrādā videi draudzīgas dārzaugu audzēšanas sistēmas, to uzglabāšanas un pārstrādes tehnoloģijas un veic dārzkopības zinātnes bioloģisko pamatu pētījumus.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Uzdevums – nodrošināt veselīgu piena asinsriti
Uzdevums – nodrošināt veselīgu piena asinsriti

Šis gads iezīmējies ar ļoti augstām piena iepirkuma cenām un dažu piena pār...

Agronoma Jāņa Lielmaņa balvas konkurss
Agronoma Jāņa Lielmaņa balvas konkurss

Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Latvijas lauksaimniecības un me...

Latvijā pārtikas kartupeļus no Polijas un Rumānijas drīkst ievest, ja tiem pievienota augu pase
Latvijā pārtikas kartupeļus no Polijas un Rumānijas drīkst ievest, ja tiem pievienota augu pase

Pārtikas kartupeļu ievešanai no Polijas un Rumānijas, noteiktas stingrākas ...

Dzīvnieku veterinārā aprūpe un apsaimniekošana kvalitatīvu pēcnācēju ieguvei
Dzīvnieku veterinārā aprūpe un apsaimniekošana kvalitatīvu pēcnācēju ieguvei

Teļš ir galvenais produkts, ko iegūst no zīdītājgovs. Atkarībā no teļa kval...