Šī gada aktuālais jautājums pienu ražojošajām saimniecībām ir koncentrētās lopbarības pakāpenisks sadārdzinājums tirgū. Īpaši tas attiecināms uz proteīna barības līdzekļiem, piemēram, rapša cena palielinājusies par 40%, sojas – 20% salīdzinot ar gada sākumu. Salīdzinoši augstāka bijusi arī enerģijas barības līdzekļu cena, piemēram, kukurūzas miltu cena augusi par 20%, labības graudu miltu – 10%, melases – 15%. Līdz ar to palielinās arī izēdināmās barības devas cena slaucamām govīm. Savukārt piena cenas kāpums Latvijā, pēc ES datiem, no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada jūlijam bijis 14,9%. Septembrī nodotā piena cena bija robežās no 0,280 līdz 0,355 EUR/kg atkarībā no nodotā piena apjoma.

Izveidojusies situācija lopbarības tirgū saimniekiem liek domāt, kā izvairīties no spēkbarības samazināšanas sekām barības devā, lai neciestu dzīvnieka veselība un produktivitāte. Pastāv nezūdošā patiesība – kvalitatīvs rupjās lopbarības nodrošinājums, kas ir pamatu pamats atgremotāju dzīvnieku ēdināšanā. Tās kvalitāte lielā mērā regulē saimniecības attīstības iespējas dzīvnieku produkcijas kāpināšanā, samazinot lopbarības mainīgās izmaksas. Mazām un vidējām saimniecībām vasaras periodā tā ir ganību zāle, ziemas –  zāles skābbarība un siens. Lielās saimniecības papildus devās iekļauj kukurūzas skābbarību.

Zāles skābbarības kvalitāte atkarīga no zālaugu attīstības fāzes; masas sausnas daudzuma; klimatiskajiem apstākļiem; precīzas tehnoloģijas ievērošanas skābējamās masas sagatavošanā. Nenovērtējot šo procesu svarīgumu, jārēķinās ar barības vielu zudumiem skābbarībā tās turpmākās uzglabāšanas un izēdināšanas laikā. Slaucamo govju ēdināšana ietver gan spurekļa mikroorganismu, gan arī paša dzīvnieka nodrošināšanu ar barības vielām. Slaucamo govju barības devas sabalansēšana nosaka barības vielu izmantošanu spureklī. Barības līdzekļi var atšķirties pēc to noārdīšanās ātruma spureklī, bet vislielāko ietekmi uz barības devas pilnvērtīgu atdevi atstāj rupjās lopbarības kvalitāte.

Barības devas sabalansēšana nozīmē rupjās lopbarības papildināšanu ar proteīna un enerģijas barības līdzekļiem. Jo kvalitatīvāka rupjā lopbarība, jo mazāk nepieciešams izēdināt spēkbarību.

Lai saprastu skābbarības vērtību, nepieciešams veikt ķīmiskās analīzes. Zinot analīžu rezultātus, būs iespējams sastādīt dzīvnieka produktivitātes līmenim atbilstošu un ekonomiski izdevīgu barības devu. Būtiskākais no faktoriem rupjās lopbarības izvērtēšanā ir sausnas sagremojamā daļa. Svarīgākās rupjo lopbarību raksturojošās ir kokšķiedras frakcijas: ADF un NDF, kas norāda uz tās sagremojamību un apēdamību. Ja šie rādītāji pārsniedz optimālo skaitli (1. tabula), jārēķinās, ka dzīvnieks šādu lopbarību apēdīs mazāk, līdz ar to dzīvnieks saņems mazāk barības vielu produkcijas ražošanai. Barības devu būs nepieciešams papildināt ar citiem barības līdzekļiem, lai nodrošinātu dzīvnieku vajadzību pēc barības vielām. Tātad, jo sliktāki šie kokšķiedras rādītāji, jo mazāk dzīvnieks uzņem barības vielas no piedāvātās rupjās lopbarības. Ķīmiskajās analīzēs noteiktais augstais kopproteīna saturs vēl nenozīmē, ka proteīns govs organismā tiks izmantots efektīvi. Jāvērtē arī parējo analīzēs noteikto barības vielu saturs.

Demonstrējumu programmā  par tēmu: “Govju precīzā ēdināšana piesietajā turēšanā, izmantojot dažādus proteīna avotus ekonomiski pamatotas barības devas ieguvei, izmantojot pašaudzēto lopbarību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas nolūkos” Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) demonstrējumu realizē z/s “Odzāni”, lai demonstrētu govju precīzo ēdināšanu piesietajā turēšanā, padarot efektīvāku saimniekošanu.

Lai uzskatāmi parādītu dažādu zāles skābbarību iekļaušanos barības devā, izmantoja demonstrējuma saimniecības (1. un 2. paraugs) un citu saimniecību analīžu rezultātus, kas redzami 1. tabulā.

1. tabula

Skābbarības ķīmisko analīžu rezultāti sausnā

Pēc 1. tabulas datiem, sastādīti seši barības devu varianti (2. tabula) pie izslaukuma 30 kg (100 sl. dienas, 2. laktācija, govs dzīvmasa 650 kg) un aprēķināta katras diennakts barības devas un spēkbarības devas cena.

2. tabula

Barības devu varianti pie dažādām skābbarībām, fiziskie kg govij dienā

Barības devu aprēķinos izmantoti trīs proteīna barības līdzekļi (rapsis, soja, pupas). Teorētiski pēc aprēķiniem 2. tabulas datos, redzams, ka,  izēdinot augstas kvalitātes skābbarību (4. paraugs), barības devā var iztikt arī bez proteīna barības līdzekļiem.

Tomēr vienmēr jāvēro dzīvnieka atbildes reakcija, un nepieciešamības gadījumā jāveic korekcijas.

Izvērtējot spēkbarības izmaksas barības devā atkarībā no skābbarību ķīmisko analīžu rezultātiem, ekonomiskākais variants, kurā izmantots tikai miltu maisījums, izmaksā 1,80, dārgākais – 2,94 EUR dienā uz govi, kas sastāda 39% starpību vai 1,14 EUR izmaksu palielinājumu. Spēkbarības patēriņa samazinājums uz 1 kg piena sastāda 120 gramus. Iespēja barības devā izmantot kvalitatīvu skābbarību atstāj nozīmīgu ietekmi uz barības devas izmaksām.

Demonstrējuma saimniecības skābbarības paraugu (1. un 2. paraugi) ķīmiskie  rādītāji atbilst vidējas kvalitātes standartiem. Saimniecība govju barības devās no proteīna barības līdzekļiem  izmanto rapsi un pupas. Salīdzinot z/s “Odzāni” spēkbarības devu izmaksas, kurās iekļauts rapsis un pupas (2,54 un 2,36 EUR) ar ekonomiskāko spēkbarības devu (1,80 EUR), var secināt, ka izmaksu palielinājums spēkbarības dienas devai ir no 0,56 līdz 0,74 EUR dienā uz dzīvnieku.   

Kopumā efektīvāko rezultātu dod 4. skābbarības paraugs, savukārt, lielākos izdevumus veido  3. skābbarības paraugs. Balstoties uz lētākās (1,80 EUR) un dārgākās  (2,94 EUR) spēkbarības dienas devas cenu starpību  3. tabulā atspoguļots spēkbarības izmaksu pieaugums dienā un mēnesī atkarībā no ganāmpulka lieluma.

3. tabula

Spēkbarības izmaksas pieaugums dažāda lieluma ganāmpulkos, EUR

Tabulas dati uzskatāmi parāda, ka, izmantojot kvalitatīvu rupjo lopbarību, ir iepējams samazināt barības devas izmaksas, kas ir ļoti svarīgi šī brīža situācijā, un ne tikai.

Barības devās dārgākie ir proteīna barības līdzekļi. Tos izvēloties, saimnieki parasti vadās pēc barības līdzekļa tonnas cenas, bet būtu jāņem vērā 1 kg proteīna cena, jo katrā barības līdzeklī būs atšķirīgs proteīna saturs.

Patreiz biežāk izmantoto barības līdzekļu 1 kg proteīna cena atspoguļota 4. tabulā. Lētākais proteīns ir zāles skābbarībā, tad pupās, bet lielākā viena kg proteīna cena ir sojai un rapsim.

4. tabula

Proteīna izmaksas proteīna barības līdzekļos

Jebkura veida stress – barības, turēšanas, karstuma un citi  – veicinās govju saslimšanu, produkcijas samazinājumu, pasliktinās piena kvalitāti, nelabvēlīgi ietekmēs atražošanas rezultātu.Neskatoties uz spēkbarības sadārdzinājumu tirgū, ekonomēt uz govju ēdināšanas organizāciju nedrīkst. Barības devām jābūt sabalansētām atkarībā no dzīvnieka fizioloģiskā stāvokļa vajadzībām. Tas attiecas arī uz minerālbarības izēdināšanu.

Govs spureklī lopbarības sašķelšana notiek ar mikroorganismu palīdzību. Ēdinot atgremotāju, tiek ēdināti tā spurekļa mikroorganismi. Jo tie būs kvalitatīvāk paēduši un veselīgāki, jo labāk nodrošinātas būs dzīvnieka vajadzības. Noārdāmā proteīna frakcija nepieciešama spureklī esošo baktēriju apjoma palielināšanai. Spurekļa mikroorganismi visefektīvāk strādā, ja tie regulāri katrā ēdienreizē sabalansēti uzņem nepieciešamās barības vielas. Spureklī noārdāmais proteīns baktēriju darbības rezultātā tiek pārvērsts aminoskābju maisījumā, kas uzsūcas tievajās zarnās kopā ar spureklī nenoārdāmā proteīna frakciju. Rezultātā veidojas izmantojamais proteīns aminoskābju veidā, kas uzsūcas asinsritē, nonāk tesmenī un pienā. 

Trūkstot šīm aminoskābēm, samazinās gan piena olbaltumvielu saturs, gan piena daudzums, gan pasliktinās vispārējais dzīvnieka veselības stāvoklis. Ja barības devā pietrūkst enerģijas, daļa no proteīna tiks izmantota enerģijas ražošanai organismā. Šajā situācijā liekais slāpeklis (proteīns) urīnvielas veidā tiek izvadīts no organisma.

Zāles skābbarība ar zemu barības vērtību palielina spēkbarības apjomu barības devā, tādējādi samazinot rupjās lopbarības īpatsvaru. Vēlams, lai kopējā barības devā rupjās lopbarības īpatsvars slaucamajām govīm sastādītu 60–70%, izņēmums var būt pēcatnešanās periods. Nenodrošinot pietiekošu rupjās lopbarības daudzumu barības devā, govīm var rasties  vielu maiņas saslimšanas, piemēram, acidoze. Uz to norāda arī zems tauku saturs pienā.

Rūpēsimies par slaucamo govju veselību, nodrošinot tām optimālu gremošanas sistēmas darbību. To var panākt, sagatavojot augstvērtīgu skābbarību, veicot tās ķīmiskās analīzes, sastādot barības devas, tās izēdinot atbilstoši aprēķinātajam, vajadzības gadījuma  devas pamatoti koriģējot.

Konsultāciju projekta ietvaros aicinu saimniekus izmantot valsts apmaksātas konsultācijas lopkopībā.  Katras saimniecības darbībai jābūt virzītai uz biznesu, ar domu veikt efektīvas investīcijas tās attīstībā.