, .
partlycloudy_day 19.2℃
Vārda dienu svin: Ritma, Ramona

Kartupeļu šķirņu produktivitātes salīdzinājums

Aivars Pogulis , 05-10-2021
Kartupeļu šķirņu produktivitātes salīdzinājums

Saimnieks LV / 2017.gads (Janvāris.)

Katrā audzēšanas apstākļu situācijā ir jāizvēlas atbilstoša šķirne. Tās potenciālā spēja nodrošināt adekvātu ražas lielumu ir atkarīga no daudziem faktoriem, kas ietver augsnes īpašības, klimatiskos apstākļus, saimniekošanas iespējas īstenot noteiktu audzēšanas agrotehniku un risināt jautājumus par augsnes ielabošanu un kultūraugu mēslošanu, augu aizsardzības pasākumiem.

Kartupeļu šķirņu salīdzinājums
Kartupeļu šķirņu salīdzinājums iekārtots ZS Pilsumi Alojas pagastā, Alojas novadā. Laika periodā no 2012. gada līdz 2016. gadam pavisam tika salīdzinātas 40 dažādas kartupeļu šķirnes. Izmēģinājumu laukos augsne visos trīs gados bija velēnu podzolaugsne (PVv), smilšmāls. Agroķīmiskie rādītāji pa gadiem attiecīgi bija:
• 2012. gadā augsnes reakcija pH KCl – 5.7, organiskās vielas saturs 31 g/kg, P2O5 – 92 mg/kg (vidējs) un K2O – 178 mg/kg (vidējs);
• 2013. gadā augsnes reakcija pH KCl – 7.2, organiskās vielas saturs 34 g/kg, P2O5 – 468 mg/kg (ļoti augsts) un K2O – 443 mg/kg (ļoti augsts);
• 2014. gadā augsnes reakcija pH KCl – 5.7, organiskās vielas saturs 18 g/kg, P2O5 – 39 mg/kg (zems) un K2O – 133 mg/kg (vidējs);
• 2015. gadā augsnes reakcija pH KCl – 6.3, organiskās vielas saturs 37 g/kg, P2O5 – 399 mg/kg (ļoti augsts) un K2O – 129 mg/kg (vidējs);
• 2016. gadā augsnes reakcija pH KCl – 5.7, organiskās vielas saturs 18 g/kg, P2O5 – 39 mg/kg (zems) un K2O – 133 mg/kg (vidējs).

Augsne analizēta Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta Agroķīmijas laboratorijā saskaņā ar apstiprinātajām analīžu metodēm.

Salīdzinājuma tehniskais apraksts
Priekšaugi katru gadu bija atšķirīgi un atbilstoši ražošanas apstākļu situācijai: 2012. gadā bija daudzgadīgais zālājs, 2013. gadā – kartupeļi, 2014. gadā – ziemas rudzi, 2015. gadā – zirņu mistrs ar vasaras miežiem un 2016. gadā – zirņu mistrs ar vasaras kviešiem. Vagas platums kartupeļu stādījumā bija 60–65 cm, sēklas bumbuļu masa – 40–80 g, stādīšanas attālums – 25–32 cm. Šķirņu salīdzinājumā attiecīgajos gados kartupeļus iestādīja laika periodā no 5. līdz 15. maijam.

Veģetācijas laikā kartupeļu stādījumā nelietoja ne herbicīdus, ne fungicīdus, ne insekticīdus. Mēslojums: azofoska 16–16– 16 deva 200 kg/ha (labi iekultivētā laukā 2013. un 2015. gadā) un 250 kg/ha (vāji iekultivētā laukā 2012., 2014. un 2016. gadā) lokāli reizē ar stādīšanu. Kartupeļu lapgrauža (Leptinotarsa decemlineata) vaboles tika nolasītas ar rokām, ja attiecīgajā gadā tas bija nepieciešams. Nezāles veģetācijas periodā ierobežoja ar trīsreizēju stādījuma vagošanu.

Minerālmēslu normas
ZS Pilsumi iegūtie kartupeļu šķirņu rezultāti salīdzinājumā atšķiras no daudzu citu iestāžu (zinātniskie institūti, šķirņu salīdzināšanas uzņēmumi – valsts finansēti vai privātkompānijas) veiktajiem izmēģinājumiem, jo tie iegūti audzēšanas agrotehnikā, praktiski nelietojot agroķimikālijas, izņemot vienīgi kompleksos NPK minerālmēslus (neatbilst bioloģiskās lauksaimniecības praksei). Izmantotā minerālmēslu norma bija 32–40 kg/ha slāpekļa, fosfora un kālija. Lai iegūtu 20 t/ha lielu kartupeļu bumbuļu ražu saskaņā ar lauku kultūraugu mēslošanas normatīviem, bija jānodrošina šādas mēslojuma normas:
• 2012. gadā – 65 kg/ha N, 35 kg/ha
  P2O5 un 90 kg/ha K2O;
• 2013. gadā – 65 kg/ha N, 10 kg/ha
  P2O5 un 40 kg/ha K2O;
• 2014. gadā – 65 kg/ha N, 50 kg/ha
  P2O5 un 90 kg/ha K2O;
• 2015. gadā – 65 kg/ha N, 10 kg/ha P2O5 un 90 kg/ha K2O un
• 2016. gadā – 65 kg/ha N, 50 kg/ha P2O5 un 90 kg/ha K2O.

Kartupeļu ražas izvērtējums šķirņu salīdzinājumā ZS Pilsumi

Šķirņu salīdzinājuma rezultāti
Izvērtējums par kartupeļu šķirņu ražām apkopots 1. tabulā. Vidējā kartupeļu raža šķirņu salīdzinājumā ZS Pilsumi pa gadiem bija no 25.9 t/ha (2014. gadā) līdz 28.7 t/ha (2015. gadā), bet starp dažādām kartupeļu šķirnēm bija no 9.6 t/ha (‘Sigunda’ 2014. gadā) līdz 51.1 t/ha (‘Carolus’ 2016. gadā).

Kā rāda iegūtie rezultāti, daļa no šķirņu salīdzinājumā iekļautajām šķirnēm spēj pietiekami efektīvi izmantot esošās barības vielas, kas nāk no augsnes krājumiem, nelielajām minerālmēslu normām un priekšaugu uzkrātajām (zirņi) un atstātajām (pēcpļaujas atliekas) rezervēm, jo faktiski iegūtā kartupeļu bumbuļu raža lielākajai daļai šķirņu ir krietni virs plānotās ražas 20 t/ha. No visām izvēlētajām kartupeļu šķirnēm attiecīgajos gados bija arī samērā liels īpatsvars (no 46 līdz 55 %) to šķirņu, kuru raža bija zem iegūtās vidējās ražas salīdzinājumā. Visbiežāk pa gadiem viszemāko kartupeļu bumbuļu ražu ieguva no šķirnēm ‘Sigunda’ un ‘Blue Congo’, bet augstākā raža katru gadu tika iegūta no atšķirīgām šķirnēm.

Augstākas ražas iegūšanu attiecīgajā gadā ietekmēja tādas īpašības kā šķirņu augšanas ātrums un spēja nobriest attiecīgā gada mainīgajos un nepastāvīgajos klimatiskajos apstākļos (‘Maret’, ‘Bellarosa’, ‘Red Fantasy’) vai arī no spējas cerā veidot salīdzinoši vairāk bumbuļu, pati galvenā īpašība – spēja ilgāk pretoties lakstu puves postošajai ietekmei, kas ļāva pilnvērtīgāk izmantot veģetācijas perioda garuma priekšrocību saistībā ar barības vielu izmantošanu, kas raksturīga konkrētam genotipam (‘Kuras’, ‘Carolus’).

Kartupeļu šķirņu ražas detalizētāks izvērtējums (skat. 2. tab.) veikts tām šķirnēm, kuras salīdzinājumā bija audzētas visus piecus gadus aplūkotajā periodā, tātad pietiekami ilgi, lai izvērtētu šo šķirņu audzēšanas rezultātus ilgtermiņā un gūtu nepieciešamo pieredzi.

Vidēji no 2012. līdz 2016. gadam augstāko ražu ieguva no kartupeļu šķirnēm: ‘Red Fantasy’ (33.8 t/ha), ‘Adretta’ (32.1 t/ha), ‘Bellarosa’ (30.2 t/ha) un ‘Vineta’ (30.1 t/ha). Savukārt ražas līmeni 20 t/ha nesasniedza šādas kartupeļu šķirnes: ‘Blue Congo’ (16.0 t/ha), ‘Sigunda’ (16.3 t/ha), ‘Jelly’ (16.6 t/ha) un ‘Gundega’ (19.0 t/ha). Vismazākās ražas svārstības (līdz 10 t/ha) starp minimālo un maksimālo ražu, kādas tika iegūtas piecu gadu laika periodā, bija šādām šķirnēm: ‘Mutagēnagrie’ (5.5 t/ha), ‘Laura’ (7.5 t/ha), ‘Imanta’ (8.6 t/ha) un ‘Agrie Dzeltenie’ (9.0 t/ha).

Adaptācijas koeficients
Viens no rādītājiem, kuru iespējams izmantot šķirņu novērtēšanai, ir adaptācijas koeficients. Adaptācija ir spēja maksimāli izmantot labvēlīgos vides apstākļu faktorus (saules radiācija, dienas garums, mitrums, siltums u.c.), kā arī spēja pretoties dažādām stresa situācijām, kas pastāv attiecīgajā vietā (slimības, kaitēkļi, sausums, slapjums, paaugstināta vai pazemināta temperatūra, to krasas svārstības u.c.) un spēja pielāgoties arī atbilstošas agrotehnikas nodrošinājumam. Vienlaikus saskaņā ar šķirnes specifiskajām īpašībām katrai no tām ir jāspēj realizēt savu potenciālo produktivitāti ikgadēji mainīgos augsnes un klimata apstākļos atbilstošajā audzēšanas agrotehnikas paņēmienu kompleksā.

No 2. tabulā apkopotajām 16 kartupeļu šķirnēm adaptācijas koeficients vidēji piecu gadu periodā no 2012. līdz 2016. gadam bija no 0.6 līdz 1.2. Adaptācijas koeficients ≥ 1.0 bija 8 šķirnēm: ‘Adretta’, ‘Red Fantasy’, ‘Bellarosa’, ‘Maret’, ‘Mutagēnagrie’, ‘Vineta’, ‘Agrie Dzeltenie’ un ‘Borovina’. Visas pārējās šķirnes audzēšanai minētajos apstākļos ir maz piemērotas, jo ir daudz jutīgākas pret dažādajiem stresa apstākļiem, ko rada gan augsnes kvalitāte, gan klimata īpatnības, gan slimības un kaitēkļi, un savu potenciālo produktivitāti spēj parādīt vien vienu vai divas reizes piecu gadu laikā. Viszemāko adaptācijas spēju no visām apkopotajām šķirnēm parādīja violeto kartupeļu šķirne ‘Blue Congo’.

Kartupeļu šķirņu ražas izvērtējums šķirņu salīdzinājumā ZS Pilsumi no 2012. līdz 2016. gadam

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
AMAZONE nosaka jaunus standartus kombinētajiem izkliedētājiem!
AMAZONE nosaka jaunus standartus kombinētajiem izkliedētājiem!

AGRITECHNICA 2023 laikā AMAZONE prezentēja jauno minerālmēslu izkliedētāju ...

Govju virusālā diareja – pasaules mēroga izaicinājums piena lopkopībā
Govju virusālā diareja – pasaules mēroga izaicinājums piena lopkopībā

Govju virusālā diareja (Bovine viral diarrhoea, BVD) ir liellopu infekcijas...

Tukuma piens attīstības stāsts
Tukuma piens attīstības stāsts

Tukuma piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. S...

SIA "Naukšēni" – inovatīvi un droši sava ceļa meklējumos
SIA "Naukšēni" – inovatīvi un droši sava ceļa meklējumos

SIA Naukšēni Valmieras novadā izveidojusies no savulaik spēcīgās kopsaimnie...