Saimnieks LV / 2026.gads (Jūnijs)

Globālais kartupeļa stāsts nav tikai par valstīm, kurās valda bads un nestabilitāte, tas ir aktuāls arī tur, kur pārtikas veikali ir pilni. Lai redzētu, kā kartupeļi praksē pilda pārtikas drošības auga lomu, pietiek paskatīties uz Latviju, Igauniju un Somiju – valstīm, kur kartupeļi vienlaikus ir gan komerckultūra, gan pašpatēriņa augs un kur aptaujas dati ļauj ieraudzīt, kā ģimenes kartupeļi, šķirņu daudzveidība un vietējās šķirnes tajā veido papildu drošības slāni. Turklāt šodien mūsu reģionā tas kļūst arvien aktuālāk.

Latvija (un arī Igaunija, Somija) – kartupeļu audzēšana pašpatēriņam

Latvijas gadījums skaidri parāda – kartupelis pie mums ir ne tikai kultūrvēsturisks simbols, bet arī nozīmīgs pārtikas sistēmas balsts. Pēdējās desmitgadēs kartupeļu audzēšanas platības Latvijā samazinājušās no vairākiem desmitiem tūkstošu hektāru līdz aptuveni 14 tūkstošiem hektāru šodien. No tiem gandrīz puse atrodas tieši mazajās saimniecībās un piemājas dārzos, kur dominē platības līdz vienam hektāram, kas galvenokārt saistāmas ar audzēšanu pašpatēriņam.

Pēc AREI pasūtījuma SKDS veiktā aptauja 2023. gadā rādīja, ka 99 % Latvijas iedzīvotāju uzturā lieto kartupeļus, turklāt nevis vienā, bet daudzveidīgos veidos: visbiežāk tos ēd vārītus, zupās un ceptus. Ļoti populāras ir arī kartupeļu pankūkas un biezputra, ievērojama daļa respondentu min sacepumus, sautējumus un salātus, puse – arī fritētus kartupeļus. Vecuma grupu salīdzinājums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, pieaug kartupeļu lietošana salātos un mazinās fritēto kartupeļu patēriņš, tātad mainās gan ēdienkarte, gan priekšstati par to, kas ir ikdienas pareizais kartupelis. Šī statistika rāda ko būtisku: kartupelis Latvijā joprojām ir viens no centrālajiem produktiem, ap kuru veidojas ikdienas maltīte, un tas nozīmē, ka jebkuras izmaiņas kartupeļu pieejamībā un audzēšanā varētu tieši skart pārtikas drošību.

Kartupeļi visās trijās valstīs ir ikdienas uztura pamata produkts, un tie ir tieši saistīti ar pārtikas drošību – gan ražas stabilitātātes, gan šķirņu un sēklas izcelsmes daudzveidības ziņā. Starptautiskā projektā, kas plašāk pazīstams kā United by potato power MainPotRe (jeb latviskā versija Kartupeļi vieno) ar Latvijas, Igaunijas un Somijas zinātnieku un sabiedrisko organizāciju iesaisti, vēlējāmies noskaidrot, ko cilvēki audzē savos piemājas dārzos, vai tajos ir vieta arī vietējām šķirnēm, kā arī – kāda ir izpratne par kartupeļu stādāmā materiāla veselī-gumu.

Projekta aptaujas par kartupeļu audzēšanu pašpatēriņam Latvijā, Igaunijā un Somijā ļauj ieraudzīt, cik labi hobija un piemājas audzētāji pārzina šķirnes, kādus kritērijus izmanto to izvēlei un cik lielā mērā apzinās vietējo šķirņu nozīmi pārtikas drošībai...

Pilnu rakstu lasiet jūnija SAIMNIEKS LV numurā!