Četru semināru ciklā, kas oktobrī un novembrī norisinājās Latvijas vēsturiskajos novados, apsprieda Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas šodienai un nākotnei svarīgu tematu: Latvijas lauksaimniecības augsnes kartēšanu un kūdraugsnes izplatību.

Kas tad īsti ir kūdraugsne, kāpēc jāzina tās daudzums un atrašanās vieta Latvijā, un kā mūsdienās veic augsnes kartēšanu, varat uzzināt infografikā par kūdraugsnes izplatību.

Kāds ceļš ejams, lai “mašīnu” apmācītu noteikt augsnes tipu un katra augsnes tipa izplatības robežas noteiktu tik precīzi, ka matemātiskās modelēšanas rezultāts ir gandrīz identisks lauka darbos veiktai augsnes kartēšanai? Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki, balstoties uz augsnes zondēšanu, dziļrakumiem un fizisku kartēšanu etalonteritorijās, ir izstrādājuši unikālu metodiku, kas ļauj ļoti precīzi modelēt augsnes kartes. Zinātnieki savā praksē ir pārliecinājušies, ka viņu izstrādātajai augsnes modelēšanai ir augsta ticamības pakāpe. Kā to var panākt, zinātnieki arī izstāsta savā prezentācijā "Kūdraugsnes izplatības modelēšana: priekšrezultāti".

Bet kūdraugsne un lauksaimniecības augsnes kartēšana ir tikai viens no virzieniem, kurā strādāja zinātnieki projektā “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” (E2SOILAGRI), un par ko tika runāts semināru ciklā. Otrs diskusiju temats semināros bija par projektā E2SOILAGRI plānoto un paveikto. Tātad, par augsnes izpēti un datu par zem atjaunošanu, jaunas nacionālās Latvijas augsnes klasifikācijas sistēmas izstrādi, oglekļa krājumu augsnē mērījumiem un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aprēķiniem, lauksaimniecības augsnes datubāzes izstrādi un vairāku digitālo reģistru savienošanu utt. Vairāk par paveikto uzzināsit projekta vadītāja prezentācijā "Projektā plānotais un paveiktais".

Norvēģijas finanšu instrumenta projektu “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā”, lai uzlabotu informāciju par Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo augsni un iegūtu informāciju par oglekļa izmaiņām augsnē un valstij raksturīgiem siltumnīcefekta gāzu emisiju faktoriem, Zemkopības ministrija sāka īstenot 2021. gada februārī, un tas ilgs līdz 2024. gada 31. janvārim.

Zemkopības ministrijas partneri Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" realizēšanā ir Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Valsts augu aizsardzības dienests.

Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljoni eiro grantu finansējums un 0,27 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.