Labu graudaugu ražu ieguvei bieži vien nepietiek ar saimnieka padarīto darbu, sagatavojot augsni un sēklas materiālu, sējot, mēslojot un kopjot. Arvien biežāk un izteiktāk laika apstākļi veicina kaitīgo organismu izplatību un attīstību, jo nereti ļoti lietains laiks mijas ar sausuma un karstuma periodiem, vērojamas krasas temperatūras svārstības. Rezultātā dažādi biežāk sastopamie kaitīgie organismi var neparādīties, bet to vietā uzrodas citi, par kuriem līdz šim īpaši neuztraucāmies. Dažkārt kaitīgo organismu izplatības atšķirības vērojamas ne tikai starp reģioniem, bet pat viena pagasta robežās.

Arī aizvadītajā sezonā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālisti veica kaitēkļu un slimību monitoringu graudaugu sējumos dažādās Latvijas vietās.

Kā ierasts, pavasaris agrāk iestājās Kurzemē un Zemgalē, bet Vidzemē saglabājās negatīvas nakts temperatūras vēl maijā, kas kavēja kultūraugu attīstību. Kopumā ziemas kvieši, rudzi, tritikāle un ziemas mieži pārziemoja labi. Biezā sniega sega un nokrišņi dažviet uz laukiem veidoja pārmitras vietas, kurās kultūraugi izslīka vai cieta no sārtā sniega pelējuma Fusarium nivale un pelēkā sniega pelējuma Typhula spp. infekcijas.

Ziemas kvieši
Parasti, atsākoties augu veģetācijai, uz apakšējām lapām tiek konstatētas kviešu lapu pelēkplankumainības Septoria tritici rudens infekcijas pazīmes. Slimības tālāko izplatību nosaka vispārējais augu stāvoklis sējumā un laika apstākļi. Jaunās...

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!