Saimnieks LV / 2020.gads (Oktobris.)

Lai arī Saeima 17. septembrī noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām, valdību veidojošās partijas vienojušās arī turpmāk saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, kas jau ir piemērota līdz 2020. gada 31. decembrim. Tomēr joprojām turpinās sabiedriskā iniciatīva par PVN samazināto likmi dažādiem pārtikas produktiem portālā www.manabalss.lv.

LOSP, Zemnieku saeima un Maxima ierosina parakstu vākšanu par PVN samazinājumu pārtikai
Lielveikalu tīkls Maxima Latvija, biedrība Zemnieku saeima un biedrība Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) jūlija beigās uzsākuši parakstu vākšanu portālā Mana balss iniciatīvai Samazinām PVN pārtikas produktiem. Tās mērķis ir rosināt izmaiņas likumdošanā, nosakot samazināto PVN likmi 5 % apmērā pārtikas produktiem – svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim jau ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme (no 5 uz 21 %) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

31. augustā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notika pasākums, kura laikā iniciatīvas iesniedzēji pamatoja nepieciešamību noteikt 5 % PVN dažādiem pārtikas produktiem. Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Viktors Troicins norādīja, ka dienas laikā 175 Maxima veikalos ienāk 300 000 pircēju, kuru grozos 70 % no visa pirkuma veido svaiga pārtika. Līdz ar to Maxima Latvija iestājas par zemām cenām kvalitatīviem produktiem, kas PVN samazinājumu ļautu uzskatīt par būtisku atbalstu ekonomikai, pircējam un vietējam pārtikas ražotājiem. Īpaši būtiski tas ir pandēmijas laikā, kad daļai iedzīvotāju ir samazinājušies ienākumi.

Maxima Latvija korporatīvais vadītājs Jānis Vanags iepazīstināja ar pētījumu, kas apliecina – kopš Covid-19 vīrusa izplatības sākuma 78 % iedzīvotāju veikalu apmeklē retāk un 44 % veido pārtikas krājumus. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019. gadā Latvijā iedzīvotāji pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem atvēlēja 23.3 % savu ienākumu, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.

Vēl joprojām var diskutēt, vai samazinātā PVN apjoms būs 5 % un tieši uz kuriem produktiem (gaļu, pienu, svaigām zivīm) tas tiktu attiecināts. Izdarot produktu cenu salīdzinājumu ar PVN 21 % un 5 %, produktu cenas Maxima Latvija veikalā varētu mainīties, piemēram, Limbažu pienam (2.5 %, 1 l) no 0.86 uz 0.75 centiem, cālim Ķekava (1 kg) no 3.49 uz 3.02 EUR (cenas 2020. gada augustā).

  Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: „Līdzšinējā pieredze rāda, ka PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas uz trīs gadu periodu tika ieviesta 2018. gadā, ir devusi lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Balstoties uz Zemkopības ministrijas datiem, nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir palielinājies par 9.4 %, vienlaikus pieaugot arī vidējam atalgojumam nozarē par 9–10 %. Kā liecina tirgus uzraudzība Baltijas valstu veikalu tīklos, pateicoties 5 % PVN pilotprojektam, Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem cenas ir samazinājušās par 11.7 %. Svaigai vietējai pārtikai jābūt pieejamai ikvienam iedzīvotājam –  jo vairāk valsts spēs atbalstīt vietējos lauksaimniekus, jo vairāk mums izdosies stiprināt vietējā produkta pozīcijas Latvijas tirgū. Pašmāju produkti ir sabiedrībā iecienīti un tiem ir jābūt maksimāli pieejamiem!”

LLU: augļu un dārzeņu cenas veikalos nokritušās
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, pārtikas ražošanas un lauksaimniecības nozaru eksperte Irina Pilvere norādīja, ka diskusijas par PVN samazināšanu nav nekas jauns, LLU pētnieki tam ir pievērsušies jau pirms gadiem desmit, taču tā ieviešanas prakse ir izaicinājums.

LLU šo 2.5 gadu laikā kopš 2018. gada marta pētījuma ietvaros monitorēja cenas ik mēnesi 25 dažādu dārzeņu, augļu, un ogu veidiem Rimi un Maxima tīklu veikalos, vērtējot, kā mainās cenas pēc PVN samazinājuma uz 5 %. Pirmkārt, jāsaprot, ka cenas pētāmajiem produktiem ietekmē ne tikai PVN, bet arī sezonalitāte, otrkārt, citu valstu pieredzes ir dažādas – cenas praktiski nekur nenokrīt par tieši tik daudz, par cik ir samazināts PVN. Cenu salīdzināšanas sākumpunkts ir cenas konkrētajiem produktiem 2017. gada decembrī. Tāpat, salīdzinot ar līdzīgām veikalu ķēdēm Lietuvā un Igaunijā, visā pētījuma laikā Latvijā attiecīgajiem pārtikas produktiem cenas viennozīmīgi bija zemākas, kas noteikti ir ieguvums patērētājiem. Vienošanās ar tirgotājiem palīdzēja samazinātajam PVN atspoguļoties augļu un dārzeņu cenās praktiski visu laiku, nevis tikai perioda sākumā, un cenas joprojām nav uzkāpušas atpakaļ.

Irina Pilvere norāda, ka gandrīz trīs gadus piemērotā samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem bijis Latvijas veiksmes stāsts: „Kolēģi no universitātēm Lietuvā un Igaunijā mūs teju apskauž par šo pieredzi un arī savās valstīs redz ieguvumus, ja valdības izšķirtos par šādu soli! Tā kā esam valstis ar maza mēroga ekonomiku, mums ir veselīgi skatīties un mācīties vienai no otras un pārņemt labāko pieredzi.”

Vai Latvijā augļus un dārzeņus patērē regulāri? Eurostat pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no kūtrākajiem – vienreiz dienā dārzeņus ēd 44 % (2017. gada dati), vēl zemāks rādītājs ir vien Rumānijā un Ungārijā, kamēr topa augšgalā ir Īrija, Beļģija, Itālija, Portugāle, kur šādu iedzīvotāju ir vismaz 78 %. Pievilcīgākas cenas ļautu palielināt veselīgās pārtikas īpatsvaru uzturā. Dati par Latvijas iedzīvotāju tēriņiem pārtikai rāda, ka lielākā daļa jeb vismaz 40 % tiek tērēts svaigai gaļai, tāpat vairāk nekā 20 %
maizei un piena produktiem. Visas šīs pārtikas grupas var saražot Latvijā, tāpēc, ja šo pārtikas produktu cenas būtu zemākas, Latvijas iedzīvotāji varētu pirkt vairāk pārtikas vai arī atbrīvotos līdzekļi citu produktu iegādei, kas arī dotu iespēju nomaksāt lielāku PVN, kas attiecīgi ienāktu valsts budžetā.

Viens no argumentiem pret PVN samazināšanu pārtikai – iekasētos nodokļus izmanto sociālo pabalstu izmaksai noteiktām iedzīvotāju grupām. Taču pašlaik Latvijā procentuāli ir viens no zemākajiem sociālās aizsardzības līmeņiem, rēķinot no IKP, – tikai 15 % apmērā, bet ES dalībvalstīs tas ir vidēji 27 %, Dānijā – 31 %.

Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kur ir liela iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība, kā arī augsta PVN likme (tātad vienu un to pašu nodokli maksā visi, bet trūcīgajiem izdevumi par pārtiku veido ievērojami lielāku daļu), kamēr augstāk attīstītajās ES valstīs gan iedzīvotāju ienākumi ir izlīdzinātāki, gan nodoklis ir zemāks. Kā stāstīja LLU profesore Irina Pilvere, samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem ir bijis būtisks atbalsts tiem iedzīvotājiem, kuriem ir zemi ikmēneša ienākumi un kuri ir sociāli neaizsargāti. „PVN ir jāuzskata par sociāli politisku elementu, jo mums ir milzīga nevienlīdzība starp zemiem un augstiem ienākumiem,” I. Pilvere norādīja, piebilstot, ka brīžos, kad valsts budžetā ir mazāk naudas, samazinātais PVN ir solis pretī, atbalstot iedzīvotāju labklājību, un būtisks atbalsts ražotājiem, taču vienlaikus viena pozīcija ienākumu valsts budžetā samazinās. I. Pilvere atzīmēja, ka PVN samazinājums palielinās produktu patēriņu, veicinās nodarbinātību lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, pieaugs uzņēmēju apgrozījums, samazināsies pelēkā ekonomika un paātrināsies ekonomikas atjaunošanās.

23 ES valstis PVN pārtikai samazina
ES dalībvalstis var piemērot samazinātu PVN likmi konkrētām preču grupām, to skaitā pārtikas produktiem. ES ir četras valstis, kurās netiek piemērota samazināta PVN likme neviena veida pārtikai, – Bulgārija, Igaunija, Lietuva un Dānija. Lielbritānijā un Maltā pārtikai ir 0 % PVN likme, bet pārtikušajā Luksemburgā – 3 %, kas ir saglabājusies vēsturiski. Tieši tāpat noteikts samazinājums ir Spānijā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā – kopumā dažāda lieluma samazināts PVN pārtikai ir 23 ES valstīs.

Lai gan diskusijas par PVN samazināšanu svarīgākajām preču grupām, piemēram, pārtikai, ir dažādu valstu politiskajā dienaskārtībā jau vairākus gadus, tieši Covid-19 izraisītās ekonomikas krīzes un cilvēku maksātspējas pasliktināšanās rezultātā lēmumi par PVN samazināšanu vairākās valstīs ir pieņemti paātrinātā kārtībā. Vācijā ir noteikts, ka no jūlija sākuma līdz gada beigām PVN standarta likme tiek pazemināta no 19 % uz 16 %, bet samazinātā likme, kas jau pašlaik attiecināma uz daudziem pārtikas produktiem un ikdienā nepieciešamām precēm, 7 % vietā būs 5 %. Vācijas Finanšu ministrija norādījusi, ka PVN samazinājumam reāls efekts būs tad, ja to tiešā veidā izjutīs pircēji, proti, ja veikalos cenas tiešām kritīsies. Sabiedriskās ēdināšanas nozarē Vācijā PVN samazinājums no 19 % uz 7 % būs spēkā vismaz vēl gadu, tomēr tas neattieksies uz dzērieniem.

Lielbritānijas finanšu ministrs 8. jūlijā izziņoja PVN samazinājumu no 20 % uz 5 % ēdināšanas nozarē, kas būs spēkā līdz nākamā gada 12. janvārim. Ēdinātājiem PVN samazināts arī citās valstīs, piemēram, Austrijā 5 % PVN ieviests kafejnīcās un restorānos, kā arī noteikts PVN samazinājums no 19 % uz 10 % bezalkoholiskajiem dzērieniem krodziņos. Līdzīgi samazinājumi ieviesti arī citās Eiropas un Dienvidamerikas valstīs.

Augļu un dārzeņu audzētāji jūtas ieguvēji
Kaspars Brunovskis, KS Baltijas dārzeņi valdes priekšsēdētājs, norādīja, ka pazemināto PVN svaigiem augļiem un dārzeņiem redz kā lielu ieguvumu, kas uzņēmumā gan veicinājis darba algu pieaugumu, gan radījis jaunas darba vietas. Nozares pārstāvis arī norādīja, ka 5 % nodoklis samazinājis tās pārtikas apjomu, kas tikai uzdota par Latvijā audzētu, lai gan patiesībā ir ievesta no kaimiņvalstīm.

„Mums ir pieejami fakti par to, ka ir daļa eksportētāju, kuri, saņemot PVN pārmaksas, no tās nomaksā darba spēka nodokļus, bet to ieguldījums izglītībā, veselībā, infrastruktūrā ir tikai tik, cik darbiniekiem izmaksātās darba algas. Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus valdībai un Saeimai pieprasīt Eiropas līmeņa 5 % PVN pārtikai,” uzsver Guntis Vilnītis, LOSP ģenerāldirektors. Viņš arī norādīja, ka laikā, kamēr augļiem un dārzeņiem ir samazināts PVN, par 1.92 % palielinājies nodarbināto skaits nozarē, tāpat par aptuveni 9–10 % pieaudzis nodarbināto atalgojums nozarē.

Pārtikas izejvielu audzētāji jau iepriekš pauduši satraukumu par samazinātās PVN likmes 5 % apmērā pārskatīšanu augļiem un dārzeņiem, norādot, ka patlaban nebūtu korekti pārskatīt un atcelt PVN samazināto likmi augļiem un dārzeņiem, jo arī pārtikas audzētāji ir cietuši Covid-19 periodā.

„Mūsu – Latvijas lauksaimnieku galvenais pienākums ir nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, svaigu un veselīgu pārtiku. Uzskatām, ka samazināt PVN likmi līdz 5 % arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem būtu viens no efektīvākajiem veidiem, kā šo saražoto produkciju padarīt pieejamāku sabiedrībai, tādējādi uzlabojot arī sabiedrības ikdienas ēšanas paradumus. PVN likmes samazināšana šai produktu grupai ne tikai palielinātu to patēriņu, bet arī mazinātu ēnu ekonomiku un nodrošinātu, ka iztērētā nauda paliek vairāk tepat Latvijā. Tāpat tā būtu iespēja iedzīvotājiem ēst veselīgāk, kas nākotnē varētu samazināt arī izmaksas veselības budžetam,” atzīst Mārtiņš Trons, biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis.

Kāds tad īsti būs nodoklis pārtikai 2021. gadā?
Saeima 17. septembrī noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām no 2021. gada 1. janvāra. Taču 21. septembrī valdību veidojošās partijas vienojušās arī turpmāk saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, tas gan vēl ir jāapstiprina likumdošanā.

Pēc koalīcijas partiju tikšanās Saeimas deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) žurnālistiem pastāstīja, ka ir rasts risinājums, lai PVN dārzeņiem un augļiem nebūtu jāpalielina. „Domāju, ka neviens nebūtu priecīgs, ja šajos apstākļos vajadzētu palielināt nodokļa likmi,” vērtēja politiķe. Pagaidām neprecizējot konkrētu summu, Indriksone atklāja, ka finansējums rasts no AS Latvija Valsts meži dividendēm.

Finanšu ministrija: PVN samazinātās likmes nav labākais fiskālais instruments

Latvijā pārtikai tiek piemērotas divas samazinātās likmes:

• bērniem domātai specializētajai pārtikai – 12 % apmērā;
• augļiem, ogām un dārzeņiem – 5 % apmērā (ieviests uz ierobežotu laiku līdz 31.12.2020.).

Samazinātai PVN likmei atkarībā no apstākļiem var būt pozitīva un negatīva ietekme uz ekonomiku, un, pirms pieņemt lēmumu piemērot samazināto PVN likmi, ir jāapsver, vai nepastāv efektīvāki alternatīvi risinājumi konkrētā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā līdzšinējo Latvijas pieredzi, Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai. Mazāk turīgo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos labumus (saņem mazākus rēķinus), kādus gūst personas ar maziem ienākumiem. Būtībā PVN samazinātās likmes nav labākais fiskālais instruments, lai sasniegtu minētos mērķus, jo ne vienmēr likmju samazināšanas rezultātā tiek samazinātas konkrēto preču vai pakalpojumu cenas, kā rezultātā zaudē valsts budžets, bet sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu (ieguvējs ir tikai tirgotājs) un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis. Daudz efektīvāk šos mērķus var sasniegt, izmantojot tiešos nodokļus, pabalstus, subsīdijas u.c.

FM veiktie fiskālās ietekmes novērtējumi attiecībā uz pārtikas produktu grupām
(indikatīvi, atkarīgs no daudziem faktoriem)

Piemērojot samazināto likmi visai pārtikai (12 %), negatīvā ietekme uz budžetu indikatīvi var sasniegt ~200 milj. EUR.

Informācija no Finanšu ministrijas saņemta septembra sākumā.