Saimnieks LV / 2019.gads (Oktobris.)

Ja vēlaties savā mežā saimniekot, nodarot pēc iespējas mazāku kaitējumu tajā mītošajiem putniem, jāievēro viens vienkāršs princips – atstāt mežā pēc iespējas vairāk. Turklāt šī pieeja var būt labvēlīga arī citiem meža iemītniekiem, ne tikai putniem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vislabākā pieeja putniem draudzīgai meža apsaimniekošanai ir atteikšanās no meža apsaimniekošanas tās ierastajā izpratnē, t.i., koksnes ieguves. Lai kāds būtu īpašumā esošais mežs, mežsaimnieciskās darbības neskarts tas ar gadiem kļūs dabai un tostarp putniem tikai vērtīgāks. Protams, ir putnu sugas, kam labāk patīk dzīvot kailcirtēs, nevis neskartos mežos, taču skaidrs, ka kailciršu Latvijā pārskatāmā nākotnē netrūks, bet neskarti meži gan būs īpaša vērtība.

Droši vien būs daļa meža īpašnieku, kam pamatienākumi nesaistās ar mežu un kas uz savu mežu nemaz neskatās kā uz koksnes ieguves vietu, bet drīzāk kā uz parku, tāpēc arī nemaz neplāno to cirst. Taču arī tad, ja vēlaties no meža gūt peļņu, netrūkst alternatīvu koksnes ieguvei – sēņošana, ogošana, bišu ganības, komercmedību rīkošana, tūrisma vai rekreācijas pakalpojumi... Iespējas atkarīgas no tā, kāds mežs ir īpašumā, un no saimnieka paša radošuma. Ja nu izšķiršanos par atteikšanos no koksnes ieguves noteicis tas, ka īpašumā esošajā mežā ligzdo kāda suga (piemēram, mazais ērglis, melnais stārķis, mednis), kam būtu veidojams mikroliegums (vai varbūt tas jau ir izveidots), tad gan būtu svarīgi, lai ligzdošanas laikā šeit nenotiktu trokšņaina darbošanās, kas varētu putnu iztraucēt.

Ir meža īpašnieki, kas zina savā mežā atrodamās aizsargājamo putnu ligzdas, tās saudzē, bet nevienam par tām nestāsta. Tomēr, ja tiešām saimnieks ir nolēmis šo ligzdošanas vietu pasaudzēt, noderīga var būt mikrolieguma veidošana (un to veidot var ierosināt arī pats meža īpašnieks), jo tā ļaus iegūt eksperta atzinumu, cik lielā teritorijā mežs saudzējams un kādi vēl nosacījumi būtu jāievēro, kā arī ļaus saņemt kompensāciju.

Mirušos kokos mīt dažādi kukaiņi, kas kalpo par barību dzeņiem un citiem putniem.

Izlases cirtes
Ja tomēr mežu plānots izmantot koksnes ieguvei, tad priekšroka būtu dodama izlases cirtei. Tā var nodrošināt, ka arī pēc mežizstrādes tur joprojām būs mežs. Ja plāno darbus uzmanīgi (par saglabājamiem elementiem – tālāk), iespējams, putni pat neievēros, ka šajā vietā iegūta koksne. Kā zināms, izlases cirtes var veikt ļoti veiksmīgi, bet ar nepārdomātām izlases cirtēm mežu var arī sacūkot, tāpēc, ja ir vēlme pievērsties saimniekošanai ar izlases cirtēm, noteikti iesaku konsultēties ar Pasaules Dabas Fondu, kura meža demonstrējumu teritoriju īpašnieki gadu gaitā ieguvuši lielu pieredzi šādā saimniekošanā un ir arī sagatavoti izglītojoši materiāli par šo tēmu.

Tomēr arī tad, ja plānota meža nociršana kailcirtē, ir iespējas, kā mazināt negatīvo ietekmi uz meža putniem. Zināmā mērā šīs iespējas vai prasības jau iekļautas Noteikumos par koku ciršanu mežā (18.12.2012. MK not. Nr. 935) un Dabas aizsardzības noteikumos meža apsaimniekošanā (18.12.2012. MK not. Nr. 936), taču noteikumi formulēti tā, ka daudzi lēmumi tomēr atstāti paša meža īpašnieka ziņā, nosakot vien ļoti zemu prasību latiņu.

Kas patīk putniem?
Ierastākā lieta, kas tiek saglabāta visos izcirtumos, ir t.s. ekoloģiskie koki. Šis arī ir uzskatāms piemērs tam, ka, jo vairāk atstāj mežā, jo labāk. Noteikumi prasa saglabāt vien piecus ekoloģiskos kokus uz hektāru, taču pētījumi rāda, ka šāds skaits ir stipri par mazu, lai ekoloģiskie koki pilnvērtīgi pildītu savas funkcijas (t.i., ļautu pārdzīvot izcirtuma fāzi vismaz daļai ar mežu saistīto sugu un sagaidītu nākamo meža paaudzi). Zinātnieku ieteiktais minimums būtu 20–30 ekoloģisko koku uz hektāru. Ornitologu vidū domas par to, vai ekoloģiskos kokus labāk saglabāt pa vienam vai grupās, dalās, taču, lai kā saglabāti, tie būs ļoti vērtīgi nākotnes mežā, jo, piemēram, melnajai dzilnai dobuma izkalšanai nepieciešami resni koki, bet melnajam stārķim, lai uzbūvētu ligzdu, vajadzīgi koki ar resniem zariem.

Līdz ar ekoloģiskajiem kokiem saglabājami arī dobumainie koki. Noteikumi prasa saglabāt kokus ar dobumiem, kas lielāki par 10 cm diametrā, taču lielākajai daļai dobumperētāju putnu sugu nepieciešami mazāka izmēra dobumi, tāpēc ieteikums meža īpašniekiem būtu saglabāt pilnīgi visus dobumainos kokus (pieņemot, ka dobumu no zemes vispār iespējams redzēt). Saglabājot zīlītēm un mušķērājiem dabiskās ligzdošanas vietas, nebūs jāiegulda darbs, lai kukaiņēdājus putnus mežam piesaistītu ar būrīšiem.

Mežam ārkārtīgi būtiski ir mirušie koki. Cilvēks šādus kokus nereti labākajā gadījumā uzskata par malku, sliktākajā – par atkritumiem mežā, taču jāatceras, ka šie koki ir dabiska un līdz ar to ļoti svarīga mežu sastāvdaļa, jo dabiskā mežā, kur koki savu dzīvi beidz dabiskā nāvē, mirušu koku ir daudz, līdz ar to arī meža augu un dzīvnieku sugas ir pielāgojušās mirušu koku klātbūtnei. Visbiežāk mirušos kokus saista ar dzeņiem, kas tajos barojas, taču tie ir svarīgi arī daudzām citām putnu sugām no bieži sastopamā paceplīša līdz vienam no retākajiem Latvijā ligzdojošajiem putniem – zaļajai vārnai. Putniem stāvoši un krituši miruši koki var būt barošanās vai ligzdošanas vietas, dziedāšanas (dzeņu gadījumā – bungošanas) vai medījuma nolūkošanas posteņi un arī slēptuves. Jo lielāks ir mirušais koks, jo tas ir dabai vērtīgāks. Savukārt saimnieciskā vērtība mirušajiem kokiem nav liela, tāpēc aicinu, cik vien iespējams, saglabāt mežā visus mirušos kokus. Malkai labāk laikus cirst zaļus kokus un malku izžāvēt, bet mirušos kokus atstāt putniem un citiem meža radījumiem.

Daudziem putniem (piemēram, arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības izvēlētajam šī gada putnam – mežirbei) būtisks ir pamežs. Tajā var baroties, slēpties un ligzdas būvēt. Lai gan teorētiski noteikumi prasa to saglabāt, nereti mežizstrādes pirmais solis ir pameža izciršana. Putniem draudzīgam meža īpašniekam būtu jāizsver, vai patiešām katrs krūms un mazais kociņš traucē mežizstrādes veikšanu un tai sekojošo meža atjaunošanu.

Putniem nedraudzīgas mežsaimnieciskās darbības piemērs: kailcirtē nav saglabāts ne pamežs, ne mežmala. Tā mežs sadalīts divās nesavienotās daļās.

Ko labāk nedarīt
Kopējā Latvijas mežu platība ir liela, bet viena no būtiskākajām problēmām, ko rada saimniekošana ar kailcirtēm, ir mežu fragmentācija, t.i., lielā meža sadalīšana mazos gabaliņos. Protams, nav Latvijā tāda putna, kas fiziski nespētu šķērsot izcirtumu, tomēr ir putni (piemēram, pieminētā mežirbe), kas vairās to darīt, tāpēc tāds gabaliņos sadalīts mežs var kļūt šādām putnu sugām nepiemērots pat tad, ja, saskaitot kopā, mežu platība būtu pietiekama. Vislabāk no mežu fragmentācijas var izvairīties, kailciršu vietā izvēloties izlases cirtes (par ko minēju iepriekš), bet, ja tomēr priekšroku dod kailcirtei, tad būtu vēlams saglabāt ne tikai mežmalas starp mežu un lauksaimniecības zemi (kā to prasa MK noteikumi), bet arī nenocirstas koku joslas (ar visu pamežu), kas savieno nenocirstus meža nogabalus.

Vienalga, vai mežā saimnieko ar izlases cirtēm vai kailcirtēm, svarīgi to nedarīt putnu ligzdošanas laikā, kura maksimums Latvijā ir no aprīļa līdz jūnijam. Šajā laikā ik gadu valsts mežos vien mežizstrādes dēļ iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu. Turklāt šeit pieskaitītas tikai tās ligzdas, kas atrodas izcirtumā un tā tiek fiziski iznīcinātas. Vēl lielāks varētu būt to ligzdu skaits, kas tiek pamestas traucējuma rezultātā. Piemēram, pētījumi rāda, ka pavasarī veikta mežizstrāde būtiski samazina melnā stārķa ligzdošanas sekmes, lai gan šīs sugas ligzdas parasti nocirstas netiek.

Tad, kad mežizstrāde veikta, no dabas viedokļa labākais veids, kā atjaunot mežu, ir dabiskā atjaunošana. Tā ļaus veidoties konkrētajai vietai atbilstošam koku sugu sastāvam un meža struktūrai. Sekojošajā kopšanā arī svarīgi gluži līdz pēdējam neizvākt šķietami nevajadzīgos kociņus un krūmus. Kā zināms, piemēram, lapukoku piemistrojuma saglabāšana skujkoku jaunaudzēs palīdz mazināt arī pārnadžu postījumus.

Kopumā jāsaka, ka putniem visdraudzīgākā mežu apsaimniekošana būs tā, kurā meža īpašnieks saimniekošanu pielāgo dabai, nevis mēģina dabu pielāgot iecerētajai saimniekošanai. Un jo vairāk atstāsiet mežā, jo labāk!