Dārzs un Drava / 2023.gads (RUDENS)

FOTO: Rūta Beirote

Vai pārtikas produkts var kļūt par veselas mazpilsētas veiksmes stāstu? Jā! Un tam nebūt nav jābūt tik aristokrātiskam vai izsmalcinātam kā šampanietis vai Parmas siers un šķinķis. 
Tālā Bulgārijas pierobežas kalnu ciematā Smiljanā šāda veiksmes supernova ir... pupas. Jā, iespējams, kalnu kazu siers vai īpašu kalnu ziedu medus izklausītos labāk un prestižāk, bet šeit vietējie iedzīvotāji ir pamanījušies izvilkt visu iespējamo labumu no it kā parasta pākšauga.

Pupas orģinālajā fasējumā ar Smiljanas pupu logo.

Kā aizsākās Smiljanas pupu stāsts

Pupas Smiljanā audzētas jau izsenis mazdārziņos kā viens no daudziem kultūraugiem. Padomju periodā teju viss ciemats strādājis kartupeļu rūpnīcā, bet, kad tā nobankrotējusi, lielākā daļa iedzīvotāju palikuši bez darba. Viens no veidiem, kā gūt ienākumus, ir bijis mazdārziņos izaudzētā pārdošana. Pupas tostarp.

Apbrīnojami, kā ciemata iedzīvotāji ar padomju kolektivizācijas sūro pieredzi tomēr ir spējuši apvienoties, lai pievērstos pupu audzēšanai un pārdošanai. Ir izveidots kooperatīvs, kas nodarbojas ar Smiljanas pupu pārdošanu un popularizēšanu. Nevar noliegt, ka tas viņiem izdodas lieliski. Smiljanas pupas vēl ne reizi nav piedzīvojušas pārprodukciju – pirms jaunās sezonas sākuma to vienmēr pietrūkst.

Viens vienīgs pupu lauks

Iebraucot ciematā, ir sirreāli vērot skaisto kalnu pakāji, kur katrā mājā un katrā mazdārziņā aug pupas. Jā, arī pa kāpostam, burkānam un puķei, bet galvenokārt visapkārt ir mazi pupu lauki, pat tad, ja starp mājām ir vieta tikai pāris vadziņām, tajās aug pupas.

Ciemats noteikti nav bagāts, bet pupas ir samērā drošs veids, kā pelnīt, – tām vienmēr būs noiets.

Smiljanas pupu audzētāji uzsver, ka šejienes augsnes un klimatiskie apstākļi nosaka pupu izmēru un garšu. Blakus esošā upe un kalnu gaisa plūsmas nodrošina pupām labvēlīgu vidi. Audzētas tiek gan garās, gan zemās krūmu pupas, ko sēj pamīšus, nodrošinot atstarpes, pa kurām plūst mitrajam gaisam. Tas īpaši svarīgi pupu ziedēšanas laikā, kad parasti ir arī karsts laiks. Karstumā pupas neaizmetas, bet mitrums palīdz putekšņiem neizkalst.

Tehnoloģija

Īpaša arī ir izvēlētā tehnika – kaut kas līdzīgs trīs māsu idejai, proti, pupas stāda pamīšus ar kartupeļiem, ķirbjiem, kukurūzu (īpaši mazajos lauciņos), un katra šī kultūra dod savu pienesumu augsnes uzlabošanai. Lielākos laukos, protams, pupas aug arī kā monokultūra. Taču jāsaprot, ka šeit nevaram runāt par lieliem laukiem, jo starp kalniem iekoptas zemes ir maz.

Lielākais pupu lauks ciematā ir vien 250m². Tādēļ veiksmīgai ražas pārdošanai ir tik svarīgs kooperatīvs. Kopējais ražas apjoms gadā ir 40 t. Smiljanas pupas ir savā ziņā brends, tādēļ to pārdošanas cena ir no 8.00 līdz 11.00 EUR/kg.

Pupu lološana Smiljanā praktiski ir roku darbs. Tehnika tiek izmantota vien lauka sagatavošanai. Tālāk sēšana, ravēšana un lobīšana notiek ar rokām. Tādēļ lauki ir tik lieli, cik viena ģimene var izkaplēt.

Vai kādreiz Smiljana saražos pupas vairāk? – Visticamāk nē. Mazs kalnu ciemats pierobežā nevar lepoties ar vēlmi pārvākties tajā uz dzīvi un audzēt pupas. Jaunatne aizplūst uz pilsētām, vecie noveco. Problēmas visiem zināmās.

Pupu audzēšanas tehnoloģija - pupas audzē starp kartupeļiem.

Pupa celta godā

Šobrīd Smiljana ļoti aktīvi uztur savu Pupu stāstu. Visi audzē pupas, tiek rīkoti pupu svētki, skatīta pupu vēsture, izzināti seni tradicionālie pupu ēdieni un veidoti jauni pupiņu superprodukti. Vietējā pārtikas tehnikumā veltītas nodarbības tieši pupām. Pilsētā darbojas Pupu muzejs, svētkos notiek pupu konkursi.

Arī slaveni galvaspilsētas restorāni lepojas ar ēdieniem, kas gatavoti tieši no Smiljanas pupām, jo atkārtošos – Smiljanas pupas šeit ir zīmols.

Redzot, kā viens necils pākšaugs var kļūt par mazpilsētas Nokia, gribas jautāt – vai gadījumā arī mums nav kas tāds paslēpies kādā mazā ciematā?

Allažu ķimenes, Alojas vai Priekuļu kartupeļi, Kurzemes putraimu mieži... Tie visi jau ir produkti ar gatavu stāstu mārketinga aktivitātēm. Nekas pat nebūtu jāizgudro no jauna.

Varbūt pamēģinām mēs ar?