Saimnieks LV / 2019.gads (Aprīlis.)

Zinot, ka fosfors ir svarīgs biosfēras elements, kas ieņem otro vietu slāpekļa ražotņu ražošanā, jau šopavasar tālredzīgākie Lietuvas Kedainiai un Šakiai rajonu zemnieki steidza izkliedēt NPK minerālmēslus. Vai tas bijis pareizs lēmums? Viedokļi ir dažādi. Slāpeklis noteikti stiprinās augus, jo ir jau parādījušās jaunās rapšu un kviešu saknes. Par fosfora efektivitāti ir daudz diskutēts, jo tā atkarīga no daudziem faktoriem. Tagad izkliedētais fosfora mēslojumu noteikti noderēs pēc kviešiem iesētajiem rapšiem.

Fosfora mēslošanas līdzekļu efektivitāti palielina augu atliekas, tas nozīmē, ka lauksaimnieki, kas izmanto vienkāršāku augsnes apstrādi, var sasniegt lielāku mēslojuma efektivitāti. Kāpēc? Augu atliekas saglabā mitrumu un saknes, kas atrodas tuvāk augsnes virskārtai, labāk absorbē barības vielas. Līdz ar pavasara lietiem fosfors nokļūs augsnē tādā dziļumā, ka tas būs pieejams tikai nākamo sezonu kultūraugiem. Zemniekiem jāzina, ka ziemas kviešiem fosfors visvairāk nepieciešams no veģetatīvās atjaunošanas brīža līdz stiebrošanas sākuma posmam. Lai fosfora mēslojums būtu efektīvs kviešos, tas jānovieto 13−25 cm dziļumā. Tomēr šeit rodas jauna problēma – sagatavojot augsni sēšanai un mēslošanai šādā dziļumā, tiek bojāta augsnes struktūra. Kultūraugos praktiski nav iespējas ievietot minerālmēslus šādā dziļumā, izņemot tos, kas izmanto šķidro mēslojumu.

Mēs labi apzināmies, ka to fosfora mēslošanas līdzekļu efektivitāti, kas izplatīsies pavasarī, būtiski ietekmēs augsnes mitrums. Pavasarī augsne neizžūst, ja augsni apstrādā 5 cm dziļumā, tātad mitrums saglabājas pat 13–25 cm dziļumā. Ja tomēr pavasarī augsnes apstrāde tiek veikta dziļāk, pieredze rāda, ka lietus samitrina tikai 2−5 cm augsnes virskārtas, kur šādos apstākļos barības vielas kļūst augiem pieejamas, bet šajā slānī mitrums nepaliek ilgi. Ar katru bezlietus dienu augsne paliek sausāka dziļākā slānī. Tātad par fosfora mēslojuma izvēli pavasarī noteikti būtu jākonsultējas ar pieredzējušiem speciālistiem, taču lielu zaudējumu nebūs, jo fosfors nepazudīs, bet gan paliks augsnē un to izmantos citi augsekas augi.

Kas attiecas uz zemniekiem, atgādinām, ka augsnes grunts slāņa vietā fosfors atrodas 3–23 t/ha atkarībā no augsnes veida. Fosfors ir atrodams organiskos un mazšķīstošos neorganiskajos savienojumos. Fosfora daudzums organiskajos augsnes savienojumos svārstās 25−80 % nrobežās no kopējā daudzuma. Līdz 75 % no pieejamā fosfora diez vai šķīdīs neorganiskajos savienojumos: kalcijs, alumīnijs, dzelzs fosfāti. Lai gan fosfora koncentrācija ir šķietami augsta, tā ir atrodama augsnē mazkustīgās formās. Augi šo fosforu uzņem apmēram tikai 3–5 % apmērā. Arī fosfora uzņemšanu ļoti ietekmē augsnes sablīvēšanās, jo vairāk augsne tiek saspiesta, jo mazāk fosfora augi uzņem. Lauksaimnieki var teikt: „Šī nav problēma, jo augi tāpat uzņem minerālmēslus.” Tomēr fosfātu iekļūšanas efektivitāte augsnē ir ļoti zema. Mēslošanas gadā augi absorbē 10–30 % fosfora. Tas saistās ar kalciju, dzelzi, alumīnija oksīdiem, kas saista fosfora jonus. Zinātnieki apgalvo, ka zemas šķīdības kalcija fosfāts neitrālās reakcijas augsnēs ir praktiski nešķīstošs. Papildu mikroorganismi, kas spēj mobilizēt fosforu no dzelzs, alumīnija un kalcija savienojumiem nav pieejami. Šie mikroorganismi ir plaši izplatīti agro–ekosistēmā.

Pirms dažiem gadiem, kad sākām izmantot mikrobioloģisko preparātu Azofix un Penergetic kombināciju, esam pamanījuši, ka ir uzlabojusies arī fosfora uzņemšana. Sākām padziļināti pētīt šo uzlabojumu un literatūras datos noskaidrojām, ka Azotobacter baktērijas iniciē mikroorganismu populācijas pieaugumu, kā arī pieaug mikorizo sēnīšu populācija. Mikrobioloģiskie augsnes pētījumi ir apstiprinājuši patiesību, ka mikorizas sēnes veido simbiotiskas attiecības ar daudzu augu saknēm un ir svarīgas fosfora transportēšanai no augsnes uz sakni. Dažos gadījumos sēņu micēliji iekļūst augsnes slānī, kas ir desmitreiz biezāks par sakņu tilpumu. Cigoriņu sēnīšu populācija daudziem augiem var nodrošināt fosfora pieejamību daudzās fosfora augsnēs.

Pēc dažu gadu eksperimentēšanas mēs varam piedāvāt mobilizēt fosforu ar Bacillus megaterium. Fosfix var izmantot, lai kodinātu sēklas. Tāpēc pavasara graudaugu sēšanai iesakām vairākus variantus. Pirmais: augsnēs, kas ir bagātas ar fosforu, iesakām sēklas apstrādāt ar Azofix un Penergetic (barības vielām trūcīgās augsnēs). Otrais: izmantot Fosfix un Penergetic kombināciju (barības vielām bagātākās augsnēs). Šīs abas kombinācijas var tikt arī apvienotas.

Šī gada jaunums sēklu koagulācijai ir taksonomiskās grupas Bacillus subtilis baktērijas, kas spēj ne tikai uzlabot auga imūnsistēmu, bet arī palielināt fosfora uzņemšanu.