, .
cloudy -2.6℃
Vārda dienu svin: Agate, Selga, Silga, Sinilga

Kā mazināt karstuma stresu augiem?

LLKC , 12-07-2022
Kā mazināt karstuma stresu augiem?

FOTO: llkc.lv

Sekmīga augu augšana ir iespējama tad, ja augiem ir pietiekami daudz siltuma, kas ļauj izveidot labu ražu. Katru gadu, nu jau regulāri, vasaras sezonā ir novērojami arī karstuma periodi, kas atstāj nelabvēlīgu  ietekmi uz augu augšanu un attīstību. Šis gads nav bijis izņēmums. Kādas ir iespējas palīdzēt augiem šādus periodus sekmīgi pārdzīvot.

Pastāv viedoklis, ka klimatiskos apstākļus ietekmēt nav iespējams, un tas nozīmē, ka mēs varam runāt tikai par iespējām, kā tam prast  pielāgoties.

Kā jebkuros apstākļos, mēs izšķiram tiešos un netiešos pasākumus karstuma radītā stresa novēršanai.

Netiešie pasākumi

Tie ir saistīti ar pasākumiem, kurus mēs neveicam brīdī, kad karstums jau ir iestājies, bet gudri rīkojamies, apsaimniekojot savus īpašumus.

  • Viens no svarīgākajiem aspektiem, ko var darīt kā jaunā, tā vecā dārzā, ir plānošana. Kāds tam ir sakars ar karstumu un augiem?  Ļoti tiešs. Ar mērķtiecīgu koku un krūmu stādīšanu mēs īpašumā veidojam mikroklimatu. Sevišķi vērtīgi ir lielie koki, kuru nozāģēšana ir jāizvērtē desmitkārt. Koki ir vesela stāsta vērti, bet kopumā ir tā, ka koki, veidojot ēnu, pazemina gaisa temperatūru no +30 oC par 8–10 oC, arī augstie krūmi spēj mazināt karstumu dārzā. Tātad mērķtiecīga koku un krūmu stādīšana ļaus jums sekmīgi cīnīties ar karstuma radītajām sekām. Dārzs, kurā aug tikai lakstaugi, ir pakļauts ļoti lielai karstuma iedarbībai.
  • Ja dārzam pieguļ jūsu meža platības, tad noteikti nedrīkst plānot meža audzes kailcirti, tā būtiski pasliktinot mikroklimata veidošanos jūsu dārzā. Tādēļ produktīvā vecuma koki ir jāizzāģē pakāpeniski, lai mežs paliek visu laiku produktīvs un koku paaudzes pakāpeniski nomaina cita citu. Virs mežu platībām iztvaikojot ūdenim, veidojas mitrāks gaiss, kas var sekmēt mākoņu un vēlāk lietus veidošanos. Iespējams, ka būs nepieciešams  papildus iestādīt jaunus kokus. Ja meža platība nav liela, tad meža dabiskā atjaunošanās varētu nebūt pietiekoša. Karstumā ļoti var izjust gaisa temperatūras starpību, kad mežā ir vēsāks.
  • Ko darīt tiem dārzu īpašniekiem, kuriem stādīšanas iespējas nepastāv. Tad var ķerties pie dārza vertikālās dimensijas apgūšanas. Izmantot metāla, koka, polimēru materiālu dažādas konstrukcijas, pa kurām augi var vīties un noaugot spēj dot vismaz kādu patvērumu citiem augiem. Dažādu režģu, pergolu, nojumju, vigvamu izveide palīdzēs ne tikai atdzīvināt līdzeno platību, bet radīt ēnas un pusēnas iespējas dārzā, tā dodot iespēju izdzīvot augiem lielākā karstumā. Šādi var audzēt tādas ēdamās kultūras kā vīnogas, citronliānas, aktinīdijas, gurķus, kāršu pupiņas, ugunspupas, mazaugļu ķirbju šķirnes, melones un, protams, dekoratīvos vīteņaugus. Lai sabalansētu saules gaismas iedarbību citos periodos, kad, piemēram, ir vēsāks, augstākos augus stāda dārza ziemeļu pusē, lai ēnas platības neaizsegtu pārējo dārzu.
  • No stratēģiskā viedokļa raugoties, dārzs būtu jāveido tā, ka saulaina ir puse no dārza platības, 25% platības ir pusēna un 25% platības ir noēnota. Tas ļaus sabalansēt gan siltumu, gan mitrumu dārzā.
  • Ja platības dēļ nav iespējams stādīt lielā augumā augošos kokus, tad var sekmīgi veidot, tā saucamo “krūmu” dārzu.
  • Dārza kopšanas stratēģija – izvairīties no intensīvas ravēšanas, pēc iespējas vairāk platības mulčēt, tas ļauj taupīt ūdens resursus. Censties pēc iespējas mazāk atstāt augsnes platības bez augu seguma, tā samazinot mitruma zudumus no laukuma. Izvairīties no dziļas augsnes apstrādes vasaras laikā, gan kaplējot, gan izmantojot arī motorizētus augsnes apstrādes agregātus. Īpašs stāsts ir par taciņām tradcionālajā dārza plānošanā. Ja tiek veidotas taisnstūra dobes, taciņu īpatsvars ir ļoti liels un caur tām, ja ir nostaigāta augsne, zūd daudz mitruma un tās pastiprināti uzkarst. Lai to novērstu, taciņas ir ieteicams mulčēt ar organiskās mulčas materiāliem, tad tās nesakarsīs un tā nezaudēs mitrumu. Lai rindstarpas sakņu dārzā nepaliktu kailas, var starprindās audzēt aromātiskos un ārstnieciskos augus, tādējādi uzlabojot ne tikai dārzeņu augšanu, bet nosegtā augsne tā neuzkarsīs un ūdens zudumi būs mazāki.
  • Īpašs stāsts arī par ūdenstilpes atrašanos dārzā vai tam pieguļošajā teritorijā. Ūdens tilpei ir ļoti pozitīva ietekme uz dārza dzīvi. Ūdens saista lielus siltuma daudzumus, tādā veidā samazinot karstuma ietekmi dārzā. Ūdens iztvaikojot mitrina gaisu dārzā, tā to padarot mitrāku un piemērotāku augiem. Pie augiem apstādīta dīķa būtiski palielinās dzīvo būtņu daudzveidība, kas labvēlīgi ietekmēs dārza dzīvi. Daudzo derīgo sugu pastāvēšana palīdzēs dārza augu aizsardzības pasākumos. Lai dīķa ietekme uz dārza ekosistēmu būtu lielāka, ir vērts dīķa projekciju veidot ar trīs dziļumiem, sadalot līdzīgi kā dārzā, ka 25% platības ir sekla, līdz 0,5 m, 25% ar vidēju dziļumu 1–1,2 m un 50% ir maksimāli iespējamais dziļums 2–5 m. Tieši dīķa dziļākā daļa būs tā, kas spēs atstāt būtisku ietekmi uz karstuma mazināšanu. Noteikti katrs ir ievērojis, cik patīkami ir atrasties ūdenstilpju tuvumā karstā laikā. Dekoratīvajiem dīķīšiem uz karstumu ietekme būs minimāla, tikai ap pašu ūdens tilpi. Svarīgi, lai dīķa krasta līnija būtu vismaz 25% garumā apstādīta ar augiem, lai ūdens spogulis būtu daļēji noēnots. Tādēļ der iestādīt tādas koku sugas kā melnalkšņi un vītoli, īpaši nokarenas formas.
  • Regulāras rūpes par augsnes auglību dod iespēju vairāk saistīt ūdeni un palielināt platībā esošos mitruma krājumus. Tieši organiskās vielas sastāvā esošais humuss ir tas “sūklis”, kas spēj papildus piesaistīt ūdeni. Viens kg humusa spēj sevī uzkrāt 5–6 kg ūdens. Savukārt augsnes organiskās vielas satura palielināšana augsnē par 1%, dod iespēju hektāra platībai piesaistīt 100 m3 ūdens.
  • Izmantot augsnes bezapvēršanas apstrādes metodes, apstrādi veicot tikai sēklas vai stādīšanas dziļumā, tā mazinot ūdens zudumus no platības, kas savukārt samazina iespējas karstumam atstāt ietekmi uz augsni.

Tiešie pasākumi

  • Siltumnīcu segumu nokrīto vai nokaļko. Var apstrādāt ar speciālajām krāsām. Tādā veidā tiek samazināta seguma gaismas caurlaidība un siltumnīca tik ļoti neuzkarst. Var apsmidzināt jumtu ar ūdeni. Līdzīgu efektu var panākt ar ēnošanas tīkliem, taču to iegāde un uzstādīšana izmaksās dārgāk.  
  • Jānodrošina maksimāli iespējamā virsma vēdināšanai. Vajadzētu būt 25–30% no lietderīgās siltumnīcas platības. Ja gaisa temperatūra naktī nav zemāka par +13 līdz 15 oC, jāvēdina visu  diennakti.
  • Visi kopšanas darbi jāpārceļ uz vēlām vakara un agrām rīta stundām. Ja nepieciešama augsnes irdināšana, tad to veic maksimāli 2–3 cm dziļumā.
  • Nedaudz gaismas caurlaidību uz lauka dārzeņiem samazina agrotīkla izmantošana. Tas samazina karstuma ietekmi, kā rezultātā nedaudz augu lapu virsmas temperatūra būs zemāka.
  • Mēslošanai izmanto zemākas koncentrācijas darba šķīdumus. Pastiprināti izmanto kāliju saturošus mēslošanas līdzekļus, jo kālijs palīdz augiem labāk uzturēt ūdens līdzsvaru šūnās, tā nodrošinot labāku izturību pret karstumu.
  • Lai izvairītos no temperatūras paaugstināšanās augu sakņu zonā, kā minimums ir nepieciešama saudzīga augsnes pieraušana, bet vēl labāk ir augsnes virskārtu nosegt ar organisko mulču, piemēram,  svaigi pļautu zāli (jāizžāvē, jo veģetācijas perioda otrajā pusē nedrīkst sekmēt augu veģetatīvo augšanu), salmus, sienu, izravētās nezāles, kūdru, smalcinātas mizas un skaidas. Tas palīdzēs saglabāt  mitrumu.
  • Savlaicīgs slimību un kaitēkļu monitorings palīdz veikt to apkarošanu, darbus veicot tāpat agrās rīta vai vēlās vakara stundās. Darbu veikšanas laikā gaisa temperatūra nedrīkst pārsniegt +22 līdz 23 oC.
  • Laistīšanai  vislabāk izmantot vēlus vakarus vai, ja ir automātiskās laistīšanas sistēmas, arī nakts stundas. Jāizmanto smalkprinklera laistītāji, vēl labāk ir pāriet uz pilienveida laistīšanas sistēmām. Labi ir nodrošināt laistīšanas iespējas pa sektoriem. Laista pirmām kārtām augus ar lielu lapu virsmu – visa veida kāpostus, lapu dārzeņus, zaļumus, no jauna iestādītos un pārstādītos augus. Sevišķi jāuzrauga ir podu kultūras, jo īpaši lielāki augi. Pilināšana palīdz ietaupīt vismaz 50% ūdens.
  • Apsmidzināšana ar ūdeni. Izmanto smalku pilienu smidzinātājus. Pielieto 4–5 reizes dienā lielākajā karstumā, tādā veidā dzesējot augus. Sevišķi efektīvi tas ir visām iepriekšminētajām kultūrām.
  • Lietus ūdens uzkrāšana. Tas saistīs gan siltumu, gan nodrošinās ar ūdeni.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Latvijas lauksaimniecības ekonomiskā izaugsme – lēna, bet ar lielu potenciālu
Latvijas lauksaimniecības ekonomiskā izaugsme – lēna, bet ar lielu potenciālu

Ekonomiskās attīstības potenciāls Latvijas lauksaimniecībā, Zaļā kursa iete...

Pērn lauksaimniecības tehnisko pakalpojumu cenas pieaugušas par 25%
Pērn lauksaimniecības tehnisko pakalpojumu cenas pieaugušas par 25%

Pērn lauksaimniecības tehnisko pakalpojumu cenas visā Latvijā pieaugušas vi...

Aptauja: Vietējo ražotāju sadarbība ar veikalu tīkliem ir sarežģīta
Aptauja: Vietējo ražotāju sadarbība ar veikalu tīkliem ir sarežģīta

Vietējiem ražotājiem sadarbība ar veikalu tīkliem ir sarežģīta, secināts La...

"Abonē un laimē" loterijas uzvarētāji!
"Abonē un laimē" loterijas uzvarētāji!

27. janvārī notika "Saimnieks LV" abonēšanas loterijas izloze....