Laiks ieskatīties atkal dārzos, lai izdarītu pirmos spriedumus par to, kādu ražu varam cerēt šajā gadā. Katrs gads ir ar kaut ko savādāks, un šis nebūs izņēmums. Pēc kārtīgās ziemas nāca auksts pavasaris, bija tikai atsevišķas siltas dienas līdz pat jūnija sākumam. Līdz tam laikam ar mitrumu viss bija daudzmaz labi, izņemot vietas Viduslatvijā un Autrumlatvijā, kur lauki mirka ūdenī. Tālāk jau laika apstākļi arvien lielākā platībā nesolīja vairs neko labu. Sausums un karstums pieņēmās spēkā. Gaisa temperatūras stabili turējās virs +25 ^oC atzīmes, naktis siltas virs +15 ^oC. Neparasti silts bija arī Jāņos, vasara šogad bagāta ar bargiem negaisiem un krusu. Jūlijs turpina būt ar vēl lielāku karstumu un sausumu. Nu jau tikai atsevišķas vietas Latvijā ir guvušas nelielu veldzi nokrišņu veidā. Prognozes rāda, ka līdz pat augusta sākumam nekas labāks negaida. Situāciju vēl vairāk sarežģī vēji, kas pastiprināti izžāvē augsni. Lielākajā daļā Kurzemes normāls lietus jau nav vairāk kā pusotru mēnesi, līdzīga situācija veidojas arī Zemgalē. Mazliet labāka situācija ir Vidzemē un Latgalē. Šķiet, ka vasara pagaidām min 2018.  gada vasaras pēdās.

Sāksim ar dārzeņiem. Kopumā var teikt jau droši, ka šis nebūs labāko ražu gads. Pavasaris aukstuma dēļ ilgi noturēja attīstību lielākajai daļai dārzeņu. Kultūras ilgi dīga, lēni attīstījās. Iestājoties karstam un sausam laikam, sekoja straujš rāviens  dārzeņu attīstībā, kas liedza pietiekoši attīstīties lapotnei. Pašreizējie apstākļi ir pa prātam tikai lauka tomātiem, gurķiem, ja var nodrošināt mitrumu. Kabaču, ķirbju, patisonu agrie stādījumi aukstumā bija pavisam panīkuši. Vēlākie stādījumi jūnijā gan strauji auga, un patlaban, ja netrūkst mitruma, tie šajos apstākļos veido labu, pat teicamu ražu. Pavisam grūti klājas visām zaļumu un salātu kultūrām. Te bez laistīšanas vispār nav iespējams tikt pie labas un kvalitatīvas ražas. Pirmie pie novākšanas ir tikuši ķiploki. Kā gandrīz katru gadu, ķiploku aktīvās augšanas laikā bija sauss un karsts, kas neļāva attīstīt to lapotni, kas būtu vajadzīga lielām ķiploku daivām. Tātad ķiploki kopumā būs atkal sīkāki, nekā vajadzētu būt. Sīpoliem raža būs mazāka līdzīgu iemeslu dēļ. Daudz labāk nebūs arī ar no sēklas sētajiem sīpoliem. Tiem tikai vēl sāk veidoties galviņas. Sakņaugiem sarežģīts gads, nelīdzēs arī parasti ar labu iznākumu veiktie vēlie dārzeņu sējumi un stādījumi jūnijā. Pilnvērtīgai sakņu attīstībai trūkst mitruma, lai arī saknes burkāniem ir paspējušas atīstīties augsnē, tomēr mitruma nepietiek. Sakņaugiem nepatīk tik karsts laiks, un mitruma trūkums samazinās sakņu masu ne tikai burkāniem, bet arī sakņu selerijām, sakņu pētersīļiem, pastinakiem. Situācija nav labvēlīga arī sarkanajām bietēm. Tā kā tās salīdzinoši slikti nosedz augsnes virskārtu, tai strauji izžūstot, saknes būs sīkas. Pāragri vēl ir spriest par vēlo šķirņu puraviem. Agrajām šķirnēm raža būs maza. Vissarežģītākā situācija ir kāpostu dzimtas dārzeņiem. Augstās temperatūras, sausums un kaitēkļi rada ļoti nopietnas problēmas labas ražas veidošanai. Atkal atšķirības ir pa reģioniem virzienā no Latvijas rietumiem uz austrumiem. Visnelabvēlīgākā tā ir Kurzemē, tad Zemgalē, un pārējā Latvijā situācija ir nedaudz labvēlīgāka. Tas nozīmē, ka sevišķi cietīs tieši skābējamie un uzglabājamie kāposti, nerunājot jau par cita veida galviņkāpostiem. Sevišķi nelabvēlīga šī vasara ir izvērtusies ziedkāpostiem un brokoļiem, daudz labāka  nav arī ar lapu kāpostiem.

Parasti tieši rudens ražas dārzeņiem ir visdāsnākās, taču šogad izskatās, ka būs savādāk. Pagaidām nebūs labvēlīgi apstākļi rudens ražai baltajiem redīsiem – daikoniem.

Izņemot ķirbjaugus un tomātus, papriku, uzglabājamiem dārzeņiem veidojas nelabvēlīgs gads.

Protams, vienmēr Latvijā būs izņēmumi, kad laika apstākļi ir radījuši labvēlīgāku situāciju.

Skaidrs, ka tie, kuri ir investējuši laistīšanas sistēmās, šogad atkal būs ar lielu plusa zīmi. Gan ražas būs labas, gan noteikti – arī cenas. Lielām bažām par šī gada dārzeņu ražu pamata vēl īsti nav, bet, sausumam saglabājoties, situācija neapšaubāmi pasliktināsies.

Māris Narvils,

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā