Saimnieks LV / 2019.gads (Maijs.)

Lai gan Latvijā un daudzviet citur pasaulē populārākais zāles konservēšanas veids ir ieskābēšana skābbarībā, nereti tiek izmantots arī cits – zāles izžāvēšana jeb siena ražošana. Bez tam katru gadu lopu ēdināšanas vajadzībām, pakaišiem vai kurināmajam tiek novākti un glabāti arī salmi.

Labas kvalitātes sienam kā barības līdzeklim ir vairākas priekšrocības. To var ražot no dažādiem kultūraugiem, un tas ir izmantojams dažādu sugu dzīvniekiem. No laikapstākļu ietekmes pasargātu sienu var saglabāt ar minimāliem zudumiem. Tā iepakojumi ir dažādu izmēru un formas, savukārt sienu novākt, žāvēt, glabāt un izēdināt var gan mehanizēti, gan izmantojot roku darbu. Tādēļ nav brīnums, ka siens joprojām ir bieži izmantots barības līdzeklis.

Diemžēl reāli siena un salmu zudumi, to ražojot, glabājot un izbarojot, bieži vien ir ļoti lieli, sevišķi glabājot siena vai salmu ruļļus zem klajas debess. Līdz ar to tiek zaudēts siena ražošanā ieguldītais laiks, darbaspēks un nauda. Par nelaimi, daudzi ražotāji nemaz neapzinās, cik lieli ir viņu zaudējumi un ka ar nelielu piepūli tos varētu samazināt. Šī raksta mērķis ir paskaidrot, kā un kāpēc rodas siena vai salmu zudumi glabāšanas laikā un kā tos samazināt.

Glabāšanas zudumu veidi
Siena vai salmu uzglabāšanas zudumi var ievērojami atšķirties, tie ir atkarīgi no vairākiem faktoriem, taču arī uzglabāšanas metodei ir ārkārtīgi liela nozīme. Bažām par sausa siena uzglabāšanu siena šķūnī nevajadzētu būt lielām. Tomēr, pat glabājot sienu šķūnī, zudumi pieaug strauji, kad mitruma līmenis sienā palielinās virs 20 %, bet zudumi nelabvēlīgos apstākļos uz lauka glabātiem siena ruļļiem var būt daudz lielāki.

Uzglabāšanas laikā siens un salmi var zaudēt sausnu (matēriju), kā arī lopbarības kvalitāti (barības vērtību, nekaitīgumu, garšu, smaržu u.c.). Salmi var zaudēt ūdens uzsūkšanas spēju un siltumietilpību, kas ir svarīgi, ja plāno izmantot salmus kā pakaišus vai kurināmo.

Sausnas zudumi
Sausnas zudumi rodas uzglabāšanas laikā, augiem elpojot (normāls process augos, kamēr to šūnas nav pilnībā nomirušas), mikroorganismu aktivitātes dēļ un laikapstākļu (lietus, saule, gaisa mitrums, sniegs u.c.) rezultātā. Pat tad, ja mitruma līmenis materiālā ir zems (20 % vai mazāk), vienmēr ir nelieli zaudējumi augu šūnu elpošanas un kaut vai neliela daudzuma mikroorganismu darbības dēļ. Šādi zudumi ir vienmēr un būtībā ir nenovēršami.

Mitruma līmenim paaugstinoties virs 20 %, attīstās pelējums, palielinās sausnas zudumi un, tā kā paaugstinās mikroorganismu aktivitāte, siens vairāk sakarst (tas var samazināt gan lopbarības masu, gan kvalitāti). Lai gan sienā un salmos ir daudz dažādu mikroorganismu, dominē pelējuma sēnītes.

Siena karšana ir saistīta ar tā mitrumu. Visaugstākā temperatūra parasti tiek sasniegta nedēļas laikā pēc siena sapresēšanas ruļļos vai ķīpās, bet sienā ar augstāku mitrumu un apstākļos, kas ierobežo siltuma aizplūšanu, augstākais sasilšanas punkts var tikt sasniegts pat trīs nedēļu laikā pēc siena satīšanas. Pie droša siena mitruma līmeņa (mazāk par 20 % mazās ķīpās, 18 % ruļļos un 16 % lielajās taisnstūrveida ķīpās) parasti zudumi ir aptuveni 5 % no sausnas masas, bet, ja siens ir mitrāks, zudumi var būt vairākas reizes lielāki.

Glabājot sienu ārā bez jebkāda pārsega, tas tiek pakļauts laikapstākļu fizikālai ietekmei. Zināmus sausnas zudumus, glabājot sienu zem klajas debess, izraisa izskalošanās, kad lietus, plūstot cauri siena ruļļu virsmai, izšķīdina un izskalo barības vielas. Jo siens ir labākas kvalitātes (agrāk pļauts) un labāk sagremojams, jo barības vielas vieglāk izšķīst un izskalojas.

Mainoties siena presēšanas tehnoloģijai no mazajām taisnstūrveida ķīpām uz ruļļu tehnoloģiju, siena un salmu zudumi ir kļuvuši krietni lielāki. Tas nenozīmē, ka ruļļos siens vai salmi bojājas vairāk nekā ķīpās, bet tos ir ierasts vairāk pakļaut laikapstākļu ietekmei, nenovācot tūlīt pēc presēšanas no lauka vai pat atstājot pļavā neapsegtus līdz pat izēdināšanai dzīvniekiem. Zudumi, glabājot sienu ārā, galvenokārt ir atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem un zālāja veida. Atmosfēra visvairāk ietekmē ruļļu ārpusi (sānus, nevis galus), līdz ar to ruļļu izmērs (galvenokārt, diametrs) ietekmē siena īpatsvaru virsējā jeb ārējā slānī un tādējādi arī siena zudumu lielumu. Zem klajas debess glabāto ruļļu virsējo kārtu, apmēram 10–15 cm, fermeri nereti vienkārši izmet. Tātad, jo lielāki ruļļi, jo mazāka daļa rullī esošā siena atrodas tā ārpusē, līdz ar to zudumi ir mazāki. Tas jāņem vērā, iegādājoties un regulējot siena presi.

Siena vai salmu ruļļi gandrīz pilnībā sabojāti.

Siena un salmu kvalitātes zudumi
Glabāšanas apstākļi dramatiski var ietekmēt siena ķīmisko sastāvu un garšas īpašības. Parasti, sienam karstot, samazinās olbaltumvielu un viegli šķeļamo ogļhidrātu jeb cukuru daudzums (mikroorganismi patērē barības vielas un izdala siltumu).

Siena un salmu kvalitāte atmosfēras ietekmē
No iepriekš rakstītā jau var saprast, ka galvenie siena zudumi ir saistīti ar siena glabāšanu ārā un laikapstākļu ietekmi uz to. Tas nozīmē – jo ilgāk siens vai salmi ir pakļauti atmosfēras ietekmei, jo lielāki būs zudumi.

Ruļļi, kas tiek glabāti ārā uz lauka neapsegti, glabāšanas laikā strauji piesūcas ar mitrumu. Īpaši daudz mitrums iespiežas caur ruļļu ārējo kārtu (līdz pat 10 cm un dziļāk), palielinot siena mitruma procentu pat par 120 %. Laikapstākļi siena kvalitāti sākumā (tūlīt pēc sapresēšanas) ietekmē  nedaudz, bet ar laiku šis process paātrinās un pastiprinās. Saules, gaisa mitruma un lietus ietekmē palielinās siena vai salmu ruļļa ūdenscaurlaidība, ūdens iekļūst dziļāk rullī, neļaujot materiālam tik ātri vai vispār izžūt. Atkarībā no laikapstākļiem uz lauka glabāts, neapsegts siens var zaudēt pat līdz 50 % sausnas. Bez tam šāds siens var zaudēt vairāk nekā 14 % no kopējā proteīna un vairāk nekā 25 % no kopējā sagremojamo barības vielu daudzuma. Ja plānots sienu vai salmus izmantot lopbarībai, svarīgi ņemt vērā, ka, pakļaujot sienu laikapstākļu ietekmei, zūd arī tā aromāts, nekaitīgums un garšas īpašības jeb apēdamība. Dzīvnieki šādu sienu ēdīs   ar mazāku apetīti vai nemaz neēdīs, iespējams, saindēsies ar pelējuma toksīniem, un zudumi būs vēl lielāki, jo neapēstā barība būs jāizmet.

Vai ruļļu ārējais blīvais slānis pasargā sienu un salmu no lietus?
Teorētiski ruļļu ārējā ar auklu vai tīklu notītā mala veido tādu kā necaurlaidīgu apvalku, kam, vismaz sākotnēji, pēc sapresēšanas, būtu jāpasargā siens vai salmi no nokrišņu ietekmes. Tomēr šīs aizsargkārtas ūdensnecaurlaidīgums var būt atkarīgs no dažādiem faktoriem. Piemēram, labs aizsargslānis ir blīvi sapresētiem, labi lapotas, smalkstiebrainas zāles ruļļiem.

Siens no resnstiebrainas zāles vai salmiem neveidos pietiekamu aizsargslāni ap rulli. Tas ir saistīts stiebru izmēru, dobumiem stiebros un citiem faktoriem. Ūdens var brīvi iekļūt rullī caur tā galiem neatkarīgi no sapresētās zāles veida, tūlīt pat arī ietekmējot siena vai salmu kvalitāti. Arī resnstiebrainas nezāles, iekļuvušas siena rullī, sekmē ūdens iesūkšanos.

Vienreiz iekļuvis siena rullī, ūdens no tā neizdalās pilnībā un visticamāk, turpinoties lietus ietekmei, mitruma līmenis sienā palielināsies visā uzglabāšanas laikā. Slapjā vieta ruļļa virspusē kļūs lielāka, un izžūšana starp lietus periodiem nekad nenotiks pilnībā. Laikapstākļu ietekmē ruļļi samirkst un bojājas daudz ātrāk nekā tikko sapresēti ruļļi. Lai būtu vieglāk saprast ruļļa aizsargslāņa nozīmi, jāpadomā, cik daudz ūdens nonāk uz katru siena rulli, kas glabājas zem klajas debess. Latvijā vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 650 mm jeb 650 l/km², tas aptuveni atbilst viena ruļļa virsmai, uz kuras nokrīt nokrišņi.

Sienu salmu ruļļu krāvumu aizsardzībai no apakšas lieti noder vecās riepas un koka paletes.

Kā izskatās laikapstākļiem pakļauts siena rullis?
Laikapstākļu ietekmē siena ruļļos parasti veidojas trīs atšķirīgi slāņi. Ārējais slānis ir tipiski tumši pelēks, sapuvis, tam nav barības vērtības. Zem tā ir plānāks, zemas kvalitātes sapelējuša un slapja siena slānis. Trešais, pārejas slānis, kas var būt viegli iepelējis un mitrāks nekā ārējais slānis, parasti aptver ruļļa centrā esošo laikapstākļu neskarto sienu vai salmus.

Ruļļa gludās ar tīklu aptītās sānu malas labāk pasargā no lietus ietekmes nekā ruļļa gali arī tāpēc, ka to virsma, uz kuras tieši nokļūst nokrišņi, ir mazāka. Tāpēc ruļļus, glabājot zem klajas debess, būtu labāk novietot uz sāniem, nevis galiem. Novietojot ruļļus glabāšanai ārā, jāņem vērā, ka mitrums var sakrāties ruļļu sānu saskares vietās. Šo vietu izžūšana ir ļoti apgrūtināta, un parasti tās ir ievērojami pakļautas mitruma ietekmei un bojāšanās procesiem glabāšanas laikā.

Dati un pieredze liecina, ka vairāk nekā 50 % vai vairāk no visiem siena un salmu glabāšanas zudumiem rodas ruļļu saskares vietā ar zemi (sabojājusies ruļļu apakša). Sauss siens vai salmi, nolikts uz mitras augsnes, uzsūc no tās mitrumu. Ruļļu bojājumi un zudumi to saskares vietā ar zemi rodas pat tad, ja tie glabāti labi drenētās vietās. Glabājot ruļļus uz zemes un pakļaujot tos bojāšanās procesiem, tie saplok, tā padarot zemes/siena kontakta un mitruma uzsūkšanās virsmu vēl lielāku. Rullim saplokot, arī ruļļa augšpuse kļūst plakanāka, palielinot virsmas laukumu, ko ietekmē laikapstākļi.

Citi faktori, kas ietekmē ārā glabātā siena un salmu zudumus
Kā liecina ASV veiktie pētījumi, glabājot ruļļus ārā neapsegtus sešus mēnešus un ilgāk, sausnas zudumi sasniedz vairāk nekā 30 %.

Ruļļu blīvums
Kopumā, jo ciešāk un blīvāk būs sapresēti ruļļi, jo mazāki būs zudumi glabāšanas laikā, pieņemot, ka presēšanas laikā siena mitrums ir 18–20 % vai zemāks. Ruļļu blīvums ir atkarīgs no preses. Dažas ruļļu preses var sapresēt divreiz blīvāk nekā citas. Vidējais ruļļa blīvums ir mazāk svarīgs nekā ruļļa ārējās daļas blīvums. Arī citi faktori var ietekmēt ruļļu blīvumu. Rūpīgi darot darbu un atvēlot tam pietiekoši daudz laika, pieredzējis darbinieks sapresēs ruļļus krietni blīvāk nekā cits, lietojot to pašu tehniku. Daži zālaugi ar smalkiem stiebriem dabīgi nodrošina blīvu ruļļu veidošanos, turpretī rupjstiebrainu zāli ir grūti sapresēt blīvi.

Jāņem vērā, ka, palielinot ruļļu blīvumu un samazinot mitruma iekļūšanas iespēju, tiek samazināta arī mitruma un siltuma izkļūšanas iespēja. Tāpēc, presējot blīvus ruļļus, ir jānodrošina atbilstošs siena mitruma līmenis. Diemžēl, samazinoties siena mitruma līmenim, palielinās citi zudumi, piemēram, tauriņziežu lapu nobiršana jau uz lauka.

Sienu salmu ruļļu krāvumu aizsardzībai no apakšas lieti noder vecās riepas un koka paletes.

Citas darbības uz lauka, kas samazina siena vai salmu zudumus
Siena zudumu ierobežošana sākas ar pareizu vāla veidošanu pirms presēšanas. Viendabīgs, atbilstoša izmēra vāls palīdzēs sapresēt blīvu un akurātu rulli. Jo plānāks vāls, jo blīvāks rullis, jo tiks tītas vairāk siena vai salmu kārtas. Tomēr jārēķinās, ka, ilgāk presējot, palielināsies arī lapu zudumi. Grābekļu, ārdītāju un preses izmantošana tādā pašā virzienā kā nopļauta zāle palīdzēs iegūt blīvākus ruļļus.

Tā kā no lieliem un blīviem ruļļiem mitruma izkļūšana ir apgrūtināta, ļoti svarīgi, lai pirms presēšanas siens un salmi būtu sausi. Pat par 2– 3 % lielāks mitrums var radīt būtiski lielākus zudumus. Labāk aizsargāti pret atmosfēras ietekmi ir ar tīklu, nevis auklu aptīti ruļļi. Izmantojot ruļļu aptīšanai auklu, labāks aizsargslānis veidojas, auklu tinot cieši, tas ir, atstājot mazas atstarpes starp tinumiem.

Dažkārt, lai novērstu zudumus un sienu varētu presēt nedaudz mitrāku, tiek izmantoti īpaši siena konservanti, kas pasargā to no pelēšanas. Konservants var pasargāt sienu arī no laikapstākļu ietekmes, ja siens tiek glabāts ārā tikai dažus mēnešus. Ja siens tiks glabāts ārā ilgāk par sešiem mēnešiem, tad var nebūt liela atšķirība zudumos ar konservantu apstrādātā un neapstrādātā sienā.

Lokālā klimata ietekme
Protams, klimatam, nokrišņu daudzumam katrā noteiktā vietā un laikā ir liela ietekme uz siena vai salmu glabāšanas zudumiem, glabājot tos ārā. Kopumā, jo vairāk nokrišņu, īpaši lietus, ir bijis glabāšanas laikā, jo zudumi ir lielāki. Tomēr nokrišņu izlīdzinājums laikā arī ietekmē siena un salmu glabāšanas apstākļus. Liels nokrišņu daudzums vienas lietus gāzes laikā siena ruļļu kvalitāti ietekmē mazāk nekā divas nedēļas ilgs mērcējošs lietus katru dienu tādā pašā daudzumā.

Arī citi klimatiskie apstākļi, piemēram, gaisa mitrums, temperatūra, bezvējš ietekmē siena vai salmu zudumus glabāšanas laikā. Silti un mitri laikapstākļi veicina mikroorganismu vairošanos sienā, bet aizvējš neļauj sienam pietiekami ātri izžūt.

Plēve nav labs siena un salmu krāvumu pārklājumu materiāls.

Kur un kā glabāt?
Ja siens vai salmi tiek glabāti ārā, tas jādara dzīvnieku novietnes tuvumā, jo laikapstākļu ietekmē siens vai salmi ir grūtāk kraujami un transportējami. Turklāt tas arī atvieglo darbu fermā. Ir daudz vieglāk transportēt ruļļus, kad tie ir tikko sapresēti, blīvi un stingri turas kopā.

Vislabāk ruļļu glabāšanai ārā izvēlēties augstāku, labi drenētu vietu. Zemākās vietās ruļļus nevajadzētu glabāt, jo tādās parasti ir smagāka, mitrāka augsne un tās mēdz applūst. Šādās vietās ruļļi ir pakļauti lielākam bojāšanās riskam un ir apgrūtināta jebkādas tehnikas piekļuve un darbība slapjā laikā. Siena, salmu un augsnes kontakts būtu jānovērš, ja vien tas ir iespējams. Ja tas tomēr nav iespējams, ruļļu glabāšanai jāizvēlas smilšainas, labi drenētas augsnes. Tāpat ieteicama vieta, kur līdz minimumam novērsts siena aizdegšanās risks.

Siena vai salmu ruļļi pakļauti bojāšanās riskam gan no augšas, gan apakšas.

Ruļļu virziens un novietojums
Kad ruļļu glabāšanas vieta ir izvēlēta, jāpievērš uzmanība ruļļu virzienam un novietojumam, izņemot gadījumus, kad ruļļi tiek glabāti krāvumos viens virs otra un pārsegti. Tad tie ir jāglabā rindās, vienā kārtā tā, lai to sānu malas nepieskartos citu ruļļu sānu malām. Tas ir svarīgi, lai starp ruļļiem neveidotos vietas, kurās uzkrājas mitrums. Turpretī ruļļu plakanajiem galiem ir jābūt cieši savienotiem ar citu ruļļu galiem. Tas ļauj ietaupīt vietu un pasargā no ūdens iekļūšanas caur ruļļu galiem. Šādi rūpīgi sakraujot ruļļus, to gali tiek aizsargāti, izveidojot it kā vienu garu rulli ar diviem vaļējiem galiem. Ja tas ir iespējams, ruļļu rindas vajadzētu novietot ziemeļu – dienvidu virzienā, ļaujot saulei apspīdēt ruļļus no visām pusēm, cik daudz vien iespējams. Tas uzlabos ruļļu sānu apžūšanu dienas laikā. Starp ruļļu rindām jāatstāj vismaz vienu metru plata atstarpe, lai nodrošinātu gaisa cirkulāciju starp ruļļiem un ka saules stari maksimāli apspīd ruļļus no visām pusēm.

Ja nav iespējams novērst tiešu siena vai salmu kontaktu ar augsni, tad jāizdara dažas lietas, kas vismaz palīdzēs samazināt ruļļus mērcējošā ūdens daudzumu vai kontakta laiku ar ūdeni. Izveidots vai piemeklēts viegls virsmas slīpums uz dienvidu pusi ļaus ūdenim ātri notecēt no siena atrašanās vietas un izžūt. Ruļļu rindām jābūt novietotām paralēli virsmas kritumam, lai tie neveidotu dambi virsējiem ūdeņiem. Ruļļiem jābūt novietotiem nogāzes augšējā daļā, lai, cik vien iespējams, samazinātu caur sienu vai salmiem plūstošā nokrišņu ūdens daudzumu.

Siens vai salmi zem speciāla, gaisu caurlaidoša pārklāja glabājas lieliski.

Kā aizsargāt ruļļus no augšpuses?
Pārdošanā ir pieejami dažādi siena un salmu ruļļu pārsegumu veidi, un tie atšķiras gan pēc cenas, gan efektivitātes. Starp tiem ir cepures atsevišķu ruļļu aizsardzībai. Tās nosedz tikai ruļļa augšpusi, trešdaļu vai pat pusi no ruļļa. Ja ar šīm cepurēm apietas rūpīgi, tās var izmantot vairākas sezonas. Šāda ruļļu aizsardzības sistēma ir noderīga un ērta nelielās saimniecībās ar nelielu ruļļu skaitu.

Ruļļu apsegšanai var izmantot vienlaidus polietilēna plēvi vai īpašu gaisa caurlaidīgu materiālu, kas īpaši paredzēts siena un salmu pārklāšanai (piemēram, Top Vlies). Zem šāda pārklājuma var glabāt vienu virs otra divās, trijās un pat četrās kārtā sakrautus ruļļus. Pārsedzot ruļļus ar plēvi, jābūt pārliecinātam, ka siens vai salmi ir sausi, pretējā gadījumā zem plēves veidosies kondensāts (pieredze rāda, ka tas veidojas gandrīz vienmēr) un zudumi būs vēl lielāki. Lai novērstu kondensāta veidošanos, jānodrošina gaisa caurplūde zem plēves, taču to ir grūti izdarīt, jo vienlaicīgi plēve ir kārtīgi jānostiprina. Nenostiprināta plēve, īpaši pēc tam, kad sākta siena vai salmu izņemšana no krāvuma, var tikt viegli norauta ar vēju. Plēvi ir salīdzinoši grūti uzklāt, jo tā ir pasmaga un vējainā laikā piepūšas kā bura. Plēvē bieži rodas dažādi mehāniski bojājumi, pa kuriem viegli iekļūst ūdens.

Īpaši salmu un siena pārklāšanai paredzētie gaisa caurlaidīgie materiāli šobrīd ir pats efektīvākais, lētākais un ērtākais ruļļu aizsardzības pārklājums, kas pasargā sienu un salmus no laikapstākļu ietekmes. Šis materiāls ir līdzīgs audeklam, tas ir viegls, tādēļ ērti pārklājams pāri ruļļu krāvumiem. Siena un salmu pārklājuma materiāls aizsargā ruļļus no lietus un sniega, nelaižot tiem klāt mitrumu un vienlaicīgi ļaujot ruļļiem žūt, ja tas vēl ir nepieciešams vai ja mitrums tomēr tajos iekļuvis. Elpojošais pārklājs ir viegli uzglabājams un parasti kalpo vismaz piecus gadus. Pateicoties tam, ka pārsegums laiž cauri gaisu, vējš to tik ļoti neplanda kā plēvi, tomēr arī šis materiāls ir kārtīgi jānostiprina. Īpaši svarīgi ir rūpīgi savienot pārseguma materiāla savienojuma vietas ar citu šī materiāla gabalu (ja ruļļu krāvums ir liels un tiek izmantoti vairāki pārklājuma materiāla gabali vienlaikus). Izmantojot gaisa caurlaidīgo pārseguma materiālu vai plēvi, ļoti svarīgi ir to nostiprināt arī tad, kad ir sākta ruļļu izņemšana no krāvuma. Pretējā gadījumā pastāv liels risks, ka vējainā laikā pārklājuma materiāls tiks norauts. Ļoti ērti pārklājuma materiālu nostiprināšanai ir izmantot speciālus knaģus (Supa Fix). Ar to palīdzību var savienot arī divus pārklājuma materiāla gabalus. Lietojot šos knaģus, nav jābojā aizsargmateriāls, durot tajā caurumus.

Dažas firmas piedāvā siena vai salmu ruļļus aptīt ar plēvi, atstājot ruļļu galus vaļējus. Šī metode, pareizi pielietota, varētu labi pasargāt sienu un salmus no bojāšanās, taču jāizvērtē, cik tas ir ērti, kā arī nepieciešamais darbaspēks, tehnika, plēves noņemšanas un nodošana pārstrādei.

Arī siena vai salmu ruļļu ievietošana plēves tuneļos jeb piedurknēs ir apsverama metode, jo pasargā ruļļus gan no augšas, gan apakšas, tomēr arī šajā gadījumā jāuzmanās no kondensāta veidošanās un jānodrošina, ka materiāls pirms ievietošanas tuneļos ir pietiekami sauss.

Siena un salmu aizsargpārklājs darbībā.

Kā aizsargāt ruļļus no apakšas?
Pieredze un pētījumi rāda, ka ļoti svarīgi ir aizsargāt ruļļus no apakšas. Ruļļa apakša ir pasargāta, ja tas ir novietots uz materiāla, kas neuzsūc vai neaiztur ūdeni. Piemēram, koka paletes, lietotas riepas, telefona stabi, caurules, akmeņi, šķembas žagari vai šķērseniski saliktas kārtis ir materiāli, kas var tikt veiksmīgi izmantoti siena un salmu glabāšanā. Vissvarīgākais ir novērst siena un augsnes kontaktu, bet gaisa cirkulācijas nodrošināšana zem ruļļiem situāciju uzlabo vēl vairāk.

Koka palešu izmantošana ir lēts veids, kā novērst siena, salmu un augsnes kontaktu. To uzlikšana un noņemšana gan prasa zināmas pūles, un jārēķinās, ka paletēs ir naglas, kas var pārdurt traktora riepas. Liekot paletes uz mīkstas grunts, tās var iegrimt un ziemā pat iesalt, kas var apgrūtināt to novākšanu.

Cita salīdzinoša lēta metode ir siena un salmu glabāšana uz rupju šķembu vai akmeņu klājuma. Akmeņu izmērs var būt 3–10 cm diametrā. Akmeņu klājums pasargā sienu un salmus no kontakta ar augsni un nodrošina labu virsējo ūdeņu novadīšanu. Šāds akmeņu klājums var kalpot daudzus gadus, to ir viegli atjaunot, ja akmeņi ir aizsērējuši ar dubļiem vai iespiesti augsnē.

Šāds siens vai salmi nav derīgi nedz barībai, nedz pakaišiem.