, .
partlycloudy_night 11.6℃
Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Jūnija laikapstākļi veicinājuši kaitēkļu masveida savairošanos

Valsts augu aizsardzības dienests , 22-06-2021
Jūnija laikapstākļi veicinājuši kaitēkļu masveida savairošanos

Sausie un karstie jūnija laikapstākļi veicinājuši kaitēkļu masveida savairošanos.  Dārzos un mežos iedzīvotāju uzmanību vairāk pievērš dažādas tīklkodes – kokos satīklojumos mītošie kāpuri un to radītie bojājumi – nograuztās lapas. Šobrīd vairāk pamanāmas ir augļu koku tīklkode (Yponomeuta padellus) un ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus). Šo tīklkožu ēdienkartē ietilpst vairāku sugu koki un krūmi – ābeles, plūmes, bumbieres, ķirši, aronijas, vilkābeles u.c., tādēļ tie reti kurā vietā savairojas tik lielā skaitā, ka nograuž lapas pilnībā. Biežāk kokos vai krūmos redzamas atsevišķas ligzdas. Arī laputis manāmas uz dažādiem kultūraugiem.

“Masveida savairošanos veicinājuši šī pavasara specifiskie laika apstākļi. Aukstais un lietainais maijs sabremzēja kaitēkļu attīstību, bet jūnijs palīdzēja nokavēto atgūt ar uzviju – dažādu veidu kaitēkļi vienlaicīgi strauji attīstījās. Daļa no tiem jūnija beigās jūlija sākumā jau iekūņosies, bet daļa, piemēram laputis, turpinās savu attīstību, veidojot arvien jaunas paaudzes. Ja pēcjāņu laiks būs lietains un vēss, kaitēkļu attīstība būs lēnāka un attiecīgi bojājumu būs mazāk”, komentē VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.

Tīklkodes var ierobežot, nogriežot zaru galus ar kāpuru ligzdām kopā ar kāpuriem un iznīcinot. Tīklkodēm ir arī dabiskie ienaidnieki - parazītlapsenes, kāpurlapsenes, plēsīgās blaktis, mārītes un zeltactiņas, tādēļ ar dažādiem paņēmieniem jāveicina to piesaiste dārziem. Arī laputu invadētos zaru galus kopā ar laputīm var nogriezt un iznīcināt. Visu kaitēkļu attīstību samazinās tuvākajās dienās gaidāmie negaisi, kurus parasti pavada stipras lietusgāzes, kā iespaidā lielākā daļa uz kultūraugiem mītošo kaitēkļu mehāniski tiks traumēti un no augiem noskaloti zemsedzē.  

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Latvijas putnkopības fenomens: olas un vistas kā ekonomikas un iedzīvotāju veselības dzinējspēks
Latvijas putnkopības fenomens: olas un vistas kā ekonomikas un iedzīvotāju veselības dzinējspēks

Latvijā olas un vistas ir nozīmīgs elements uzturā un ekonomikā. Mūsu iedzī...

Piena liellopu/kazu pārraugiem par jaunām iespējām piena pārraudzības sistēmā CILDA
Piena liellopu/kazu pārraugiem par jaunām iespējām piena pārraudzības sistēmā CILDA

Pārraudzības sistēmā CILDA (https://muvis.ldc.gov.lv/Cilda/ ) > Pārraudzība...

Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti 2024. gada pavasarī
Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti 2024. gada pavasarī

Valsts augu aizsardzības dienests īpaši jutīgajās teritorijās – Bauskas, Do...

Kādi rezultāti iegūti pētījumos augu aizsardzībā
Kādi rezultāti iegūti pētījumos augu aizsardzībā

Lai uzzinātu, kādi pētījumi veikti, lai mazinātu augu aizsardzības līdzekļu...