Saimnieks LV / 2018.gads (Augusts.)

Jumts ir viens no svarīgākajiem ēkas elementiem. Vislieliskāk uzbūvētā ēka var aiziet bojā, ja tai būs defektīvs, nepiemērots vai nekvalitatīvi uzlikts jumts. Kādus jumtu segumus Latvijā izvēlas visbiežāk un kāpēc, kam pievērst uzmanību, izdarot savu izvēli, – par to Saimnieks LV iztaujāja Latvijā pazīstamu sertificētu jumtu ekspertu, jumiķa amata meistaru Armandu Liedi, kas ir arī Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs un Starptautiskās Jumiķu federācijas valdes loceklis. Par sevi Armands saka: „Esmu prasīgs un zinu, kur jāskatās, lai atklātu kļūdas, paviršības un neprasmīgi veiktu darbu.”

– Kādi mūsdienās ir tradicionālie jumtu klājumu veidi, ko izmanto lauku saimniecībās?
Armands Liede: – Latvijā apmēram 85 % no jumtu segumiem ir no metāla. Manuprāt, šāda viena jumtu seguma popularitāte izveidojusies, ņemot vērā zināmus iepriekšējo gadu apstākļus. Padomju laikā mums lielas izvēles nebija – varējām izmantot ruberoīdu, kas bija visvienkāršākais, ko tradicionāli lika uz plakanajiem jumtiem, bet nereti, īpaši laukos, arī uz slīpajiem, piemēram, virs skaidām vai kādas citas pamatnes. Otrs plaši izmatotais materiāls bija tā dēvētais šīferis, kas patiesībā ir azbestcementa viļņotās loksnes. Tās savu nosaukumu ieguva tā, ka pirms viļņotajām loksnēm jumtiem izmantoja no šī paša materiāla ražotas gludās plāksnes, kas vizuāli atgādināja īsto šīferi. Citur pasaulē ar vārdu šīferis saprot dabīgu jumta seguma materiālu, ko iegūst no akmens slānekļa. Joprojām pietiekami izplatītas ir bezabesta loksnes, ko var izmantot, mainot veco jumta segumu un piemeklējot tās azbestcementa lokšņu izmērā.

Mūsdienās jumtu segumu izvēle ir plaša, bet bieži vien cilvēki izvēlas pēc inerces principa – kas ir kaimiņam, to es arī. Sak’, ko nu atšķiršos. Tāda pieeja viena vai otra jumtu seguma popularitāti radījusi jau vairākkārt. 90. gadu sākumā ļoti izplatītas bija bitumena viļņotās loksnes. Daudzi plēsa nost veco azbestcementa šīferi un lika šo papīra jumtu (bitumena loksnes ražo no kartona, piesūcinot to ar bitumenu un nokrāsojot), kas kalpo gadus desmit, piecpadsmit. Nākamais populārais jumta segums bija bitumena šindeļi. Tagad visi esam metušies uz metāla jumtiem. Mēs ļoti ļaujamies vietējai jumtu modei. Citur tā nenotiek. Piemēram, tās pašas bitumena viļņotās loksnes, kas pie mums aizgāja uz urrā, Igaunijā neguva popularitāti.

– Varbūt tādu izvēli noteica līdzekļu trūkums?
– Mēs neesam pieraduši rēķināt perspektīvā. Daudz ko izvēlamies kā pagaidu risinājumu, bet parasti tas pagaidu variantu ievelkas uz ilgu laiku un galu galā samaksāt nākas krietni vairāk. Ne velti ir teiciens Skopais maksā divreiz. Ļoti bieži dzird sakām: Manam mūžam pietiks. Tas, pirmkārt, ir ļoti egoistiski, otrkārt, ļoti tuvredzīgi. Latvijā raksturīgi, ka bērniem vecāku celtās ēkas neinteresē, bet zināmu interesi izrāda mazbērni, taču to laiku, kad šī jaunākā paaudze tiks pie līdzekļiem ēku uzturēšanai, jumts vairs nesagaidīs. Galu galā sanāk, ka pašam saimniekam vien nākas vecumdienās gādāt arī par remontu. Es aicinu cilvēkus par to laikus padomāt. Mūžs ir garāks nekā 30 gadu vecumā varbūt šķiet. Šajā ziņā Rietumeiropā attieksme pret savu īpašumu ir daudz pamatīgāka un tālredzīgāka.

Es iesaku rūpīgi izsvērt katra būvmateriāla priekšrocības un trūkumus, painteresēties, ar ko tie atšķiras. Ne vienmēr var paļauties uz celtniekiem, jo viņi var ieteikt tos materiālus, ar kuriem viņiem vieglāk, ierastāk strādāt un kas ļaus vairāk nopelnīt. Saimniekiem svarīgi saprast, kādas būs izmaksas ilgtermiņā, vai būve pietiekami labi kalpos paredzētajam mērķim. Pērkot materiālus, galvenajam kritērijam vajadzētu būt kas man patīk, nevis pārdošanas cenai, turklāt lētais variants var izrādīties galu galā visdārgākais. Tāpēc ir jākonsultējas ar labu speciālistu, kurš nebūs darbu veicējs, bet var palīdzēt izvērtēt dažādus jumtu materiālus, izskaidrot atšķirības. Ļoti svarīgas ir tehniskās īpatnības.

Mainot veco jumta segumu, daudzi izvēlas dakstiņu profilu, bet kāpēc ne betona vai māla dakstiņus? Betona dakstiņi neizmaksās dārgāk.

– Dakstiņu jumts būs ļoti smags. Vai tas derēs, piemēram, vecā azbestcementa jumta vietā?
– Tā cilvēki parasti domā – ja viņiem iepriekš bijis viegls jumta segums, tad jāizvēlas līdzīga smaguma vai vēl vieglāks. Un tas kļūst par noteicošu izvēles kritēriju. Taču jumtu konstrukcijas pārsvarā tiek rēķinātas ne tikai jumta seguma, bet vēl citām radītām slodzēm – sniegs, vējš, jumiķa darbošanās un pārvietošanās. Visbeidzot atgādināšu, ka tas pats azbesta šīferis nemaz nav tik viegls, jo labi uzņem mitrumu. Tiek rēķināts, ka, piesūcināts ar ūdeni, tas rada slodzi 27 kg/m², tikpat sver vieglie betona vai lielformāta keramiskie dakstiņi.

– Māla dakstiņi ir ilgmūžīgs jumta segums, bet cik ilgi kalpo betona dakstiņi?
– Keramikas dakstiņiem noteiktais minimālais mūža ilgums ir 150 gadu, betona dakstiņi kalpos aptuveni 50–80 gadus, metāls – 30–50, atkarībā no izmantotā materiāla. Pašlaik lauksaimnieciskajai darbībai populāri būvēt angārus, kam arī kalpošanas laiks ir aptuveni 30 gadu. No šāda redzespunkta skatoties, protams, šādām ēkām racionāli izvēlēties metāla vai bezazbesta lokšņu jumtus.

– Kāds ir jūsu vērtējums metāla jumtu materiālam?
– Metāla jumti ir ļoti dažādi. Pirmām kārtām tie atšķiras ar metāla biezumu. Diemžēl Latvijā ne metālam, ne citiem jumta materiāliem nav noteiktas tehniskās prasības, standarti, kas ēku būvniecībā būtu jāievēro. Jūs varat izmantot pašu plānāko metāla jumta materiālu, kas ir 0.4 mm biezs un būs lētāks. Ja uzliksiet tādu uz retināta latojuma, pēc gada vai diviem tas kļūs grubuļains un izspiedīsies visi dēļi. Jāņem arī vērā, ka profilētajās vietās metāls būs plānāks, jo formējot tas tiek stiepts.

– Cik biezas tērauda loksnes vajadzētu gādāt?
– Sākot no 0.5 mm biezām, bet ieteicamāk būtu skatīties uz 0.6 mm biezu materiālu, biezums jārēķina bez papildu slāņu biezuma.

– Uz ko vēl vērst uzmanību, iegādājoties metāla jumta segumu?
– Jāskatās arī, kāds ir cinka slāņa biezums. Piedāvājumā ir materiāli, kam šis cinka slānis ir mazs. Lai materiālam būtu aizsardzība pret laikapstākļiem, tajā skaitā nokrišņiem, vajadzētu, lai cinka slānis būtu 320 mikroni. Ja virs tā vēl ir uzklāta krāsa, tad pietiktu ar 270 mikroniem. Šie dati ir atrodami materiāla tehnoloģiskajās lapās. Arī krāsu pārklājumi ir dažādi – atšķiras krāsas noturība. Viena krāsa izbalēs ātrāk, cita vēlāk. Uz to norādīs pārklājuma garantija. Metāla marka savukārt norādīs uz materiāla cietību. Nespeciālistam šo rādītāju varbūt būs grūtāk izprast. Vienkāršoti skaidrojot, cietākais ir konstruktīvais tērauds – jūs šāda tērauda loksni uzliksiet uz jumta, un tā saglabās savu formu. Tērauds, kas paredzēts detaļām, ir mīkstāks. Ja tādu uzliksiet, sniega ietekmē vai jumiķiem staigājot pa jumtu, tas ielieksies. Bieži vien var redzēt, ka jumts vēl nav pabeigts, bet jau ir saburzīts.

Vēl jāpiezīmē, ka mēdz jaukt divus jēdzienus, ar kuriem apzīmē dažādi sagatavotus materiālus, Classik un valcprofils. Classik ir speciāli sagatavots profils, ko jumta licējs samauc kopā, līdz ar to vairāk piemērots vienkāršas konstrukcijas jumtiem. Valcprofils ir materiāls, ko jumiķis uz vietas savalcē, ar to ir vienkāršāk un kvalitatīvāk ieklāt sarežģītas jumtu konstrukcijas. Pirmajā gadījumā jumtu var likt jumiķis ar mazāku pieredzi, otrajā – licējam jābūt pieredzējušam profesionālim.

Izvēlē ļoti svarīgs ir pielietojums – kādai būvei šis jumts paredzēts. Tērvetē govju kūtij uzlika betona dakstiņus. Metāla jumtu šajā gadījumā pasūtītājs neizvēlējās, jo tas pārāk sakarst un kūtī būtu jāizmanto kondicionieri, lai nodrošinātu atbilstošu temperatūru. Ja govīm kūtī ir par karstu, tās dod mazāk piena.

Liekot metāla jumtu, jārēķinās ar kondensāta veidošanos. Pat tad, ja būvē tehnikas novietni. Piemēram, dienā ir karsts sauss laiks, bet pēkšņi uznāk lietus – zem jumta veidosies kondensāts. Ir vajadzīga laba ventilācija un jumta pīrāgs jāveido tā, lai kondensāta radītais mitrums nenokļūtu uz tehnikas, materiāliem vai precēm, kas novietotas zem jumta.

Bieži vien saimnieki izdara lielu kļūdu, kondensāta aizturēšanai iegādājoties lētāko plēvi. Pēc gadiem 20 metāla jumts vēl būs pietiekami labs, bet plēve vairs savas funkcijas nepildīs. Tās dēļ nāksies mainīt visu jumta segumu. Tas pats attiecināms uz skrūvēm. Mēs bieži cenšamies nopirkt lētāk, neiedziļinoties, kāda ir skrūvju kvalitāte, cik ilgi tās kalpos. Lētākās kalpo 7–10 gadus, tas nozīmē, ka tad saimniekam būs jānomaina visas jumta skrūves. Citādi pa skrūves vītnīti ūdens tiks zem jumta uz koka latām, kur veidosies trupe. Tad var gadīties, ka lielākā vējā ēka paliks bez jumta.

Visbeidzot ļoti svarīgi, lai jumtu liktu profesionāls, prasmīgs jumiķis. No metāla jumtiem es ieteiktu izvēlēties valcprofilu. Šāds jumts noteikti jāliek jumiķim – skārdniekam. Tad tas kalpos ilgi. Šāds speciālists arī pratīs pareizi sagatavot jumtu ap skursteni. Vienkāršākas jumtu konstrukcijas es pieļauju ieklāt arī ar profilētajām loksnēm, bet noteikti tehnoloģijās, kurās neredz stiprinājumus un savienojuma vietas tiek savalcētas, nevis tās sargā silikons.

– Mēs daudz runājām par metāla jumtiem, kas pašlaik ir popularitātes zenītā, bet kādus jumtu segumus vēl salīdzinoši biežāk izvēlas saimnieciskām būvēm?
– Noteikti var minēt bezazbesta viļņotās loksnes. Bieži sastopami arī jumti no sendvičpaneļiem ar vates, poliuretāna vai putupolistirola pildījumu, kuros vienā pusē ir biezāks, otrā pusē plānāks metāls. Ar tiem mēdz rasties problēmas tad, kad paneļa vienā pusē ir karsts, otrā pusē auksts gaiss. Tas nozīmē, ka metāls vienā pusē izplešas, otrā – saraujas. Ja ražotājs nav pie tā piedomājis un attiecīgi pielāgojis konstrukcijas, šīs loksnes deformējas. Vēl materiāls, ko izmanto plakanajiem jumtiem, ir PVC membrānas un bitumena ruļļu segumi. Ar PVC arī ir kāda problēma. Daudzās valstīs ir noteikts, ka minimālais PVC membrānas biezums ir 1.5 mm, daļa valstu, piemēram, Šveice, Francija, Austrija noteikušas, ka tam jābūt ne mazākam kā 1.8 mm. Latvijā  minimālie standarti nav noteikti un bieži piedāvā 1.2 mm biezas membrānas, kas spēs kalpot ne vairāk kā 10–15 gadus. Ja saimnieks to zina un plāno budžetu ar domu, ka pēc šiem gadiem viņš mainīs segumu, tad viss kārtībā. Taču daudzi to nezina un pēc desmit gadiem konstatē, ka jumts tek. Arī bitumena segumiem ir dažādi sastāvi, armējumi un biezumi, līdz ar to arī ilgmūžības un izmaksu starpība ir iespaidīga.

Ir cilvēki, kas izvēlas betona vai māla dakstiņus, bitumena šindeļus, kā arī koka skaidas vai lubiņas un niedru jumtus.

– Lai izvēlētos vispiemērotāko un ilgtermiņā izdevīgāko jumtu, bez pieredzējuša eksperta padoma laikam neiztikt.
– To es arī cilvēkiem iesaku – prasīt padomu. Tas attiecas ne tikai uz jumtiem, no kuriem lielā mērā atkarīgs ēkas kalpošanas ilgums un kvalitāte. Ļoti svarīgi ir, piemēram, hidroizolācijas materiāli. Īpaši mēslu krātuvēs, biogāzes ražotnēs. Mans padoms – prasīt padomu ekspertiem, kas specializējušies tieši attiecīgajā jomā un ir uzkrājuši pietiekamu pieredzi. Jāņem vērā visa jumta pīrāga uzbūve un tehniskie parametri, jo bieži kļūdas tiek pielaistas jau pašā jumta konstrukcijā, un tad jau ir pilnīgi vienalga, kāds segums augšā.

Rudenī gaidāms jumiķu čempionāts
Kopš 2005. gada Latvijas Jumiķu apvienība ir Starptautiskās Jumiķu federācijas locekle. Šo starptautisko organizāciju veido pārstāvji no dažādām pasaules valstīm, kurās darbojas savas jumiķu apvienības. Federācija dibināta 1952. gadā kā starptautisks sadarbības centrs nacionālo jumiķu apvienību un kompāniju atbalstam, tā izstrādā vienotus standartus, prasības jumtu klāšanā, kā arī ar saviem priekšlikumiem piedalās vienoto Eiropas Savienības regulu izstrādē.

Mūsu valstij ir arī tiesības sūtīt savus jumiķus uz pasaules jauno jumiķu čempionātu, kas tiek rīkots reizi divos gados. Līdz šim esam sekmīgi startējuši trīs reizes, iegūstot 2. vietu un vienu reizi 3. vietu metāla jumtu kategorijā un divreiz 4. vietu slīpo jumtu kategorijā. Šogad čempionāts notiks Rīgā, Ķīpsalā – no 14. līdz 16. novembrim. „2015. gadā federācijai bija jāizšķiras, kur to rīkot – Latvijā vai Ķīnā,” stāsta Armands Liede. „Rīkošanas tiesības ieguva Latvija, tā kā izkonkurējām lielo Ķīnu!” Čempionātā piedalīsies jaunie jumiķi no 20 valstīm. Latvijai būs četras komandas, pa vienai katrā kategorijā – slīpo jumtu, plakano jumtu, metāla jumtu un fasāžu licēji. Čempionāta laikā notiks arī izstāde, kurā ar saviem stendiem piedalīsies ne tikai jumtu un fasāžu materiālu ražotāji, bet arī jumtu darbu veicēji. Interesenti varēs doties gan uz izstādi, gan just līdzi mūsu puišu komandām.

No šī gada tiek veidots starptautisks jumiķu reģistrs, kurā tiks reģistrēti visi jumiķi, kas atbilst noteiktiem profesionālajiem kritērijiem. Reģistrs atvieglos prasmīgu jumiķa darbu veicēju atrašanu. Kamēr starptautiskais reģistrs vēl pamazām papildinās, Armands Liede iesaka par jumiķu prasmēm interesēties, prasot uzrādīt Latvijas Jumiķu apvienībā izdotu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, jo šī organizācija veic jumiķu atestāciju. „Piederību pie mūsu apvienības ņem vērā arī darba devēji ārzemēs. Zinu konkrētu gadījumu, kad kāds biedrs sekmīgi atrada jumiķa darbu Zviedrijā, uzrādot Latvijas apvienības izdotu apliecību. Tā kā mūsu jumiķiem no Latvijas dalības starptautiskā jumiķu organizācijā ir arī šāds pavisam praktisks labums.”