Saimnieks LV / 2017.gads (Janvāris.)

Plašsaziņas līdzekļos ik pa laikam izskan bažīgas ziņas par Latvijas mežu izciršanu un izzušanu. Vai tiešām situācija ir draudīga? Vai mežsaimniecības nozarei Latvijā ir nākotne un kādas ir tās perspektīvas? Jaunie zinātnieki uzņēmās iniciatīvu meklēt atbildes uz šiem un līdzīgiem jautājumiem, kad 6. decembrī Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā Silava notika Latvijas Jauno zinātnieku apvienības rīkotā diskusija Latvijas Zaļā Sirds: Meža inovācijas un nākotnes perspektīvas.

Daudzsološi jaunie zinātnieki un pieredzējuši meža nozares eksperti diskutēja ar auditoriju (un tukšu vietu nebija) par Latvijas mežsaimniecības šī brīža stāvokli un attīstības prognozēm, kā arī par zinātnes lomu mūsu meža resursu attīstībā un efektīvā izmantošanā. Diskusiju vadīja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, kurš ir arī pieredzes bagāts meža īpašnieks. Diskusijā piedalījās AS Latvijas Valsts Meži Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, LVMI Silava direktora vietnieks Ansis Actiņš, jaunie zinātnieki no Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, LVMI Silava un Rīgas Tehniskās universitātes.

Pēc ievadvārdiem par mežizstrādes un meža atjaunošanās ātrumu, meža nozīmi Latvijas ekonomikas stabilitātē, kas izskaidroja, ka koksnes krāja Latvijā pieaug un mežs tiek atjaunots ātrāk nekā izcirsts un parādīja, kā mežs kalpo kā valsts ekonomikas drošības spilvens, ļaujot nepieciešamības gadījumā palielināt valsts mežu izstrādi, tādējādi ne tikai nodrošinot ienākumus valsts budžetā, bet arī nodrošinot ar darbu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, sākās diskusija ekspertu, auditorijas un pasākuma vadītāja starpā, kas noritēja visai atraisīti un azartiski, jo, kā izrādās, gandrīz pusei pasākuma dalībnieku (pašiem vai viņu ģimenēm) pieder mežs. Ātri tika apkopotas diskusijas dalībnieku asociācijas vārdam mežs. Dīvaini, bet vārdi koks un nauda starp asociācijām neparādījās. Ja koks varētu būt pašsaprotami saistāms ar vārdu mežs, tad publikas, kuras lielākā daļa bija jaunieši, vilcināšanās nosaukt vārdu nauda, visticamāk, bija latviešu mentalitātes izpausme.

Drošs paliek nedrošs, diskusijā naudas lietām eksperti pieķērās pamatīgi – gan izrunājot, cik ātri var izaudzēt mežu, ja izmanto selekcionētu stādmateriālu un mežu pareizi kopj, gan to, kā iegūt lielu vērtību no koku biomasas dažādos veidos. Aizmirsta nepalika arī koku slimību izplatības mazināšana un stādmateriāla izturības pret slimībām palielināšana, tādējādi samazinot zaudējumus. Diskusija ievirzījās tā, ka pamatīga uzmanība tika pievērsta arī mežam kā drošam energoavotam, uzsverot arī to, ka Latvijā izaudzēto un vietējo apstrādāto resursu izmantošana iepludina naudu Latvijas, nevis kaimiņvalstu ekonomikās, tāpēc vērtējama ļoti pozitīvi.

Pievēršoties inovācijām, īsi apkopošu jauno zinātnieku stāstīto par savu darbu:
• Kitija Grauze, koka velosipēdu dizainu (tos var aplūkot www.materiabikes.com) autore no RTU, pastāstīja par koka velosipēdu ražošanu pasaulē, par nepieciešamajiem izejmateriāliem, un varbūt, ka zinātniekiem no LVMI Silava radās kāda doma papētīt, vai pie mums varētu audzēt riekstkoku. Starp citu, vai zinājāt, ka jau pirmie Latvijā ražotie velosipēdi bija no koka?
• Māris un Līga Lauberti no KĶI pastāstīja par vērtīgām ekstraktvielām no alkšņiem un priedēm, ko iespējams izmantot kosmētikā un farmācijā.
• Ilze Šņepste no LVMI Silava pastāstīja par mēģinājumiem uzlabot stādiņu spēju pretoties slimības izraisošiem mikroorganismiem, neizmantojot fungicīdus.
• Kristīne Kēnigsvalde, arī no LVMI Silava, pastāstīja par vietējas izcelsmes bioloģisko preparātu pret sakņu trupes izplatību izstrādes iespējām.
• Mārtiņš Andžs no KĶI pievērsās bezatkritumu kokrūpniecības idejām un koksnes pēc iespējas efektīvākai izmantošanai.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības rīkotā diskusija Latvijas Zaļā Sirds: Meža inovācijas un nākotnes perspektīvas.

Tomass Kotovičs zināja stāstīt par mūsu meža nozares izaugsmi, attīstību un turpmākām attīstības iespējām, tajā skaitā enerģētikā, uzsverot ietaupījumu, kas rodas, pārejot uz apkuri ar granulām, izejmateriālu pietiekamību un pozitīvo ietekmi uz vietējo ekonomiku, veicot pāreju uz apkuri ar vietējās izcelsmes materiālu. Savukārt Ansis Actiņš lieliski ilustrēja zinātnes lomu mežsaimniecībā ar šādu piemēru: 2014. gadā Latvijā 14 000 ha meža platību atjaunoja, izmantojot selekcionētu stādmateriālu, – ja tas būtu izdarīts pirms 100 gadiem, šie 14 000 ha būtu devuši par 40 milj. EUR vairāk. Mūsu secinājums ir tāds, ka jaunie zinātnieki, neskatoties uz savu specializāciju šaurā zinātnes virzienā, ļoti labi saprot dažādus meža nozares aspektus. Ne velti Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības devīze ir: Augstāk kāpsi, tālāk redzēsi! Redzam, ka zinātnieki, tā teikt, viens no stādīšanas, cits – no gatavā materiāla izmantošanas puses – strādā, lai palielinātu Latvijas meža nozares konkurētspēju, un esam droši, ka viņiem tas izdosies. Stādiet mežu droši!