Dārzs un Drava / 2024.gads (VASARA)

Foto: Raivja Mickēviča arhivs, publicitates foto

Atcerieties! Zāles ir dārgākas nekā ogas!

Sausseržus vajadzētu audzēt katrā dārzā, jo to ogas ir ļoti bagātas ar cilvēka organismam nepieciešamām vielām.

Sausserdis satur rekordlielu daudzumu C vitamīna un šajā ziņā neatpaliek no citroniem un kivi, tāpēc tā ogas lieliski der, lai nodrošinātos pret saaukstēšanos, ir ieteicamas anēmijas (bagātas ar dzelzi), sliktas apetītes, sirds slimību, aterosklerozes riska gadījumā, ja ir tūskas, kā arī varikozo vēnu, miokarda infarkta, insulta, aritmijas un vēža profi laksei. Noteikti iekļaujamas savā ēdienkartē fiziska un garīga izsīkuma periodā. Sausserža ogas labvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnu traktu, palīdz atjaunot un uzlabot gremošanas procesu, normalizē nervu sistēmas funkcijas, jo satur daudz B grupas vitamīnu. Uztura speciālisti un dietologi norāda, ka sausserdis noderīgs aptaukošanās gadījumā. Piemēram, sausseržu sulas lietošana spēj veicināt vielmaiņas procesus organismā. Ogas piešķir ādai veselīgu un mirdzošu izskatu.

Un tas vēl nav viss! Sausserža zaru un lapu uzlējumus lieto arī reimatisma, malārijas, hipertensijas, anēmijas gadījumā, tāpat acu, mutes, matu skalošanai, kā pretsāpju un pretdrudža, pretiekaisuma un antiseptisku līdzekli. Lai gan sausserža ogas satur cukuru, nelielām porcijām un ar zināmu piesardzību tās var ēst diabētiķi. Sausserža ogas pozitīvi ietekmē redzes muskuļus, stiprina atmiņu un veicina smadzeņu darbību. Pietiek dienā apēst dažas saujas saldētu vai svaigu ogu.

Neiesaka lietot, ja ir gastrīts un paaugstināts kuņģa skābes saturs. Retos gadījumos iespējama alerģija. Grūtniecēm un maziem bērniem lietojams piesardzīgi un ar mēru.

Piekristīsiet, ka minētie argumenti ir gana pārliecinoši, lai sagribētos pašam ieaudzēt sausseržus un baudīt šīs brīnišķīgās ogas.

Izšķir ēdamās un neēdamās šķirnes. Dekoratīvo šķirņu uzdevums ir mūs priecēt ar smaržīgajiem ziediem – to ogas nav ēdamas.

Jāpatur prātā, ka sausserži nav pašapputes augi, tāpēc jāstāda vismaz divas vai trīs šķirnes.

CIEMOS PIE RAIVJA MICKĒVIČA
Ar domu iekopt savu sausseržu dārzu esmu interesējusies par labākajām ēdamo sausseržu šķirnēm, kas piemērotas Latvijas apstākļiem. Daudzi mūsu lielākie sausseržu audzētāji stādus pasūtījuši no Polijas. Ļoti plašu sortimentu piedāvā vairākas vietējās stādaudzētavas, kur ir pārstāvētas poļu, krievu, kanādiešu šķirnes.

Viens no pirmajiem Latvijā sāka audzēt sausseržus RAIVIS MICKĒVIČS. Taujāt viņa pieredzi devos uz sertificēto bioloģisko saimniecību SIA Erkul Limbažu novada Pāles pagastā, kur 25 ha atvēlēti ogulājiem, ābelēm un 6 ha sausseržiem.

Pirmo hektāru ar Polijā pasūtītiem šķirņu ‘Wojtek’ un ‘Zojka’ sausseržiem Raivis apstādīja 2016. gadā. Nu ar Eiropas Savienības investīciju programmas Ieguldījumi materiālajos aktīvos atbalstu ir iegādāts ogu lasāmais kombains un upeņu un sausseržu plantācijas veidotas tā, lai ogas varētu vākt ar to.

Gadu pirms krūmu stādīšanas lauks ticis ielabots ar zaļmēslojumu. Atstarpes starp rindām ir 4 m, lai apkopi un ražas novākšanu varētu veikt ar traktortehniku un kombainu. Tehnika izmantota, arī stādot ogulājus ar 50–70 cm atstarpi starp stādiem – atkarībā no prognozējamā pieaugušu krūmu auguma un platuma (krūmu izmēri dažādām sausseržu šķirnēm var atšķirties). Tā kā sausseržu krūmu sakņu sistēma ir salīdzinoši sekla, lai augiem nebūtu jākonkurē ar nezālēm, rindas kultivē. Pirmajos gados talkā aicinātas ravētājas. Tagad ar traktoram pielāgotu apdobju rušinātāju šo darbu veic mehāniski, rindas tiek uzturētas melnas, bet rindstarpās iesēts baltais āboliņš, kas tiek regulāri pļauts.

Saimnieks atzīst, ka labāk jaunos stādiņus uz lauka būtu stādīt rudenī, bet viņš to darot pavasarī, jo tad ir mazāk stresa. Stāda, kad lauks nedaudz apžuvis un uz tā var tikt ar tehniku.

Tā kā šī ir sertifi cēta bioloģiskā saimniecība, mēslošanai lielākoties izmanto vircu un kūtsmēslus. Raivis iesaka arī mulčēt (piemēram, ar tikko pļautu zāli), ja vien ir tāda iespēja. Mulča pabaro augsni ar barības vielām un aizkavē tās izžūšanu. Jāmēslo 2–4 reizes gadā, svarīgākie periodi ir agrs pavasaris, kad jāpalīdz augiem sasparoties pēc ziemas, un pēc ražas novākšanas, Latvijas apstākļos – jūlijā. Raivis iesaka regulāri veikt augsnes analīzes, lai mēslošanas pasākumi būtu mērķtiecīgi.

Runājam arī par ļoti aktuālo laistīšanas tēmu. Abi secinām, ka vasaras sausajā periodā stādījumus vajadzētu laistīt. Sausseržiem ir salīdzinoši sekla sakņu sistēma, augsnes mitrums ietekmē ogu lielumu un garšu. Ja stādiem trūkst mitruma, ogas ir mazas un skābenas, jauno dzinumu pieaugums – ievērojami mazāks. Diemžēl laistīšanas sistēmu ierīkošanai nepieciešamas investīcijas. Nav īsti skaidrs, kādu laistīšanas sistēmu labāk ierīkot jau esošos stādījumos. Pagaidām Raivis iztiek bez laistīšanas, bet risinājumi tiekot meklēti.