Par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdības zemkopības ministru ievēlēts Didzis Šmits biogrāfiju.

Šmits dzimis 1975. gadā. 2018. gadā Šmits no partijas “KPV.lv” tika ievēlēts par 13. Saeimas deputātu. 2022. gadā no partijas "Apvienotais saraksts" tika ievēlēts par 14. Saeimas deputātu.

Šmitam līdz šim bijusi pieredze vairāku Latvijas ārlietu ministru biroju vadīšanā, kā arī strādājis Latvijas vēstniecībā Francijā. Viņš ir Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents un Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents, kā arī Eiropas zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejas loceklis.

Šmits 1998. gadā pabeidza Latvijas Universitāti ar Politikas zinātnes bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās, bet 2000. gadā ieguvis maģistra grādu starptautisko organizāciju diplomātijā Parīzes 11. Universitāte.

13. Saeimas sasaukuma laikā no 2018. gada novembra līdz 2020. gada aprīlim strādājis Ārlietu komisijā, no 2018. gada novembra līdz 2020. gada novembrim strādājis Ilgtspējīgas attīstības komisijā un no 2020. gada marta līdz 2022. gada novembrim strādājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

14. Saeimas sasaukumā, 2022. gada novembrī ievēlēts par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju.

2022. gada novembrī iecelts zemkopības ministra amatā, stājoties iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda vietā.

“Lielākais izaicinājums, stājoties zemkopība ministra amatā, ir atrast veidu, kā realizēt Zaļo kursu un reizē noturēt ekonomisko dzīvotspēju”, sacīja jaunais zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Šmits norādīja, ka pirmais darbs pēc stāšanās amatā ir tikšanās ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārraudzībā esošo nozaru pārstāvjiem. Viņš uzvēra, ka neviens labāk neredz, ko darīt, kā pašas nozares.

"Mans uzdevums ir, lai šīs [nozaru] intereses ir reizē valsts intereses," teica Šmits, norādot, ka jau tuvākajās dienās ir plānotas tikšanās.

Vienlaikus Šmits sacīja, ka veicinās politiku, kad no dabas resursiem, kas ir ZM pārziņā, tikts iegūts maksimāls labums Latvijai, kā arī veicinās preču ar pievienoto vērtību ražošanu.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka, pēc viņa domām, bioloģiskās un konvencionālās lauksaimniecības pretnostatīšana ir pārāk pārspīlēta. Būtu jāveicina nevis mākslīga pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību, bet jāveicina bioloģisko produktu noiets.

Viņš arī uzvēra, ka būtu jāatgriežas pie brīvpusdienām skolās un bērnudārzos, produktos izmantojot nevis Lietuvas produkciju, bet vietējo produkciju un nodrošinot veselīgu ēšanu, tā attīstot bērnības garšu, kas veicinās vietējo produktu patēriņu, bērniem pieaugot.

Savukārt valstī kopumā būtu jāmācās izvirzīt ambīcijas - gan ministrijās, gan arī nozarēs, pauda Šmits.

Uz jautājumu, kas veidos ministra biroju, Šmits atbildēja, ka ir neformāli uzrunājis Edgaru Putru par parlamentāro sekretāru un Annu Vītolu-Helvigu par padomnieci un pie reizes sākumā par biroja vadītāju. Citi padomnieki pagaidām vēl nav uzrunāti.

Foto: Zemkopības ministrijas (ZM)