Dārzs un Drava / 2019.gads (Ziema.)

No pushektāra līdz 34

Ivars atklāj, ka oficiāli zemnieku saimniecība dibināta 1994. gada martā, bet patiesībā laukos strādājuši jau no 1991. gada. Vispirms mēģinājuši audzēt graudaugus, zirņus, vīķus. Diemžēl zemes auglība šajā vietā ir tikai 11 balles (auglīga zeme mērāma 40−50 ballēs) un labas ražas iegūt neizdevās, bet abi ar sievu Sandru novērojuši, ka nezāles tajās smiltīs aug tīri labi. Un, ja tā padomā, – jebkura nezāle ir arī ārstniecības augs. „Sākām stādīt nezāles!” smejas Ivars. „Kādā 1994.−1995. gadā sākās interese par ārstniecības augiem. Mums palūdza organizēt ārstniecības augu iepirkšanu Krāslavas rajonā, sieva tajā laikā strādāja veterinārajā aptiekā. Iepērkot tējas, redzējām, ka vieni atved labas, citi sliktas kvalitātes tējas un, kopā sajaucot, sanāk slikta. Sākām skatīties, kā to situāciju varētu labot, vienīgais risinājums bija – audzēt pašiem. Tieši tajā laikā Rīgas farmaceitiskā fabrika ar profesoru Dailoni Pakalnu priekšgalā uzsāka kampaņu par ārstniecības augu audzēšanu. Sabrūkot ārstniecības augu savāšanas sistēmai, kur iepirkšanas funkciju pildīja aptiekas, Rīgas farmaceitiskajai fabrikai aptrūkās izejvielas. Dailonis Pakalns, kam bija ļoti liela pieredze un zināšanas par ārstniecības augiem, rīkoja lekcijas zemniekiem. Kādi 100 zemnieki tolaik piedalījās. Visi sāka ar baldriānu audzēšanu, tam tobrīd bija laba iepirkšanas cena. Arī mēs tolaik audzējām kādu pushektāru. Tagad no Kurmīšu apsaimniekotajiem 34 ha 19 ir atvēlēti ārstniecības augiem, piedāvājam aptuveni 60 dažādus augu. Tiesa, ne katru sezonu, vairāk strādājam pēc kontrakta – līdz maija vidum savācam pasūtījumus, kam ko vajag audzēt, tad ar to arī strādājam. Lielus uzkrājumus neveidojam – audzējam savām Kurmīšu tējām un pasūtītājiem, kam nepieciešamas izejvielas, ko pārstrādāt. Kā Kurmīšu tējas pārdodam tikai aptuveni desmit procentus no izaudzētā. Mūsu zemē ir diezgan liela dienas un nakts temperatūru starpība, kas ir ļoti labi, lai augā veidotos aromātiskās vielas.”

Kurmīši piedāvā gan tīrās (vienas augu sugas) tējas, gan maisījumus, beidzamie ir pārsvarā. Lai gan tējas satur tikai ārstnieciskus augus, uz paciņām nav norādes, kādas kaites tās par palīdzēt ārstēt. „Tā kā neesam ar medicīnisku izglītību,” skaidro Ivars Geiba, „mūsu tējas nav un nevar būt ar norādēm, pret kādām slimībām tās izmantojamas. Mums ir Draugu tēja, Deviņu zāļu spēks, kas ir populārākā, Pirts gariņa tēja un tamlīdzīgas. Mūsuprāt, ļoti garšīga ir sanākusi Latgales ziedu tēja, kas sākumā ir zilā ezeru krāsā, pēc tam kļūst dzeltena.”

Ierasta prakse esot sazināties arī ar citiem ārstniecības augu audzētājiem – kā kas audzis, kā ziedējis, kādas ēteriskās vielas labāk veidojušās. Saimnieks stāsta, ka tēju ražošanas pašizmaksa ir samērā liela. Kurmīši ir bioloģiska saimniecība, ķīmijas nelieto, izmanto tikai augu seku, zaļmēslojumu.

Beidzamajos gados Kurmīši sadarbojas arī ar zinātniekiem un jaunajiem pētniekiem no Dobeles institūta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Bulduru dārzkopības vidusskolas. Tiek pētītas augu ārstnieciskās, noderīgās īpašības.

Galvenā tirdzniecība – internetā

No saimniecības līdz Rīgai ir 300 kilometru. Tas nozīmē, ka produkcijas nogādāšana uz galvaspilsētas tirdzniecības vietām prasa lielu laika patēriņu – turp un atpakaļ braukšanai paiet visa diena, arī degvielas patēriņš sanāk liels. Kurmīši to atrisinājuši, attīstot interneta veikalu. Tajā jebkurš var iegādāties visas saražotās tējas un arī dažādus citus produktus, kas tapuši Kurmīšos. Klienti pirkumu var saņemt ar Omniva starpniecību visā Latvijā. Ivars atzīmē, ka pašlaik cenšas attīstīt gan interneta veikalu, gan arī  digitālo marketingu. Vēl produkcija tiek realizēta dažādos mazajos veikaliņos, kur pārdod gan bioloģiskos produktus, gan mājražotāju ražojumus.

Kurmīšos – arī bites

Līdztekus tēju ražošanai Kurmīšos attīstīta arī vaska pārstrāde – tiek ražotas vaska šūnas. Biškopji atgādā savu vasku, un saimniecībā no tā top šūnas. Katrs biškopis saņem atpakaļ šūnas, kas veidotas tieši no viņa atvestā vaska. Pašiem Geibām arī ir savas bites, lai būtu savs medus, ko likt pie tējas. Ar bitēm ņemas Sandra. Viņa ir beigusi biškopības divgadīgos kursus. „Biškopībai pievērsāmies, redzot, ka visi ārstniecības augi vienmēr ir pilni ar bitēm. Tie ir labi nektāraugi,” stāsta Ivars. „Tā nu mums ir medus no mūsu ārstniecības augiem. Turklāt apkārtnē netiek audzēti ne rapši, ne citas lauksaimniecības kultūras.”

Kurmīšu saimniecība ir atvērta tūristiem. Braucot daudz skolēnu. Šajā gadā to bijis apmēram tūkstotis. „Stāstām viņiem gan par bitēm, gan par ārstniecības augiem. Varbūt jauniešiem prātā aizķersies kaut kas tāds, kas būs noderīgs tajā brīdī, kad jāizvēlas, ko dzīvē turpmāk darīt. Piedāvājam pašiem tīt vaska sveces, piedalīties hidrolātu (ziedūdeņu) ražošanā. Protams, tūristi var pie mums iegādāties visu, ko piedāvājam savā internetveikalā, – gan tējas, gan vaska sveces un dekorus, gan hidrolātus.

Sava veterinārā klīnika un aptieka

Kurmīšu paspārnē no 2000. gada ir arī mīļdzīvnieku veterinārā klīnika un aptieka, jo Sandra ir veterinārārste. „Kā moderni teikt, lai diferencētu riskus un izlīdzinātu naudas plūsmu, jādarbojas vairākās nozarēs,” gudri saka Ivars. Viņš pats strādā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā – ir Krāslavas biroja vadītājs un konsultants vienā personā. Kurmīšos viņam ir galvenā menedžera loma, kura uzdevums visas lietas koordinēt un, tā teikt, turēt roku uz saimniecības pulsa. Pastāvīgi saimniecībā vēl nodarbināti pieci darbinieki. Stādīšanai, ravēšanai un vākšanai ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību tiek piesaistīti sezonas strādnieki. Pārsvarā skolēni vasaras brīvlaikā.

Arī dēli ir iesaistīti ģimenes biznesā. Miķelis jau ir diplomēts agronoms, bet pagaidām strādā Augu aizsardzības dienestā – gūst pieredzi, kā ierobežot un kontrolēt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Mārtiņš tagad vairāk braukājot pa ārzemēm, smeļoties pieredzi, taču viņš ir arī attālinātais Kurmīšu darbinieks, kas atbild par internetveikalu un digitālo mārketingu.

Tējaugus papildina krūmogulāji

Kurmīšos vairāk sākuši stādīt krūmogulājus – vilkābeles, aronijas, Kamčatkas sausseržus, krūmcidonijas. Augļus kaltējot tējām. Klienti atzinīgi vērtējot kaltētās cidonijas, tās var izmantot ne tikai tējām, bet arī kompotiem, ķīseļiem. No sausseržiem sanākot laba sula, tāpat varot piedāvāt arī sldētus augļus. Šķiet, ka Kurmīšu saimniekiem atkal kādas jaunas idejas ir padomā…