Izstrādāt un pārbaudīt inovatīvas metodes ķērpjiem bagātu priežu mežu apsaimniekošanai – tas ir viens no AS “Latvijas valsts meži” (LVM) īstenotā projekta LIFE-IP “LatViaNature” mērķiem. Lai izvērtētu “Meža pētīšanas stacijas” teritorijā savulaik īstenotos biotehniskos pasākumus Mežolē un pieredzes vērtīgo daļu pārnestu arī šodienas risinājumos, pieredzes apmaiņas seminārā tikās LVM un SIA “Rīgas meži” un citi nozares profesionāļi. Seminārā tika uzklausītas arī zinātniskās atziņas.

Pirms 30 gadiem Smiltenes apkārtnes mežos tika īstenots “Mežoles projekts”. Trīs gadu laikā tika izveidoti 24 demonstrāciju objekti, kuros izmēģināja tam laikam inovatīvus meža apsaimniekošanas paņēmienus. Līdz ar neatkarības atgūšanu, Latviju no meža lielvalstīm Skandināvijā un arī Kanādas sasniedza pavisam citāda un līdz tam Latvijas mežsaimniekiem nepieejama informācija par to, kā mežus apsaimniekot ilgtspējīgi.

““Mežoles projekts”, kas tika uzsākts 1995. gadā, Latvijas mežsaimniecībā ienesa jaunas vēsmas – sāka runāt vairāk par dabisko meža atjaunošanu, struktūru atstāšanu mežā, izlases cirtēm egļu audzēs, par dumbrāju apsaimniekošanu. Tika piesaistīti jaunie biologi. Šodienas mežsaimniecības praksē šīs ir pašsaprotamas lietas, bet visu padomju laiku kā pārkāpums tika uzskatīts kaut viens kailcirtē atstāts koks vai koku grupa. Kā zināms, šobrīd Latvijas valsts mežos atstājam 10 ekoloģiskos kokus uz vienu hektāru, kas ir divreiz vairāk par normatīvajos aktos noteikto, un informācijas sistēmās norādām dabas vērtības, kas apsaimniekojamā platībā īpaši  jāsaudzē, taču tolaik tas viss bija kas jauns. Tieši “Mežoles projekts” sekmēja izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu,” stāsta LVM Austrumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja, arī viena no “Mežoles projekta” dalībniecēm, Gunta Dudele.

Mežoles zinātniskie meži kā pieredzes apmaiņas semināra vieta tika izvēlēta tādēļ, ka to izveides mērķis pirms 30 gadiem bija līdzīgs šodienas LIFE-IP “LatViaNature” projekta mērķim, un pietiekami ilgā laika dēļ iespējams novērtēt, kādus rezultātus nesuši tā laika risinājumi.

Pēc 30 gadiem novērtējot trīs “Mežoles projekta” demonstrāciju teritorijas, var secināt, ka dabiskā meža atjaunošanās ar priedi notikusi sekmīgi, par ko liecina dažādie koku augstumi mežaudzē. Tolaik izvēlētā dabiskās atjaunošanās metode, uz vienu hektāru atstājot 40 sēklinieku kokus, no kuriem piecus gadus vēlāk atstāti 10 ekoloģiskie koki, arī bijusi piemērota. Viens no tā laika drosmīgākajiem lēmumiem bija kailcirtēs atstāt bērzus – tas raisīja lielas diskusijas un bažas, ka bērzi varētu sasēties un pārņemt audzi. Taču vērtējot audzi pēc 30 gadiem, var redzēt, ka tie nav traucējuši un nav sasējušies vairāk nekā citos apstākļos, kad to sēklas atlido no citurienes. Gluži pretēji – laika gaitā tie kļuvuši par stumbeņiem vai kritalām un īpaši vērtīgām dzīvotnēm.

Semināra gaitā gūtās atziņas un diskusijas būs vērtīgas pārnešanai arī šodienas mežsaimniecības risinājumos, tajā skaitā LIFE-IP “LatViaNature” projekta LVM meža pilotteritorijās Engures, Grebļa kalna, Zvirgzdes un Ziemeļgaujas apkārtnēs. Kopumā “LIFE-IP LatViaNature” projekta ietvaros LVM biotopu atjaunošanas darbus plāno trīs īpaši aizsargājamās Natura2000 teritorijās: dabas parkā “Engures ezers”, dabas liegumā “Grebļu kalns”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” un Zvirgzdes iekšzemes kāpā aptuveni 100 hektāru kopplatībā.