, .
partlycloudy_day 23.9℃
Vārda dienu svin: Justīne, Juta

Izmaiņas nodokļu jomā 2024. gadā

LLKC , 22-01-2024
Izmaiņas nodokļu jomā 2024. gadā

Kā ierasts, katrs jaunais gads nāk ar lielākām vai mazākām izmaiņām nodokļu jomā. Arī 2024. gads šajā ziņā nav izņēmums. Īsumā apskatīsim būtiskākās izmaiņas.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

No 2024. gada tiek paaugstināts PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis. Tas nozīmē, ka persona ir tiesīga nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja tās veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro. Līdz 2023. gada 31. decembrim šis slieksnis bija 40 000 eiro.

Likuma 52. panta pirmā daļa papildināta ar 14.1, 14.2 un 14.3 punktu, kas nosaka jaunus ar PVN neapliekamo darījumu veidus:

- biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās;

- maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu;

- maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā.

Likuma 100. panta 1.1 daļas 2. punkts izteikts jaunā redakcijā, kurā noteikts, ka priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāms par izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1. punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi) un kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā. Tātad, sākot ar 61. mēnesi pēc tam, kad reprezentatīvs automobilis ir reģistrēts īpašumā vai turējumā, par šāda automobiļa ekspluatācijas izmaksām ir tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Jaunā redakcijā ir izteikts likuma 105. pants, kas nosaka kārtību, kādā veicama priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem. Izmaiņas ir šādas:

1) mainīts zaudētā parāda apjoms vienam debitoram no 430 uz 1000 eiro bez PVN;

2) preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai debitoram ir pārtraukta vismaz pirms trim (līdz grozījumiem – seši) mēnešiem un nav atjaunota;

3) preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc pantā minēto nosacījumu izpildes uzreiz (līdz grozījumiem – līdz pēctaksācijas gada 1. martam) nosūta debitoram – reģistrētam PVN maksātājam – informāciju par to, ka attiecīgais parāds tiek uzskatīts par zaudēto parādu;

4) debitors pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas PVN par nesamaksāto zaudēto parādu kā valsts budžetā maksājamo PVN norāda kārtējā taksācijas perioda PVN deklarācijā (līdz grozījumiem – līdz pēctaksācijas gada 31. jūlijam);

5) preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc pantā minēto nosacījumu izpildes priekšnodokļa korekcijas par zaudēto parādu veic kārtējā taksācijas perioda PVN deklarācijā (līdz grozījumiem – pēctaksācijas gada marta vai pirmā ceturkšņa PVN deklarācijā);

6) ja debitoram ir maksātnespējas process, tad panta piemērošanai nav nepieciešams vairs zaudēto parādu pieteikt kreditoru prasījumu reģistrā;

7) jauna norma panta desmitajā daļā, paredzot iespēju atgūt zaudētā parāda PVN, ja preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra un tikai pēc tam ir izpildīti visi pantā paredzētie nosacījumi;

8) jauna norma panta vienpadsmitajā daļā, paredzot sadarbības atjaunošanas gadījumā ar debitoru – fizisku personu – pienākumu preču piegādātajam vai pakalpojumu sniedzējam tajā taksācijas periodā, kurā ir atsākta sadarbība, iemaksāt valsts budžetā PVN summu par iepriekš 105. panta kārtībā veikto priekšnodokļa korekciju;

9) ja debitors tiek izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra, tas 20 dienu laikā no izslēgšanas brīža atmaksā valsts budžetā iepriekš atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot PVN deklarāciju par pēdējo taksācijas periodu (līdz grozījumiem – iesniedzot Paziņojumu par PVN samaksu).

Pirms grozījumu pieņemšanas daudz diskusiju bija par PVN likmes izmaiņām dārzeņiem un augļiem. 2024. gadā PVN likumā tiek noteikta PVN samazinātā likme 12 procentu apmērā tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti). Likuma pielikumā minēto augļu, ogu un dārzeņu uzskaitījums nav mainīts; ir pieaugusi tikai piemērojamā PVN likme.

Grozījumi UIN likumā

Līdzīgi kā PVN likumā, arī UIN likumā paredzētas izmaiņas attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem. Nodokļu maksātāji būs tiesīgi nepiemērot uzņēmumu ienākuma nodokli ekspluatācijas (t. sk. degvielas) izdevumiem, kas rodas, izmantojot reprezentatīvo automobili vairāk nekā 60 mēnešus. Tātad pēc 60 mēnešiem (jeb pieciem gadiem) reprezentatīvā automobiļa īpašnieks (vai turētājs) varēs šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, kurus neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Šāda kārtība attieksies arī uz tiem reprezentatīvajiem automobiļiem, kuri iegādāti līdz 2023. gada 31. decembrim. Tomēr grozījumi neattiecas uz reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību vai nomas maksu, t. i., nodokļa maksātājam jāmaksā nodoklis tajā periodā, kurā automobilis ir iegādāts vai tiek veikti nomas vai nomaksas pirkuma maksājumi.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā materiālā ir apkopotas izmaiņas dabas resursu nodokļa piemērošanā – tiek ieviesti gan jauni nodokļa objekti, gan arī pieaug nodokļa likmes atsevišķiem nodokļa objektiem.

Jauni DRN objekti

1. Tekstilizstrādājumi:

- likme 0,50 eiro/kg;

- DRN aprēķina, sākot ar 2024. gada 1. jūliju.

2. Plastmasu saturoši izstrādājumi – mitrās salvetes, baloni un tabakas izstrādājumu filtri:

- likme 12,20 eiro/kg (mitrās salvetes, baloni);

- likme 8,00 eiro/kg (tabakas izstrādājumi);

- DRN aprēķina, sākot ar 2025. gada 1. janvāri.

3. Plastmasu saturoši zvejas rīki:

- likme 4,80 eiro/kg;

- DRN aprēķina, sākot ar 2025. gada 1. janvāri.

4. Ogļūdeņražu ieguve:

- likme 0,70 eiro/m3;

- stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”, kas paredzēs atteikties no dabas resursu lietošanas atļaujas un izslēgt valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi.

5. Riepas, ar kurām ir aprīkoti visi transportlīdzekļi, kuru reģistrācija izmantošanai ceļu satiksmē CSDD ir obligāta (izņemot elektroskrejriteņus un velorikšas):

- likmes 10 eiro (L kategorija), 100 eiro (M2, N2 un O3 kategorija), 170 eiro (M3, N3 un O4 kategorija), 20 eiro O1 un O2 kategorija) par vienu transportlīdzekli;

- administrē CSDD.

6. Plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts:

- likmes 0,80 eiro/kg (pārstrādājams iepakojums), 1,25 eiro/kg (nepārstrādājams iepakojums);

- DRN aprēķina, sākot ar 2024. gada 1. jūliju.

7. Akumulators vai baterija, kas paredzēta elektroautomobiļa vai hibrīdautomobiļa vilces nodrošināšanai:

- likme 0,25 eiro/kg, kas ievērojami zemāka par likmi, kas  noteikta pārējiem elektriskajiem akumulatoriem;

- mērķis – veicināt elektromobilitāti, izmantojot bezemisiju degvielas veidus.

Paaugstinātas DRN likmes

1. Plastmasas iepakojumam no putu polistirola – 44 eiro/kg un putuplasta – 24,40 eiro/kg (šobrīd plastmasa – 1,22 eiro/kg, polistirols – 2,20 eiro/kg, atsevišķi neizdalot putu polistirola un putuplasta izejmateriālus).

2. Transportlīdzekļiem – 110 eiro (šobrīd 55 eiro).

3. Par sadzīves atkritumu apglabāšanu – 110 eiro/t 2024. gadā, 120 eiro/t 2025. gadā, 130 eiro/t 2026. gadā (šobrīd – 95 eiro/t).

4. Par bīstamo atkritumu apglabāšanu – 115 eiro/t 2024. gadā, 125 eiro/t 2025. gadā, 135 eiro/t 2026. gadā (šobrīd – 100 eiro/t).

5. Par dabas resursu ieguvi – no 2024. līdz 2026. gadam pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstinātas DRN likmes par visu derīgo izrakteņu ieguvi, kas minēti likuma 1. pielikumā.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

No 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodoklim ir noteikta viena likme 25% apmērā un tiek atcelta paaugstinātā likme 40%.

Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu, prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, pensionāra neapliekamo minimumu, atvieglojumu par apgādībā esošām personām un papildu atvieglojumu personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām, aprēķinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu.

Turpmāk vairs nebūs ierobežotas tiesības iesniegt elektronisko algas nodokļa grāmatiņu vietā, kurā saņem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, bet kura nav saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību.

Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu un Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, turpmāk ņems vērā ar mikrouzņēmumu nodokli apliekamo apgrozījumu, to reizinot ar koeficientu 0,5.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Vairāki grozījumi ir izdarīti arī likumā “Par IIN”. No 2024. gada 1. janvāra ar algas nodokli neapliek mācību maksu, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam.

Par pastāvīgu likuma normu kļūst atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli darba devēja apmaksātiem ar attālināta darba veikšanu saistītiem darbinieka izdevumiem, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilna darba laika darbu nepārsniedz 40 eiro.

Minēto atbrīvojumu var piemērot, izpildot šādus nosacījumus:

- vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;

- ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;

- ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmērs tiek noteikts proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

Jāņem vērā, ka minētais atbrīvojums nav piemērojams ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.

Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, līdz 750 eiro palielināta summa, kuru darba devējs var iemaksāt dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summās un neietvert ar algas nodokli apliekamajā ienākumā.

No 2024. gada līdz 3000 eiro palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamas palīdzības (naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā) apmērs, kas sniegta:

- no arodbiedrības naudas līdzekļiem,

- no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem,

- no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem,

- no budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas, ja tās sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumu, kas rodas, īstenojot atbalsta pasākumus iedzīvotājiem (ārpus to saimnieciskās darbības), ja atbalsta pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenoti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” starpniecību.

Līdz 2024. gada beigām pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem un piemērojot 25% nodokļa likmi.

Līdz 2026. gadam pagarināts periods, kurā no nodokļa atbrīvo bezdarbnieka saņemtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” vai “Izaugsme un nodarbinātība”, vai Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem, vai Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām.

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Eiropas Komisija aicina lauksaimniekus piedalīties tiešsaistes aptaujā par vienkāršošanu
Eiropas Komisija aicina lauksaimniekus piedalīties tiešsaistes aptaujā par vienkāršošanu

Kā paziņots priekšlikumos samazināt slogu, kas gulstas uz lauksaimnieku ple...

Jauni genomikas noteikumi palīdzēs lauksaimniekiem pāriet uz zaļo ekonomiku
Jauni genomikas noteikumi palīdzēs lauksaimniekiem pāriet uz zaļo ekonomiku

Lai veicinātu pārtikas sistēmas ilgtspēju, EP deputāti atbalstīja jaunus no...

Normatīvie akti, kas stājas spēkā 2024. gada sākumā
Normatīvie akti, kas stājas spēkā 2024. gada sākumā

Pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieki varēs pieteikties Eiropas Savienības a...

LPCS un ETHEAS paziņojums par iepirkuma konkursu
LPCS un ETHEAS paziņojums par iepirkuma konkursu

Paziņojums par atklāta konkursa izsludināšanu, kurā tiks izvēlēta izpildītā...