Saimnieks LV / 2020.gads (Decembris.)

Tuvojas gadumijas svētki ar to neatņemamo sastāvdaļu egli, kas ir Latvijā plaši sastopams priežu dzimtas skujkoks un veido 17 % Latvijas mežu kopplatības. Egle ir trešā izplatītākā koku suga aiz priedes un bērza. Pasaulē ir aptuveni 35 egļu sugu, Latvijā dabiski aug tikai viena – parastā egle (Picea abies syn. Picea excelsa).

Ziemassvētku koks savā dārzā
Lai skaistajā gaidīšanas laikā nebūtu jāskraida pa veikaliem un tirgiem, meklējot to skaistāko, tad Ziemassvētku koku var iestādīt katrs pats, lai ap gadu miju būtu, ko greznot. Šim nolūkam AS Latvijas valsts meži (LVM) kokaudzētavās ir pieejamas dažādu formu, augstumu, krāsu un šķirņu eglītes.

Ja patīk nelielas un piramīdveida formas, var izvēlēties Kanādas egles šķirni ‘Conica’, kuras augumā nebūs jāierobežo, jo tās sasniedz tikai apmēram 1.50−2.5 m augstumu. Ja dārzā nav daudz vietas, tad var izvēlēties egles ar šauru vainagu, piemērotas būs Serbijas egle vai tās šķirnes. Savukārt sudrabainu skuju īpašnieces ir Serbijas egles šķirne ‘Nana’ un Korejas baltegle ‘Silberlocke’. Īpaši interesantas un apbrīnas vērtas ir čūskegles, kuru zari ir izlocījušies kā čūskas.

Dažādām krāsu spēlēm dārzā pavasarī, apstādījumiem var izvēlēties egles, kuru jaunie dzinumi ir koši dzelteni, piemēram, Aurea Magnifica, Acrocona vai rozā krāsā, piemēram, Roseospica.

Podiņeglīte mājā
Arvien populārākas kļūst podiņos dēstītās Ziemassvētku eglītes, jo tad nav jādomā, kā eglīti nocirst un kā nostiprināt, lai tā būtu taisna un glīta. Zaļa eglīte podiņā ir arī lieliska dāvana draugiem un tuviniekiem.

Atvedot podiņeglīti mājās, dažas dienas pirms novietošanas siltā istabā, to vajadzētu paturēt kādā vēsākā vietā, lai nepakļautu pārāk krasām temperatūras maiņām. Savukārt istabā eglīte būtu jānovieto pēc iespējas vēsākā vietā – tālāk no radiatoriem vai krāsns un regulāri jālaista.

Uzreiz pēc svētkiem eglīte jāiznes laukā, jo telpās pavadītajam laikam jābūt pēc iespējas īsākam. Ja ziema ir barga, tad pirms nešanas ārā no siltas istabas eglīti vēlams paturēt kādā vēsākā verandā. Ārā to droši ar visu podu var likt sniega kupenā vai piesegt, lai pasargātu mazās saknītes no apsalšanas.

LVM kokaudzētavās augošās eglītes var palikt podiņā līdz pat diviem gadiem, tomēr, lai tās spētu augt krāšņi un vareni, sakņu kamolam nepieciešams vairāk vietas, tādēļ tās tomēr ieteicams pārstādīt laukā. Nedēļu pēc pārstādīšanas eglīti der aplaistīt, bet vēlāk gan brīvā dabā augošu koku laistīt nav nepieciešams.

Parastā egle mežā
Egle ir visātrāk augošā skuju koku suga Latvijā un meža īpašniekiem nodrošina lielāko peļņu. Tāpēc daudzi lauksaimnieki meža atjaunošanai un jaunu platību apmežošanai izvēlas tieši egļu stādus. Ātri aizzeļošu platību atjaunošanai īpaši piemēroti kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Tie ir vitāli spēcīgāki par tradicionālajiem kailsakņiem, jo vienu gadu audzēti kā ietvarstādi siltumnīcā un vasaras otrajā pusē pārstādīti (pārskoloti) laukā ar speciālu pārskolojamo mašīnu, lai tālāk audzētu 1–2 gadus atklātā laukā. Tehnoloģijas rezultātā iegūst kailsakņu stādus ar bagātu sakņu sistēmu, kas samazina sakņu iežūšanas iespējas, uzlabo stādu ieaugšanu mežā, kā arī paātrina stādu augšanu pirmajos gados, tādējādi samazinot kopšanas izmaksas. Alternatīva nabadzīgākām un sagatavotām augsnēm ir egles ietvarstādi, kurus ērti un kvalitatīvi var stādīt gandrīz visu gadu.

Pēc eglītes uz valsts mežu
Ja eglīte nav iestādīta dārzā vai iegādāta podiņā no kokaudzētavas, tai pakaļ Ziemssvētkos var doties uz LVM apsaimniekotajiem valsts mežiem, kur katra ģimene drīkst nocirst vienu eglīti.

LVM apsaimniekojamo mežu izvietojumu var apskatīt kartē www.mammadabakarte.lv. Valsts meži visā Latvijas teritorijā apzīmēti ar plāksnīti – LVM īpašuma zīmi, kuru var ieraudzīt stigu un ceļu malās – uz dzeltena fona attēlots LVM logotips.

Eglīti drīkst cirst meža ceļu malās, grāvmalās, zem elektrolīnijām, uz stigām. Tā augstumā nedrīkst pārsniegt trīs metrus un celma diametram jābūt mazākam par 12 cm, kā arī eglīte jānozāģē līdz ar zemi.

Svētku kociņus aizliegts cirst privātajos un citu īpašnieku mežos, dabas parkos un aizsargājamās teritorijās, kas apzīmētas ar ozollapu, kā arī jaunaudzēs.

Aplams ir pieņēmums, ka labāk necirst dzīvu eglīti, bet nopirkt plastmasas, kas kalpos vairākus gadus. Katru gadu mežos, ceļu un grāvju malās, pļavu ielokos un zem elektrolīnijām iesējas apmēram 40 miljoni eglīšu. Visām liktenis nav lēmis izaugt par lielām eglēm, bet tās var ienest mājā prieku un smaržīgu dzīvā meža noskaņu. Turpretī, ražojot plastmasas egles, izejmateriāls ir nafta – fosilā izejviela, kas piesārņo dabu jebkurā tās pārstrādes fāzē. Tāda plastmasas egle ir bīstama mājās, jo ātri vien var aizsvilties un, degot ar melniem un smirdīgiem dūmiem, izdala dioksīnu vai citas kaitīgas dūmgāzes. Plastmasas egles dzīves ciklā visnetīrākais ir tās iznīcināšanas process, jo plastmasa nesadalās un nesapūst simtiem gadu, arī dedzināt to nedrīkst.
Lai zaļa, kupla un smaržīga eglīte ienāk jūsu mājās un atnes svētku sajūtu!