Inovācijas lauksaimniecībā nevar būt luksus lieta, šodien konferencē "Lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēma - AKIS" sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Konferences atklāšanas runā Cimermanis uzsvēra, ka inovācijas ir būtiska komponente konkurētspējas celšanai globālajā tirgū, tostarp tā ir daļa no atbildes jautājumam par to, kā turpmāk Eiropas Savienībai (ES) konkurēt ar, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu un Austrāliju. Tāpat viņš atzina, ka kopumā Latvijai pieejamo investīciju apjoms ir nepietiekams, lai spētu pārdot savas preces par saprātīgu cenu lielajos pasaules tirgos.

"Latvija, diemžēl, ir zemo inovāciju valstu grupā," komentējot Latvijas pozīciju pasaules kontekstā sacīja Cimermanis. Vienlaikus viņš pauda arī cerību, ka pašreizējās pozīcijas ir iespēja jaunam un kvalitatīvam attīstības lēcienam, kā sasniegšanai palīdzēs arī "AKIS" sistēma.

Kā norādīja LLKC valdes priekšsēdētājs, pašlaik 90% Latvijas saimniecību ir ļoti mazas saimniecības, bet, neskatoties uz to izmēriem, arī tās ir pelnījušas inovācijas. "Inovācijas nevar būt luksus lieta! Visā Eiropā ir skaidrs, ka tās nevar būt tikai bagāto privilēģija," uzsvēra Cimermanis.

Viņš arī minēja, ka Latvijā 60-70% zemes pieder pie saimniecībām, kuras, dēļ sava izmēra un specifikas, nevar izmantot dažādas inovācijas, tādējādi arī aktualizējas jautājums par šo saimniecību virzību nākotnē.

"Katru gadu Latvijas tirgu pamet vismaz 2000 saimniecības, kas likvidējas. Septiņos gados tās jau ir 14 000 saimniecību," uzskaitīja Cimermanis, piebilstot, ka priekš laukiem un biznesa tas ir ļoti liels zaudējums.

Tikmēr Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone skaidroja, ka "AKIS" jeb Lauksaimniecisko zināšanu un inovāciju sistēma - "LZIS", nav jauna juridiska struktūra, bet gan sistēma, kas apvieno visus, kas jau šobrīd ir iesaistīti lauksaimniecisko zināšanu radīšanā un izplatīšanā. "AKIS" ES darbojas jau kopš 2014.gada.

Viņa arī sacīja ka, saskaņā ar 2014.gadā "PROAKIS" projekta ietvaros veikto datu apkopojumu un analīzi, Latvijā ir fragmentāra Lauksaimniecisko zināšanu un inovāciju sistēma, jo pastāv vājš vienotas plānošanas un koordinācijas mehānisms. Kopumā "AKIS" attīstībā ieguldīts jau iepriekšējā Kopējās lauksaimniecības plānošanas periodā, kas ilga no 2014.gada līdz 2020.gadam, taču arī turpmāk sistēmas pilnveidošanai paredzēts izmantot jau esošus finanšu instrumentus, tostarp paredzot finansējumu gan Kopējā lauksaimniecības politikā, gan arī atsevišķu ES dalībvalstu ietvaros.

Vispārēji "AKIS" ir tādu personu, organizāciju un iestāžu mijiedarbība, kuras izmanto un rada zināšanas un inovācijas lauksaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās. "AKIS" dalībniekus var grupēt četrās daļās, tostarp valsts sektorā, nevalstiskajā sektorā, privātajā sektorā un zinātnes un izglītības sektorā, kas kopā nodrošina informācijas un zināšanu plūsmu lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un citām ieinteresētajām pusēm.

Jansone norādīja, ka "AKIS" darbību nākotnē garantē ne tikai tā priekšrocības, bet arī Kopējās lauksaimniecības politikas horizontālais mērķis - ar zināšanām, inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu -, kas ir "AKIS" sistēmas pamats. Tāpat arī Latvijas Stratēģiskajā plānā tiks ietverts atsevišķs punkts par "AKIS" sistēmas attīstību.

Lai uzlabotu "AKIS" darbību, Latvijā nākošajā plānošanas periodā paredzēts izveidot "AKIS" kontaktpunktu jeb platformu informācijas apmaiņai starp pētniekiem, konsultantiem, mācību pakalpojumu sniedzējiem un lauksaimniekiem un citām ieinteresētajām pusēm. Tāpat Zemkopības ministrija izveidos "AKIS" apakškomiteju, kas no 2023.gada līdz 2027.gadam apvienos "AKIS" darbībā iesaistītu institūciju un organizāciju pārstāvjus, pildīs konsultatīvas funkcijas lauksaimniecības zināšanu un inovāciju jomā, kā arī sniegs priekšlikumus un rekomendācijas attiecīgās nozares inovāciju īstenošanai.

Noslēgumā Jansone uzsvēra, ka stiprinot un pilnveidojot "AKIS" sistēmu, tiktu apvienoti visi "AKIS" dalībnieki, tiktu uzlabota sadarbība starp iesaistītajām pusēm, tādējādi nodrošinot informācijas apriti un sekmējot zināšanu pielietošanu praksē.