Ieilgusī ziema sola zemniekiem saspringtu darbu cēlienu aprīļa otrajā pusē un maija sākumā, aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" lauksaimniecības daļas vadītājs un agronoms Ģirts Ozols.
"Ieilgusī ziema sola zemniekiem saspringtu darba cēlienu aprīļa otrajā pusē un maija sākumā, dažās nedēļās steidzot apdarīt to, kam citus gadus sanāca atvēlēt vairāk laika," skaidroja Ozols, piebilstot, ka optimismu par labu ražu vairo fakts, ka sniega lēnās kušanas dēļ lielā daļā lauku augsnē uzkrājies pietiekams daudzums mitruma, lai augi izturētu sausuma periodus.
Viņš arī norādīja, ka pavasara iestāšanās ir aizkavējusies un laukus joprojām ik pa laikam pārklāj sniegs, līdz ar to zemnieki vēl nespēj pilnvērtīgi ķerties pie sējas darbiem. Lai arī daži saimnieki uzsākuši pupu sēšanu, liela daļa lauku joprojām ir pārāk slapji, lai traktori varētu tos apstrādāt, uzsvēra Ozols.
"Lielā daļā ziemāju sējumu pirmā augu piebarošana ir veikta, taču augu aizsardzības pasākumus nebūs iespējams veikt pakāpeniski kā citus gadus, kad zemnieki varēja vispirms apstrādāt rapša laukus un tad ķerties pie ziemas kviešiem. Tagad viss būs jādara vienlaikus," sacīja Ozols, skaidrojot, ka, līdz ar siltāka laika iestāšanos, zemniekiem būs darba pilnas rokas.
Komentējot aizvadīto gadu, Ozols pauda, ka kopumā šis bijis neparasts gads. Viņš norādīja, ka tie saimnieki, kuri rudenī izmantoja pateicīgos apstākļus un savlaicīgi iesēja ziemas kviešus, šogad var ciest no ziemcietības samazinājuma, kur miega stāvoklis kviešiem iestājas līdz ar salu, taču, kamēr zeme nav sasalusi, kvieši aug un turpina tērēt barības vielas.
"Zemgalē šajā ziņā situācija ir bijusi vissliktākā, kamēr Kurzemē tā ir nedaudz labāka. Savukārt par ziemas kviešu stāvokli Latgalē un Vidzemē vēl ir pāragri spriest," raksturoja Ozols.
Vienlaikus viņš stāstīja, ka sniega pelējuma un lauku izsušanas dēļ varētu būt apdraudēti 20-30% no ziemas kviešu sējumiem, tādēļ daļu labības būs jāsēj no jauna vai jāpiesēj, rudenī plānoto ražu samazinot par aptuveni divām trešdaļām. Pēc Ozola paustā, rapša sējumos situācija ir krietni labāka - rapsim patīk dziļa sniega sega, nevis kailsals, tādēļ tas ir pārziemojis labi un ražas potenciāls ir ļoti labs.
"Lai arī patlaban laika apstākļi nav zemniekiem draudzīgi, lēnā pavasara iestāšanās veicinājusi kūstošā sniega iesūkšanos augsnē nevis aizplūšanu uz ūdenstilpnēm pa zemes virsu, kā tas notiek straujos atkušņos. Karstas vasaras gadījumā tas varētu palīdzēt augiem labāk pārciest sausuma periodus," prognozēja lauksaimniecības daļas vadītājs.
Viņš arī skaidroja, ka globālo klimata izmaiņu dēļ vasaras Latvijā kļūst sausākas, līdz ar to zemniekiem jāmeklē sausumizturīgākas kultūras un šķirnes - ja agrāk viens no svarīgākajiem kritērijiem bija kultūraugu salcietība, lai tie labāk pārdzīvotu salīdzinoši bargās ziemas, bet tagad tas kļūst mazāk svarīgi, jo ziemas kļuvušas siltākas.
No šā gada 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki un mežsaimnieki var pi...
Valsts augu aizsardzības dienests aicina Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju r...
Kā novērtēt esošo situāciju saimniecībā, kā veidojas klimata un lauksaimnie...
29. novembrī, vienā no Latvijas piejūras pilsētām, kas cieši saistīta ar zv...