LLKC Balvu birojs 3. oktobrī rīkoja semināru par tēmu “Hidroponika – mūsdienīga kultūraugu audzēšanas sistēma bez augsnes”. Semināru vadīja pieredzējusī dārzkopības speciāliste Mārīte Gailīte, kura klausītājus iepazīstināja ar ievadu hidroponikas audzēšanas sistēmā.

Hidroponika ir lauksaimniecības vai dārzkopības metode, kurā kultūraugus audzē bez augsnes. Augu saknes ievieto vienīgi minerālo barības vielu šķīdumā vai inertā vidē, piemēram, perlītā, grantī vai minerālvatē, kam pievieno barības vielu šķīdumu.

Ja nav augsnes, ūdens sāk nodrošināt augu dzīvībai barības vielas, mitrumu un skābekli. Šādi audzēt var gan tradicionālās siltumnīcu kultūras (tomātus, gurķus, papriku, salātus), gan arī citas kultūras. Izmantojot minimālu vietas platību, par 90% mazāk ūdens nekā tradicionālajā lauksaimniecībā un interesantu dizainu, hidroponiskajos dārzos uz pusi ātrākā laika posmā var izaudzēt skaistus augļus, dārzeņus vai ziedus.

Hidroponika darbojas pēc ļoti vienkārša principa: nodrošināt augiem tieši to, kas tiem nepieciešams konkrētajā brīdī). Šajā sistēmā tiek pievadīts barības vielu šķīdums, kas pielāgots konkrētā audzējamā auga vajadzībām.

Kā izrādās, hidroponika ir sen aizmrsts vecais. Tās vēsture aizsākusies un metode pieminēta slavenajos Babilonas gaisa dārzos, kas ir viens no septiņiem senās pasaules brīnumiem. Sēklu diedzēšana un dīgstu audzēšana, ko cilvēki ir darījuši tūkstošiem gadu, arī tehniski ir hidroponiskās lauksaimniecības veids. Runājot par mūslaikiem un savu pieredzēto, M. Gailīte minēja, ka Latvijā vieni no pirmajiem hidroponikas uzsācējiem bija rožu audzētāji, kas tās audzēja baseinos ar keramzītu. Astoņdesmito gadu beigās Rīgā uzsāka tomātu un paprikas audzēšanu akmensvatē, izmēģinot šo metodi, raža ienācās par 2 nedēļām ātrāk, kā arī ražība bija labāka nekā kūdras substrātā. Tālāk jau Latvijas neatkarības atjaunošanas sākuma posmā parādījās audzētāji, kuri 1 ha platībā uzsāka audzēšanu minerālvatē. Kopš 2000. gadu sākuma Latvijā pārsvarā visas siltumnīcu lielsaimniecības augus audzē hidroponikas sistēmā.

Par to, kādēļ Latvijā audzētāji pievērsās hidroponikas sistēmai, M. Gailīte stāstīja, ka lielsaimniecībās bija ļoti daudz problēmu ar augsnē mītošām infekcijām un nematodēm, kuru riski paredzēja to, ka 1 ha siltumnīcas ražas pēkšņi var pazaudēt augu infekciju dēļ ļoti īsā laikā. Dezinfekcija ar augsnes tvaicēšanu bija ļoti dārga un nepietiekami efektīva. Audzēšana ārpus augsnes bija vienīgais risinājums.

Ko ietver hidroponika?

Hidroponikas sistēmai ir jāatrod piemērotāko augšanas vidi, izprotot savas iespējas. Būtībā jebkurš materiāls, kas kalpo kā augšanas vide jūsu hidroponikas sistēmā, bet nav augsne, tiek uzskatīts par “substrātu”. Tas ļauj saknēm saistīties, uzlabo ūdens aizturi un uztur gaisa kabatas, lai maksimāli palielinātu augu sakņu sistēmu veselību.

Hidroponikas metodes ir vairākas, bet populārākās ir:

• Audzēšana inertajos substrātos: minerālvatē, kokosa šķiedrās, perlītā, keramzītā un citos.
• Audzēšana NFT (Nutrient Film Technique) – barības vielu plēves tehnikas sistēma.
• Audzēšana uz uzplūdināmiem galdiem.
• Audzēšana uz plostiem (Dry hidroponic).
• Audzēšana torņos un piramīdās.
• NGS (New Growing System) u. c.

Kādus augus ir iespējams audzēt hidroponikā?

Principā var audzēt visus augus, bet tas ne vienmēr būs rentabli. Piemēram, Austrālijā šādi audzē zaļbarību jaunlopiem, Japānā mēģinā audzēt rīsus, bet Jaunzēlandē mācās audzēt banānus.

Hidroponiku var izmantot:

• siltumnīcā,
• atklatā laukā,
• pilnīgi slēgtā telpā ar apgaismojumu.

Lai uzsāktu audzēšanu hidroponikā, vispirms ir jāveic ūdens analīzes, lai novērtētu tā sastāvu un, pēc tā vadoties, piemeklētu barības šķīduma recepti, kas atbilst konkrēto audzējamo augu vajadzībām. Barības šķīduma sagatavošana ir viens no būtiskākajiem elementiem, uz kā balstīsies augu audzēšana. Barības vielu problēmas var ātri izraisīt augiem nevēlamus simptomus. Šī iemesla dēļ barības vielu šķīduma sastāvs un regulāra barības vielu šķīduma un augu barības vielu stāvokļa uzraudzība ir ļoti svarīga.

Salīdzinot ar tradicionālo augsnē audzēto kultūraugu ražošanu, hidroponikas priekšrocības ietver:

• Augstākas ražas – raža var būt 3-10 reizes lielāka no tādas pašas platības.
• Patērē mazāk ūdens – līdz pat 90% efektīvāka ūdens izmantošana.
• Aizņem mazāk vietas – labāka telpas izmantošana – tā kā hidroponikas sistēma ir kompakta un satur visu augiem nepieciešamo, nelielā telpā ir iespējams izaudzēt daudz vairāk augu. Turklāt, tā kā visas barības vielas tiek piegādātas tieši, augu saknes neizplatās un nekonkurē ar kaimiņiem, kas nozīmē, ka augus var turēt daudz tuvāk kopā nekā augsnē.
• Optimāla uzturvielu izmantošana – pilnīga kontrole pār augiem nepieciešamajām barības vielām.
• pH kontrole – tā kā katrs minerāls ir tieši saskarē ar ūdeni, jūs vienmēr varat manuāli pielāgot pH līmeni pēc vajadzības. Tas nodrošinās, ka augi saņems optimālu barības vielu daudzumu.
• Var audzēt gandrīz jebkura veida augus.
• Videi draudzīga sistēma, tīrāki produkti – tā kā sistēmā neizmanto augsni, process arī novērš nepieciešamību pēc pesticīdu izmantošanas nezāļu un augsnes infekciju apkarošanā. Tas ļauj audzēt tīru un veselīgu pārtiku.
• Augi aug ātrāk – labi pārvaldītā hidroponiskā sistēmā daudzas kultūras var ražot divreiz ātrāk, jo iespējams pilnībā kontrolēt vidi, kas nepieciešama augu augšanai.
• Nav sezonalitātes, jo kultūraugus var audzēt nepārtraukti, visu gadu.
• Tā kā nezāles ir saistītas ar augsni, tad, kad runa ir par bezaugsnes hidroponisko lauksaimniecību, jums vairs nebūs jācīnās ar nezālēm.

Protams, kā jau katrai sistēmai arī šai pastāv savi riski un trūkumi.

• Laikietilpīgs process – tā kā augi, kas aug šajā sistēmā, gandrīz pilnībā aug uz ūdens, jums ir jābūt saudzīgākam pret tiem. Ūdens ir regulāri jāmaina, un jums ir nepārtraukti jāpārbauda augi, lai redzētu, vai tiem labi klājas.
• Nepieciešama zināma pieredze un zināšanas. Process ir atkarīgs no aprīkojuma klāsta, kam nepieciešama atbilstoša pieredze. Ja nezināt, kā izmantot šo aprīkojumu, augi neattīstīsies tik labi, kā jūs vēlētos. Svarīgi iepazīties ar šajā lauksaimniecības procesā izmantotajām iekārtām un paņēmieniem.
• Ūdens un elektrības riski. Divi galvenie faktori hidroponiskajā lauksaimniecībā ir elektrība un ūdens. Tātad, ja jums nav pietiekama ūdens daudzuma vai stabilas elektrības, hidroponiskā sistēma nedarbosies labi. Audzējot augus šajā sistēmā, jums ir arī jānodrošina atbilstoši drošības pasākumi, lai nevienā posmā netiktu ietekmēta auga augšana.
• Dārgi – atšķirībā no parastās uz augsni balstītās lauksaimniecības, hidroponiskā lauksaimniecība ietver dārgu aprīkojumu (vismaz pirmreizējai uzstādīšanai). Neatkarīgi no sistēmas veida, kuru plāno ieviest, būs nepieciešami konteineri, augstas kvalitātes apgaismojums, precīzs taimeris un kvalitatīvas barības vielas.

Kopumā hidroponiskā lauksaimniecība ir lieliska lauksaimniecības metode, un tai ir daudz priekšrocību. Pareizi izveidota sistēma ir ilgtspējīga lielākajā daļā pasaules vietu. Iespēja audzēt augus uz vietas varētu palīdzēt novērst nepieciešamību importēt kādu daļu augu.

Semināra dalībnieki, iepazīstoties ar īso hidroponiskās lauksaimniecības apskatu, varēs apsvērt iespējas izmēģināt šo jauno lauksaimniecības metodi, ja ne komerciālās saimniecības mērogā, tad varbūt amatiera līmenī vai tikai izmēģināt savās mājās pašgatavotu sistēmu.

Foto - laukutikls.lv