Saimnieks LV / 2026.gads (Jūlijs)

Lopbarības ražošanu arvien vairāk ietekmē laikapstākļu svārstības, sausuma risks un nepieciešamība dažādot augseku. Lai gan kukurūzas skābbarība joprojām ir svarīgs lopbarības enerģijas avots, tās raža sausos apstākļos un vieglās augsnēs var būt nestabila. Tāpēc ziemāju graudaugi, ko novāc pilngraudu skābbarībai, kļūst par praktisku alternatīvu saimniecībām, kurām nepieciešama lielāka drošība lopbarības nodrošināšanā. 

Hibrīdie ziemas rudzi šim mērķim ir īpaši piemēroti. Tie ir ziemcietīgi, agri atsāk veģetāciju pavasarī un efektīvi izmanto ziemā un pavasarī uzkrāto augsnes mitrumu. Rudzi spēj izveidot lielu biomasu vēl pirms vasaras sausuma perioda un labi aug arī mazāk labvēlīgos apstākļos, tostarp vieglākās augsnēs. Vienlaikus tie palīdz dažādot augseku un, uzņemot augsnē palikušo slāpekli rudenī un agrā pavasarī, samazina barības elementu izskalošanās risku. 

Pilngraudu rudzu skābbarība un barības vērtība 

Pilngraudu rudzu skābbarību iegūst, novācot visu graudaugu – graudus, stiebrus un lapas. Rudzu gadījumā šāda lopbarība apvieno cieti no attīstošajiem graudiem ar kokšķiedru no veģetatīvajām auga daļām. Salīdzinājumā ar zaļbarībai paredzētiem rudziem, ko pļauj agrāk, ap vārpošanas stadiju, rudzi pilngraudu skābbarībai tiek novākti vēlāk, kad graudu pildīšanās jau ir progresējusi. Tas palielina cietes saturu un piešķir lopbarībai izteiktāku strukturālo raksturu. 

Tomēr šī lopbarība nav uzskatāma par proteīna avotu. Pilngraudu skābbarībai parasti raksturīgs salīdzinoši zems kopproteīna saturs – aptuveni 7.4–9.6 % no sausnas. Tāpēc slaucamo govju un gaļas liellopu devās tā jāvērtē galvenokārt kā struktūru un enerģiju nodrošinošs rupjās lopbarības komponents. Lai sabalansētu dienas barības devu, to nepieciešams papildināt ar proteīnu bagātiem barības avotiem...

Pilnu rakstu lasiet jūlija SAIMNIEKS LV numurā!