Saimnieks LV / 2021.gads (Septembris.)

Tiem, kas šogad laukus nepaspēja nokult līdz augusta sākumam, tāpēc graudus pamatīgi izmērcēja pastāvīgās lietavas, šobrīd varētu būt radušās pārdomas, vai saimniecībā nevajadzētu pašiem savu graudu pirmapstrādes kompleksu. Kas piemērots katra saimnieka vajadzībām ir SIA Gaintech piedāvājumā, stāsta uzņēmuma īpašnieks Ulfs Mētriņš.

– SIA Gaintech piedāvā plašu lauksaimniecības iekārtu klāstu.
– Jā, tā ir. 80 % no mūsu realizētajiem projektiem ir saistīti ar graudu pirmapstrādi un pēcapstrādi. No šī klāsta pieprasītākie ir graudu torņi, kas lielākoties ir pirmā investīcija graudu kompleksā, lai ražu varētu uzglabāt pie sevis un sezonas laikā nebūtu jāstāv garās rindās, gaidot uz kravu nodošanu. Gadā uzstādām vidēji 50 graudu torņus un 10–15 kaltes.

Graudu kalte ir otrais pieprasītākais produkts. Dažāda lieluma saimniecībām varam piedāvāt dažāda izmēra kaltes, kas aprīkojamas ar biokurināmo, dīzeli vai gāzi – tiešās gāzes degļiem. Mūsu sortimentā ir arī Latvijā ražotas Preco graudu iekārtas – transportēšanas sistēmas, kā arī pašas kaltes. Atzīta vērtība ir Ukrainas Mehzavod un čehu JK-machinery, tāpat itāļu zīmola Frame un turku Mysilo graudu torņi. No mums iespējams iegādāties arī lauksaimniecības un pat meža tehniku. Šī gada jaunums ir Horizon bez aršanas tehnoloģijas sējmašīnas, tirgojam arī Lietuvā ražotās Dinapolis piekabes un augsnes apstrādes agregātus.

Ik pa laikam uzstādām arī apkures sistēmas, kas paredzētas bio-kurināmajam – šķeldai, kūdrai, auzām, graudu atsijām un kaltes pārpalikumiem.

– Kādi speciālisti strādā uzņēmumā?
– Kopā esam 20 cilvēku komanda, sezonas laikā darbinieku skaits nedaudz mainās, bet kodols ir nemainīgs jau 5–7 gadus. Veicam visu, kas seko pēc pamatu ieliešanas, – sākot ar projektēšanu un 3D zīmēšanu, tāmēšanu, iekārtu montāžu, elektromontāžu un servisu. Pēdējos trīs gados veidojam arī 3D zīmējums, kas palīdz ne tikai mums precīzāk veikt mērījumus un sastādīt tāmes, bet arī klientam telpiski uztvert, kāds būs gala produkts, – varam izgrozīt un no visām pusēm parādīt, kā komplekss izskatīsies dabā.

ZS Kristāli Gārsenes pagastā.

– Kādi jaunumi uzņēmumā ir šogad?
– Kā jau minēju, šī gada jaunums ir Anglijā ražotās tiešās sējas sējmašīnas Horizon, kuras esam pamatīgi iztestējuši gan savā saimniecībā, gan pavasarī, sējot vasarājus klientu saimniecībās. Tagad dodamies arī sēt ziemājus. Kopumā varu teikt, ka ir ļoti labi rezultāti un saimnieki ir apmierināti. Domāju, ka šīs sējmašīnas kvalitāti novērtēs arī Latvijas tirgū, jo uzņēmuma īpašnieks pats ir lauksaimnieks, kurš iepriekš strādājis lielā tehnikas rūpnīcā par galveno inženieri, tagad savā ražotnē iepriekš novērotās nepilnības novērsis un ražo kvalitatīvu tehniku nelielos apjomos. Gadā tiek saražotas kādas 50 sējmašīnas. Horizon sējmašīnai nepieciešams mazākas jaudas traktors, tās sējdiski ir novietoti leņķī, kas mazina to noslodzi un akmeņu radītu bojājumu risku.

– Kā vērtējat šo sezonu Graintech?
– Domāju, ka šis gads mums ir bijis ļoti labs. Mēs ar pilnu jaudu, bez apstājas strādājam jau aptuveni divus gadus. Labi, ka arī ziemas nav bijušas ļoti aukstas – šogad bija tikai kādas divas nedēļas, kad temperatūra noslīdēja zem −20 °C un īslaicīgi pārtraucām darbu. Gads ir bijis bagāts ar lielākiem un mazākiem projektiem, arī rudens darbi jau ir saplānoti. Stress, protams, bija, kā jau katru gadu, bet visu, ko solījām, esam veiksmīgi pabeiguši.

Mūsu sezona sākās 2020. gada rudenī, kad pēc graudu novākšanas sākām projekta realizāciju Gārsenē – uzcēlām caurplūdes kalti ar pieņemšanas bunkuriem un tīrītāju. Nākamo uzbūvējām ar šķeldu kurināmu graudu kalti Dagdā, kur klients vēlējās ietaupīt kurināmā iegādei. Šajā gadījumā šķelda ir labākais risinājums, jo degviela ir 7–8 reizes dārgāka. Protams, jāņem vērā, ka nepieciešams darbaspēks šķeldas krāsns uzturēšanai un kurtuves tīrīšanai.

Ar labiem panākumiem strādājam ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Divi objekti uzbūvēti arī tur – pērn iesākām un šogad pabeidzām kalti Sāremā salā un šogad divi projekti realizēti Tartū pusē.

Šis gads iesākās ar zirņu lobīšanas līnijas projektu Aloja Starkelsen. Pusgadu veltījām projekta izstrādei un testēšanai, lai saprastu, kādas iekārtas darbosies vislabāk. Izstrādājām un uzstādījām pēcapstrādes iekārtu zirņu lobīšanai ar
pēcaspirācijas risinājumu un visu vadības sistēmu. Tā kā nedaudz darbojamies arī pārtikas nozarē.

No pēcapstrādes iekārtām vairāki klienti šogad iegādājušies arī miltu dzirnavas un sijātājus. Ir sadarbības partneri ārzemēs, kas vēlas iekārtu montāžas pakalpojumus, bet pēdējā laikā nākas atteikt, jo darba ir gana, realizējot savus projektus tepat Latvijā.

– Kāda infrastruktūra nepieciešama, lai varētu būvēt kalti?
– Ja klients apsver domu par kaltes būvniecību, parasti dodamies pie viņa ciemos un apskatām kaltei izraudzīto vietu. Bieži vien klienti vēlas atjaunot vecos graudu kompleksus vai tiem ko piebūvēt klāt. Pēc pieredzes zinu, ka tas bieži vien ir dārgāk un neefektīvāk, jo vecie ražības apjomi un torņu tilpumi ir palikuši par mazu. Katra iebire un izbire maksā salīdzinoši dārgi, līdz ar to kopējās izmaksas ātri sasummējas, veidojot lielāku skaitli nekā gribētos. Ja kaltes un graudu krātuves ir labā stāvoklī un vēl kalpos ilgi, tad vecās atjaunojam un papildinām.

Es tomēr ieteiktu būvēt kalti klajā laukā vai angāra tuvumā. Lai izvēlētos vietu, jāizvērtē viss, kas saistās ar pamatiem, lai nebūtu jāmaina liels apjoms zemes struktūras un neveidotos lielas pamatu izbūves izmaksas. Plānotajā vietā nepieciešams elektrības pieslēgums no 60 ampēriem uz augšu. Ir klienti, kas izmanto dīzeļa ģeneratorus, jo ikmēneša izmaksas par elektrības pieslēgumu mēdz būs ļoti lielas. Ņemot vērā, ka kalte strādā 2–3 mēnešus gadā, matemātiski parēķinot, bieži vien pierādās, ka dīzeļa ģenerators ir izdevīgāks.

Tad veidojam zīmējumu, lai klients redzētu, kā izskatās projekts ar visām viņa vēlmēm, iespējams, uzzīmējam arī nākotnes vīziju, jo komplekss parasti neapstājas pie pirmās būvniecības. Līdzekļi ir ierobežoti, un kompleksu var būvēt pa soļiem. Sākumā ir nepieciešama pieņemšanas bedre, kur likt mitros graudus, kalte un sauso graudu uzglabāšanas vieta, tad ķēdi uz abām pusēm var papildināt un audzēt lielāku. Pēc zīmējuma gatavojam cenu piedāvājumu, pēc tā saprotam, vai iekļaujamies budžetā – ko nepieciešams noņemt, ko likt klāt.

Lai spētu izturēt konkurenci, piedalītos ES projektos un saņemtu papildu punktus, nepieciešams pilns būvniecības projekts. Būvprojektu izstrādā mūsu sadarbības partneri, būvinženierim nododam jau gatavu paketi, pēc kuras tiek rēķinātas slodzes, izvērtēts augsnes dziļumu u.tml.

– Ko iesakāt klientiem, izvēloties sev piemērotāko no plašā kalšu piedāvājuma?
– Ir porciju tipa un caurplūdes tipa kaltes. Porciju tipa kaltes es ieteiktu izvēlēties tiem, kuriem jāizkaltē līdz 3 tūkst. t gadā, jo tiek zaudēts laiks, kalti uzpildot un izberot. Ir iespējamas dažāda lieluma porcijas – 10−120 m³. Porciju tipa kaltei ir mazliet vienkāršāka tehnoloģija, jo tā tiek uzpildīta, tad graudi izkaltēti un izbērti ārā. Savukārt caurplūdes kaltē ir nepieciešami torņi, no kuriem nepārtraukti ņemt mitros graudus, un angārs vai tornis, kurp transportēt sausos graudus. Caurplūdes kalti ar ražību 10 t/h var apsvērt, ja kopējais kaltējamā apjoms ir 1000–1500 t. Lai vieglāk saprastu, cik liela kalte nepieciešama, iesaku klientam par pamatu ņemt saimniecībā vidēji nokulto graudu tonnas dienā, no tā aptuveni 60–70 % ir nepieciešamā kaltes jauda. Caurplūdes kaltei visu laiku blakus nepieciešams cilvēks, kas uzrauga procesus. Porciju tipa kaltei tuvumā kādam ir jābūt, bet process notiek pats par sevi. Kad graudi izkaltēti un atdzesēti, darbinieks tos izber vai nu klātienē manuāli, vai arī ar viedtālruņa vai planšetes palīdzību kontrolē kaltes darbību un izber sausos graudus attālināti.

ZS Ezermala Andzeļu pagastā.

– Vai klienti iegādājas Graintech piedāvātās tehnoloģijas, piesaistot ES fondu finansējumu?
– Manuprāt, aptuveni 70 % visu mūsu realizēto projektu klienti piesaistījuši ES finansējumu. Pārējie 30 % lielākoties ir mazāki projekti esošā kompleksa papildināšanai – papildus uzstāda graudu norijas, transportierus vai graudu torni. Bez ES fondu līdzfinansējuma no nulles īstenojam tikai vienu vai divus projektus gadā.

– Cik garš ir garantijas laiks?
– To nosaka ražotājs. Standarta garantija ir divi gadi, bet, piemēram, kaltei un uzglabāšanas torņiem ražotājs dod 15 gadu garantiju. Elektromotoriem un elektrokomponentiem ir divu gadu garantija. Liels pluss mūsu piedāvātajām Preco kaltēm ir, ka uzņēmuma ražotne atrodas tepat Latvijā, līdz ar to gandrīz visas detaļas atrodas uz vietas un lielāko daļu jautājumu var atrisināt jau divu stundu laikā. Atzīmēšu, ka garantijas remonti nepieciešami reti. Latvijā mums ir ap 250 kaltēm, katrā no graudu kompleksiem ir daudz mezglu un komponentu, ar to visu – garantijas remontu, servisa pakalpojumiem u.c. sezonas laikā mierīgi tiek galā viens Graintech darbinieks. Telefons, protams, ir karsts, bet gandrīz visus jautājumus varam atrisināt attālināti. Ja tiešām ir kāda problēma, ko tā nevar palīdzēt atrisināt, braucam pie klienta uz saimniecību.

– Jums ir arī sava ģimenes saimniecība. Kā šo sezonu vērtējat tajā?
– Saimniecība atrodas Ziemeļvidzemē, Alojas apkārtnē. Saimniecības platība kopā ar nomas zemēm ir 300 ha. Tagad ļoti lielu uzmanību pievēršam augsnes ielabošanai, jo iepriekš netika mērķtiecīgi kaļķots, kā arī augu seka ne vienmēr tika ievērota. Cenšamies augsni padarīt auglīgāku. Šogad nokaļķojām lielu platību, strādājam ar starpkultūrām un sākām izmantot Horizon tiešās sējas sējmašīnas.

Pēdējos trīs gados mums Ziemeļvidzemē pavasaris ir bijis ļoti sauss – no maija līdz jūlija beigām ne pilītes, tādēļ pietrūka mitruma veģetācijas procesā un vasarāju raža šogad ir tikai 3–4 t/ha un ziemāju – ap 5 t/ha. Augu sekā plānojam pakāpeniski pāriet uz ziemājiem. Mums pašiem ir sava neliela graudu kalte, bet plānā ir arī pieņemšanas un angāra būvniecība. Visu vasaru gaidījām lietu, paspējām nokult ziemājus, bet tad, kad bija jāsāk kult vasarājus, lija un vajadzēja ķert momentus, kad ir labs laiks. Graudu mitrums augusta vidū bija 20–22 %.Tas lieku reizi pierāda, ka graudu kalte ir ļoti nepieciešama.

ZS Druvas, Rundāles pagastā.

– Ja saimnieks vēlas nākamvasar jau izmantot savu graudu pirmsapstrādes kompleksu, ko jāpaspēj izdarīt tagad, rudenī?
– Ir gaidāma nākamā projektu kārta, un, lai piedalītos projekta konkursā, ir nepieciešams pilns būvprojekts. Tāpēc šis ir pēdējais brīdis, lai izvēlētos sev piemērotāko variantu un uzsāktu dokumentu kārtošanu, lai projektu iesniegšanas brīdī jau būtu gatavs būvprojekts ar graudu kaltes izvietojumu attiecīgajā topogrāfijā. Bieži vien ir tā, ka klients attopas pēdējā brīdī, bet tad vilciens jau ir nokavēts.