Saimnieks LV / 2023.gads (Oktobris)

Turpinām aptaujāt graudu pircējus un kooperatīvus par šīs sezonas tendencēm labības laukos, novākto graudu kvalitāti un apjomu, cenu vērtējumu un lauksaimnieku noskaņojumu.

Olavs Legzdiņš, SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs:
– Gads ir bijis kontrastu pilns, no dažādiem ekstrēmiem laikapstākļiem cieta Centrālvidzeme, daļēji Kurzeme un Latgale. Par spīti lielajam sausumam, Zemgalē daudziem klientiem bija rekordražas. Šis noteikti ir pārbaudījumu gads tiem lauksaimniekiem, kuriem ražas bija mazas vai to nebija nemaz.

Septembra sākumā esam pieņēmuši 60–70 % no plānotā graudu apjoma. Kopraža noteikti nebūs sliktāka kā pērn, vasarāju gan būs mazāk. Būtu varējuši pieņemt vairāk, bet procesu apgrūtināja loģistikas problēmas, kas saistītas ar Latvijas ostu.

Uz septembra sākumu Zemgalē visi graudaugi bija nokulti, bet Vidzemē uz lauka bija aptuveni 20–30 % vasarāju, kas vēl jākuļ. Labā ziņa ir tā, ka septembra laikapstākļi bija izcili kulšanai un sējai...

Arnis Ķibers, LPKS Daiva valdes priekšsēdētājs:
– Šobrīd, septembra vidū, mūsu biedri ir novākuši gandrīz visu ražu – varētu teikt – 99 %, palikuši daži zaļāki lauki ar pupām. Griķi vēl zied un gatavojas, tos novāks oktobrī. Šī kultūra pašlaik izskatās ļoti labi, lietus tai nācis tieši laikā. Tiem, kas iesēja agrāk, griķi tik labi neizskatās, sausuma dēļ panīkuši, ieauguši nezālēs. Vēlāk sētie izskatās lieliski. Protams, daudz kas būs atkarīgs arī no novākšanas apstākļiem – sniegs, lietus, dubļi un vējš var atstāt savu ietekmi.

Ja jāsalīdzina ražas apjomi, tad šogad esam ieguvuši aptuveni pusi no pagājušā gada ražas. Izteiktāk vasarājiem, lai arī ziemāju ir mazāk. Esam pieņēmuši apmēram 17 tūkst. t graudu. Protams, pie vainas tam ir vasaras sausums – jūnijā, jūlija sākumā, bet arī maijā un aprīlī. Var teikt, ka lietus kopš pavasara nebija vispār – nokusa sniegs un pēc tam bija vien pāris piles, kas labībai nekādu valgmi nedeva. Toties, kad tuvojās ražas novākšanas laiks, līt sāka arvien biežāk un pamatīgāk. Auzas un mieži sāka cerot, stiebrot pa jaunam, laikam centās atgūt nokavēto. Tad aktualizējās zaļo graudu problēma, kas savukārt sarežģīja novākšanu. No šiem vēlajiem graudiem liela ražas pienesuma nebija...

Mārīte Ķikure, LPKS Saimnieks V valdes priekšsēdētāja:
– Pēdējie četri gadi mitruma ziņā mūs ir lutinājuši, pārsvarā graudi ienāca diezgan sausi, taču šogad bija citādi – tikko produkcija bija gatava, sākās lietavas. Savukārt, tikko gadījās kāds sauss brīdis, zemnieki ķērās pie kulšanas, kas mums pieņemšanas laiku izveidoja diezgan saspringtu. Dažās dienās bija jāpieņem milzīgs graudu apjoms. Nekad iepriekš nebijām piedzīvojuši, ka dienā ienāk 3000 t graudu! Un mums bija jāspēj tās pieņemt, jo zemniekam jau tūlīt jāskrien pakaļ pēc nākamās kravas. Salīdzinājumam – pērn kooperatīvs pieņēma ap 33 tūkst. t graudu, šogad septembrī jau ir 35 tūkst. t – tīrsvarā.

Labība bija saaugusi laba, bet lietus pabojāja kvalitāti – krišanas skaitlis nokritās, tāpēc sanāca, ka no pieņemtajiem kviešiem 40 % bija lopbarībai, parasti ir 10–15 %. Kopumā šeit, Zemgales pusē, mēs sūdzēties nevaram. Ziemājiem ir bijušas diezgan augstas ražas, lai gan, protams, saimniecība no saimniecības atšķiras. Dažkārt saimnieki ir taupījuši uz minerālmēsliem, fungicīdiem, kas arī atstājis ietekmi uz ražu, tomēr pārsvarā mūsu pusē ražas ir normālas. Savukārt rapši gan neizskatās tik labi, iegūts vidēji 2–3 t/ha. Citus gadus ir bijušas divreiz lielākas ražas. Pupām ir dažādas ražas – 3–4.5 t/ha, arī augsnei te ir bijusi nozīme...

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!