Latvijā ievāktā graudaugu kopraža pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, palielinājās par 8,3% jeb 249,1 tūkstoti tonnu salīdzinājumā ar 2021.gadu, un bija 3,244 miljoni tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus statistikas pārvaldē norāda, ka pagājušajā gadā iegūtā graudu kopraža bija par 7,2% jeb 253,4 tūkstošiem tonnu mazāka nekā 2020.gadā, kad tika iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 miljoni tonnu.

Lai gan 2022.gadā, tāpat kā gadu iepriekš, graudaugu ražību no viena hektāra ietekmēja ilgstošais karstums un sausums, tā pieauga no 38,6 centneriem 2021.gadā līdz 41,6 centneriem 2022.gadā.

Ziemāju graudaugu kopraža 2022.gadā sasniedza 2,492 miljonus tonnu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugums par 7,3% jeb 168,8 tūkstošiem tonnu, to vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties vien par 0,6 centneriem. Ziemāju kultūraugu ražas īpatsvars graudaugu kopražā samazinājies no 77,6% 2021.gadā līdz 76,8% 2022.gadā.

Ziemas kvieši veidoja 69% no visas graudu kopražas (2021.gadā - 70,1%). To vidējā ražība no viena hektāra pieauga nedaudz - no 49,2 centneriem 2021.gadā līdz 49,9 centneriem 2022.gadā. Pieaugot ziemas kviešu platībām par 22,5 tūkstošiem hektāru jeb 5,3%, to kopraža sasniedza 2,24 miljonus tonnu, kas ir par 141,7 tūkstošiem tonnu jeb 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lai gan vasarāju graudaugu sējumu platība 2022.gadā samazinājās, to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 5,1 centneru, salīdzinot ar 2021.gadu, kad tā bija zemākā pēdējo 11 gadu laikā - 22,9 centneri no viena hektāra. Vasarāju graudaugu kopraža palielinājās par 80,3 tūkstošiem tonnu jeb 12%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ko galvenokārt veidoja miežu kopražas pieaugums par 30,6 tūkstošiem tonnu jeb 20,2% un auzu kopražas palielināšanās par 41,6 tūkstošiem tonnu jeb 22,7%.

Vasarāju sējumu platība samazinājās par 25,2 tūkstošiem hektāru jeb 8,6%, tostarp vasaras kviešu - par 23,3 tūkstošiem hektāru jeb 20,6%, bet vasaras miežu - par 6,5 tūkstošiem hektāru jeb 10,3%. Vienlaikus griķu sējumu platības pieauga par 9,1 tūkstoti hektāru jeb 45,6%, kamēr to īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieauga no 2,6% 2021.gadā līdz 3,7% 2022.gadā. Palielinoties griķu sējumu platībām, to iegūtā kopraža pieauga par 11 tūkstošiem tonnu jeb 76,2%.

Ar graudaugiem 2022.gadā apsēts 780,1 tūkstotis hektāru, kas ir par 3,7 tūkstošiem hektāru jeb 0,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.

Statistikas pārvaldē arī informē, ka pērn kopumā iepirkti 2,8 miljoni tonnu graudu, kas ir par 244,2 tūkstošiem tonnu jeb 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus graudu vidējā iepirkuma cena palielinājās no 196,84 eiro par tonnu 2021.gadā līdz 278,19 eiro 2022.gadā jeb par 41,3%.

Dati liecina, ka 85% iepirkto graudu veidoja kvieši (2021.gadā - 84,4%), no kuriem 74,7% bija pārtikas kvalitātes (2021.gadā - 65,4%). Nedaudz pieaudzis pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā - no 77,4% 2021.gadā līdz 77,7% 2022.gadā.

2022.gadā rapša sējumu platība sasniedza 160,3 tūkstošus hektāru, kas ir par 13,4 tūkstošiem hektāru jeb 9,2% vairāk nekā 2021.gadā un bija lielākā rapša sējumu platība Latvijas vēsturē.

Nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē rapša sēklu kopievākums veidoja 354,9 tūkstošus tonnu, kas ir par 16,5% mazāk nekā gadu iepriekš, pie tam tas bija mazākais sēklu kopievākums pēdējo četru gadu laikā, kā arī zemākā vidējā ražība no viena hektāra - 22,1 centners. 

Rapša sēklu kopievākuma samazinājumu galvenokārt noteica ziemas rapša vidējās ražības no viena hektāra samazinājums no 30,5 centneriem 2021.gadā līdz 23,1 centneram 2022.gadā. 

Ziemas rapša sējumi aizņēma 86,9% no visas rapšu platības un 2022.gadā tie pieauga par 7,1 tūkstoti hektāru jeb 5,4%.

2022.gadā kartupeļu kopraža bija 246,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 2,3 tūkstošiem tonnu jeb 0,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 13,4 centneriem jeb 8,8% un sasniedza 166 centnerus no viena hektāra, kas ir otrā zemākā ražība kopš 2010.gada (2021.gadā - 153 centneri), kad kartupeļu vidējā ražība bija 161 centners. Kartupeļu stādījumu platība pēdējo 12 gadu laikā ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes - no 30,1 tūkstoša hektāru 2010.gadā līdz 14,9 tūkstošiem hektāru.

2022.gadā, tāpat kā gadu iepriekš, laika apstākļi būtiski ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. To vidējā ražība no viena hektāra 2022.gadā bija 154 centneri, kas ir zemākā atklātā lauka dārzeņu vidējā ražība kopš 2013.gada, kad tā bija vien 148 centneri. 

Pērn kopumā tika izaudzēti 113,6 tūkstoši tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 14,9 tūkstošiem tonnu jeb 10,7% mazāk nekā 2021.gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms samazinājies par 0,6 tūkstošiem tonnu jeb 5,1%.

https://infogram.com/graudu-kopraza-latvija-1g6v4m79e9nr218?live