Saimnieks LV / 2019.gads (Oktobris.)

DeLaval govju komforta dienās septembra sākumā lopkopjiem bija iespējams iepazīties ar uzņēmuma speciālistu komentāriem par to, kādiem aspektiem jāpievērš uzmanība un kādas investīcijas būtu nepieciešamas piena ganāmpulku kūtīs, lai palielinātu govju komfortu un ilgmūžību.

Laktāciju skaita palielināšana – ieguvums saimniecībai
Daiga Bisniece, DeLaval fermu konsultāciju vadītāja, norādīja, ka uzņēmuma rīkoto semināru mērķis ir pievērst saimnieku uzmanību vājajām vietām fermās, kuras novēršot, var palielināt gan izslaukumus, gan ienākumus. Lai gan parasti īpašniekiem ir grūti aprēķināt, kā investīcijas govju labturībā atmaksājas, nozares zinātniskie izdevumi ir veikuši pētījumus, kur šī bilance ir redzama. Tā Kanādā apkopota 130 nepiesietās turēšanas fermu pieredze, kas liecina – lielāki izslaukumi ir tajās saimniecībās, kur ir statistiski mazāk locītavu savainojumu un mazāks klibo govju īpatsvars, kā arī kur govis ir tīrākas. Lai arī tas šķistu pavisam loģiski, to apliecina arī pētījuma dati. Tieši tāpat – lielāka peļņa uz vienu govi tika aprēķināta tajās saimniecībās, kur govis pavadīja ilgāku laiku, atpūšoties guļvietās, ja kūtī sauso un tīro guļvietu īpatsvars bija lielāks nekā mitro un netīro, tāpat – ja mazāk locītavu bojājumu dzīvniekiem. Tātad daudzveidīgi govju komforta rādītāji tiešā veidā ietekmē saimniecības peļņu un izslaukumus.

Piensaimniekiem allaž bijis aktuāls jautājums – ja govis dzīvos ilgāk, vai saimniekot būs izdevīgāk? Latvijā vidējais laktāciju skaits govs dzīves laikā ir ap trīs, daudzās saimniecībās arī mazāk. Taču tas nav tikai jautājums par to, kā pagarināt govs mūžu, – bieži vien govis tiek brāķētas, jo tām ir sākušās kādas veselības problēmas. Taču, ja govs varētu būt vesela un dotu pienu vismaz vienu laktāciju ilgāk, tad tas noteikti būtu ieguvums arī saimniecībai.

Faktori, kas visvairāk ietekmē govs laktāciju daudzumu un piena apjomu:
• samazināt pirmās atnešanās vecumu telēm, piemēram, no 28 uz 24 mēnešiem;
• uzlabot saimniecības sēklošanas rādītājus un grūsnības indeksu;
• panākt uzlabojumus svaigpienēm, kas ir kritiskākā grupa, kur parasti rodas veselības problēmas (ja tas izdodas, parasti ir ievērojams ieguvums);
• uzlabot komforta līmeni – samazinot locītavu traumas, kas tiešā veidā ietekmē saimniecības ienesīgumu.

Visi šie rādītāji ietekmē govs mūža ražības rādītājus, tāpēc ir ļoti svarīgi ieklausīties govīs un saskatīt problēmu, jo viņas ļoti labi parāda, kur nepieciešami uzlabojumi. Komfortabli apstākļi fermā ļauj govīm pilnvērtīgi izpaust savu ģenētisko potenciālu. Ir maz saimniecību, kur tas pilnā mērā ir iespējams.

Pētījumi par brāķēšanas iemesliem piena ganāmpulkos vairākās valstīs (ASV, Lielbritānija, Francija, Zviedrija) rāda, ka tie ir ļoti līdzīgi – nepietiekama auglība, mastīts, klibums, vēl citas slimības un arī – nāve, kad govs nobeidzas uz vietas fermā. Pēdējos gados šis iemesls ir ievērojami pieaudzis daudzās pasaules valstīs. Visbiežāk tas notiek tieši svaigpieņu periodā, kas saimniecībā ir sevišķi neizdevīgi no finansiālā viedokļa, jo šajā periodā govs visvairāk varētu dot atpakaļ no ieguldītā. Visi iepriekš minētie iemesli, protams, ir negribēta, nevis plānveida brāķēšana – ja to iemeslus samazinātu, visticamāk, govs ilgmūžību varētu palielināt vismaz par vienu laktāciju. Tāpat, ja govs nodzīvo produktīvu un ilgāku mūžu, tas atstāj pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām, samazinot ogļskābās gāzes izmešu daudzumu.

Komforta noziegumi
Aiga Kaļva – Avotiņa, DeLelaval produktu menedžere, veterinārārste: – Par ilgmūžīgu ganāmpulku es varētu saukt tādu, kur pats saimnieks var izvēlēties, kuras govis grib brāķēt un kuras atstāt, izvēloties tās pēc eksterjera un produktivitātes, nevis saslimšanas. Saimniecībās, kas orientējas uz govju ilgmūžību, govis mazāk slimo, jūtas komfortablāk un viņām arī ir lielāks potenciāls dzīvot vairāk laktācijas.

Mūsdienu fermās govis pavada 24 h diennaktī, septiņas dienas nedēļā, tāpēc no tā, kā saimnieks iekārtos fermu un kādu barību piedāvās, būs atkarīga govs labsajūta, produktivitāte un veselība. Pētījumi rāda – jo govs ir augstražīgāka, jo vairāk laika tā pavada guļot – līdz pat 14 h dienā. Tāpat augstražīgās govis vairāk laika pavada ēdot. Tādēļ gudriem saimniekiem sākumā jāinvestē govs guļvietas sakārtošanā, lai viņas pēc iespējas vairāk laika pavadītu tur. Un, protams, jānodrošina viegli pieejama, sabalansēta, pilnvērtīga barība, ko govs var ātri apēst un sagremot, lai iegūtu nepieciešamo enerģiju. Kūtīs ar zemu komforta līmeni govis pavada vairāk laika stāvot, negrib apgulties, viņām biežāk ir nagu u.c. veselības problēmas. Kā liecina statistika – ja vairāk nekā 15 % ganāmpulka govju stāv savās guļvietās, mīņājās un nesteidzas apgulties, kaut kas noteikti nav kārtībā – ir neērts guļvietas materiāls, nepiemērots izmērs. Piemēram, ja guļvietā ir tikai gumijas paklājs, tas ilgākā laikā rada nobrāzumus, veicina klibumu. To var uzlabot ar papildu pakaišu slāni – skaidām vai salmiem, kas amortizē guļvietu. Taču ne vienmēr arī dziļās guļvietas ir garants labam iznākumam, ja tiek aizmirsts par menedžmentu, nenodrošinot pietiekami biežu guļvietas materiāla apmaiņu.

Jāņem vērā, ka izdzīvošanas instinkts govij ļaus apgulties tikai tad, kad viņa jutīsies droši. Tādēļ, ja govs pirms apgulšanās ilgi stāv, mīņājas, skatās apkārt, tas liecina, ka viņa nav droša, ka varēs pietiekami ātri apgulties, piecelties un tas būs patīkami. Ļoti svarīgi, lai grīdas seguma materiāls nebūtu slidens un govis varētu droši kasīties un izpaust citas savas dabīgās vajadzības.

Vēl viens komforta noziegums, kā tos mēdzu saukt, ir nepietiekama barības pieejamība – lai cik ideāli būtu aprēķināta barības formula, govis vienā grupā no piedāvātās barības apēd dažādus sastāvus. Iespējams, ka ganāmpulka dominantās govis pirmās tiek pie barības, to izšķiro un apēd garšīgāko, kamēr pēdējās – parasti pirmpienes un rangā vājākas − nesaņem pilnvērtīgu barības devu jeb iztiek tikai to, kas ir palicis pāri, bez koncentrātiem. Līdz ar to ļoti liela nozīme ir govju skaitam grupā. Arī tad, ja barība netiek pietiekami bieži piestumta, govju barības devas var atšķirties. Govij rutīna ir ļoti svarīga, tāpēc barībai ir jābūt pieejamai regulāri, tas ir būtiski viņas vielmaiņai. Ja govs pie barības tiek reizi vai divas dienā, tas veicina acidozes risku. Tāpat būtiska ir tīra ūdens pieejamība – govij ūdens kvalitātes prasība ir gandrīz tikpat augsta kā cilvēkam. Govij viena litra piena sagatavošanai ir nepieciešami četri litri ūdens. Dzirdņu regulāra iztīrīšana prasa maza laika, bet sniedz maksimālu efektu. Dzirdnēm jābūt pieejamām visām govīm, jāraugās, lai dominantie dzīvnieki tās ilgstoši nenobloķē, īpaši karstā laikā. Savukārt, ja govīm ilgi jāgaida uz slaukšanu, veterinārārsta palīdzību u.tml., tas uzliek papildu slodzi uz kājām, kas ietekmē govju labsajūtu, veicina klibumu. Svarīgi izvietot gumijas paklājus tur, kur govis uzturas ilgāk.

Ļoti svarīgi gādāt par cietstāvošo govju pašajūtu. Tad arī pēc atnešanās viņām būs vairāk piena un mazāk veselības problēmu. Pirms atnešanās govīm ir nepieciešams daudz vietas, tīrība, sausums, pieeja barībai un ūdenim, miers un klusums.

Govis kā zīdītāji un bara dzīvnieki ļoti jūtīgi reaģē uz stresu, īpaši agresīvu un skaļu cilvēku uzvedību. Ja cilvēks spiež govis izdarīt straujas kustības, klaigā, tas ilgtermiņā atstāj ietekmi uz govju veselību. Pietiek fermas kolektīvā ar vienu agresīvu darbinieku, lai govis sāktu baidīties no visiem cilvēkiem. Tāpēc ļoti būtiska ir strādnieku izpratne par govju uzvedību. Izpētīts arī, ka govis atpazīst 60–70 citas govis. Ja grupa ir lielāka, tajā veidojas stresa situācija, jo govis cita citu neatpazīst un nespēj orientēties. Ražīgākās ASV un Lielbritānijas fermas parasti veido atsevišķu grupu pirmpienēm, divas grupas cietstāvošajām govīm (tikko pēc cietlaišanas) un trīs nedēļas pirms atnešanās, kā arī nošķir slimos dzīvniekus atsevišķā grupā ārstēšanās laikā.

No fermas iekārtojuma viedokļa svarīgi, lai govīm nebūtu jāveic asi pagriezieni, jo tas var veicināt klibumu tai kājai, uz kuras govs vairāk pagriezienā atspiežas, kā arī kuņģa problēmas. Tāpat govju ejās nav piemēroti strupceļi, kas dzīvniekam rada stresu par nespēju aizbēgt briesmu gadījumā.

Jākontrolē klimats kūtī, gaisa kvalitāte un jānodrošina efektīva mēslu izvākšana. Mēsli kūtī veicina indīgo gāzu (amonjaka, ogļskābās gāzes) uzkrāšanos, radot govīm elpošanas stresu.

Universitāšu pētījumi ir pierādījuši, ka govīm ļoti tīkamas šķiet govju birstes, ko saimnieki dažkārt mēdz uzskatīt par lieku greznību. To lietošana palielina govju labsajūtu un līdz ar to – izslaukumus. Birstes palīdz atbrīvoties no niezes, kā arī veicina aktīvāku pārvietošanos pa fermu.

Kā cīnīties pret karstuma stresu fermā
Vilems Vodstra, DeLeval Eiropas un Āfrikas fermu aprīkojuma menedžeris no Nīderlandes: – Nīderlandē, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, šajā vasarā bija vairākas ļoti karstas dienas, dažkārt arī vairākas nedēļas. Mans kolēģis, 100 govju fermas īpašnieks, sekoja līdzi tam, kā krīt piena izslaukums – karstuma stresa dēļ nedēļas laikā saimnieks zaudēja ap 3 t piena. 70. gados šāda problēma vēl noteikti nebija tik aktuāla vai arī pārsvarā bija raksturīga Dienvideiropai, taču tagad viscaur Eiropā karstums ietekmē govju ganāmpulkus, līdz ar to ventilēšanas un atvēsināšanas sistēmas kļūst arvien aktuālākas. Kūtī ventilēšana ir nepieciešama, lai samazinātu karstuma stresu govīm, kā arī lai atsvaidzinātu gaisu un izvadītu ārā gāzes. Govis elpojot izdala daudz mitruma – ziemā pat 15 l diennaktī, tāpēc vēdināšana palīdz izvadīt arī to. Karstuma stress nereti ir viens no iemesliem, kas samazina govs auglību, kā arī ietekmē klibumu, palielina acidozes un mastīta risku, jo govis uzņem mazāk barības un novājē. Turklāt šie riski izpaužas vēl ilgi pēc tam, kad karstais laiks ir beidzies un piena līkne ir atgriezusies iepriekšējā līmenī.

Vilems Vodstra.

Govs ķermeņa siltums tiek ražots divos veidos – metabolisma rezultātā, pie tam jāņem vērā, ka augstražīgām govīm vielmaiņa ir daudz ātrāka un intensīvāka nekā mazāk ražīgām. Jo vairāk tiek ražots piens, jo vairāk asiņu iziet caur sirdi, kas kā radiators silda ķermeni. Tātad – jo ganāmpulks ir ražīgāks, jo vairāk tam nepieciešams atbalsts ķermeņa dzesēšanai un, iespējams, pie 18 °C jau jāieslēdz ventilatori. Govis svīst minimāli, ķermeņa siltumu atdod, izelpojot un atstarojot to no ķermeņa virsmas. Karstuma stresa ietekmē govis elso un siekalojas. Ja siekalas nenonāk spureklī, tas var veicināt acidozes izveidošanos.

Ļoti tipiska karstuma stresa pazīme ir govs elsošana. Zinātniskajā literatūraā atrodam, ka normāli govs elpo 10–40 reizes minūtē. Taču mūsdienās, kad mainās govju ģenētika un produktivitāte, normāls ritms 40–60 reizes/min.

Pētījums rāda – ja govs elpo 40 reizes minūtē, viņas ķermeņa temperatūra ir jau sasniegusi jau 39 °C. Govs elpošanu labāk novērot ķermeņa kreisajā pusē, jo, ja govs ir grūsna, labajā pusē nebūs izteiktas elpošanas kustības. Tāpat novērojumi rāda, ka elpošanas biežums un karstuma stresa izpausmes ir atkarīgas no govs vecuma un produktivitātes, līdz ar to ganāmpulkā šajā ziņā ir būs atšķirības. Jaunākas govis karstumu panes daudz vieglāk nekā vecākas.

Jāņem vērā – jo lielāks gaisa mitrums, jo intensīvāk govis izjūt karstumu. Cilvēks īsti nevar vadīties pēc savām sajūtām, jo govs karstumu sajūt pie zemākas temperatūras. Tāpat novērots, ka pie paaugstinātas temperatūras krītas arī piena kvalitatīvais sastāvs, kas Nīderlandē ir būtiski, jo piena uzpircēji veic piemaksas par piena taukiem un proteīnu.

Dabīgās (jeb rūpīgi plānotas) ventilācijas pamatprincips fermās ir – gaiss ienāk fermā caur sānu durvīm, paceļ karsto gaisu no grīdas un izvada pa sāniem vai jumta kori. Labi plānojot fermas uzbūvi, arī tā var panākt labu efektu. Taču ar to bieži nepietiek, tāpēc jāuzstāda ventilatori, kas gan palīdz gaisa maiņai, gan, ja darbojas pietiekami ātri, iedarbojas dzesējoši uz ganāmpulku. Ventilēšanas veidi ir dažādi – liela izmēra ventilatori, kas gaisa masas kustina lēnām, stundā izkustina ap 2000 km³ gaisa, patērējot maz enerģijas, bet govju dzesēšanu neveic. Ja tie atrodas pie barības galdiem, tad žāvē arī barību. Vēl viens variants ir šķērsventilācija, kur gaisu „rauj” cauri visai fermai un lieto kopā ar ūdens smidzinātājiem. Vēl fermās izmanto augstspiediena sistēmas, kur gaisu ar spiediena palīdzību virza uz govīm, no tām lielāks efekts ir slaukšanas zālēs vai teļu novietnēs.

Ventilatori ir ļoti noderīgi pavasarī un rudenī, kad gaisa temperatūra ārā nav ļoti augsta un ir nepieciešams vienkārši kustināt gaisa masas. Taču pie augstām āra temperatūrām izmanto papildu ūdeni, lai govis var atvēsināt vairāk – sākumā dzīvnieks ir jāsamitrina, pēc tam ar ventilatoru žāvē, ūdens paņem līdzi siltumu no govs ādas virsmas un tā atvēsina. Tas ir teju vienīgais veids, kā govi atvēsināt un uzturēt zemu ķermeņa temperatūru ļoti karstos apstākļos.

Ventilatoru un ūdens smidzinātājus var lietot trīs dažādos režīmos:
• miglošana – augstspiediena ūdens (70 bāri) ievade ventilatora gaisa plūsmā. Ūdens izsmidzināšana novietota virs ventilatora vai
• smidzināšana – ūdens iepludināšana rotējoša ventilatora gaisa plūsmā;
• pilināšana – smidzināšana ar nedaudz lielākām pilēm, laistot tieši govīm virsū (ventilators atrodas atsevišķi).

Svarīgi, lai govs āda tiktu kārtīgi samitrināta un tas notiktu pietiekami ātri, ūdenim nepaspējot sasilt uz govs ķermeņa.

Tāpat var lietot netiešo dzesēšanu – nevis dzesējot pašu govi, bet gan kūts gaisu. Taču, ja gaisa mitrums ir virs 70–75 %, tad gaisa mitrināšana nedos plānoto efektu. Šis ir populārs dzesēšanas veids Itālijā un Francijā.

Tiešajā dzesēšanā mitruma līmenim nav nozīmes. Galvenais – atrast pareizo vietu, kur mitrumu izsmidzināt govīm virsū, piemēram, uzgaidāmā laukumā pirms slaukšanas zāles, virs barības galda vai pēc slaukšanās, kas gan dod īslaicīgu efektu. Robotu fermā izsmidzināt ūdeni var virs barības galda. Tomēr jāsaprot, kurā brīdi pie barības galda ir pietiekami daudz govju. Ir iespēja lietot kustību sensorus – ūdens tiek smidzināts tikai tad, kad pie barības galda notiek kustība. Tāpat var iekārtot, lai smidzinātāji automātiski ieslēdzas uz laiku – tikai jāseko līdzi, vai tiešām tajā laikā attiecīgajā vietā ir govis.

Dažkārt saimnieki uzstāda mitrināšanas sistēmas līdzīgi kā dārza laistīšanai, taču tas īsti nedod efektu, jo govis vienkārši staigā slapjas, bet ne atvēsinātas. Vislabāk govij samitrināt muguru un sānus, nevis tesmeni, smidzinot 30 s un pāris minūtes pūšot ventilatoru pietiekamā ātrumā. Citādi nav jēgas ieguldīt šajā sistēmā, jo tā nedos pienācīgu efektu. Pie tam mitrināšanai jābūt arī naktī, ja nakts temperatūra pārsniedz 22 °C. Ventilēšanas mērķis ir saglabāt govs temperatūru 39 °C robežās.

Apgaismojums fermā
Gaisma ietekmē ne tikai cilvēka, bet arī dzīvnieku bioritmus un to, kā mūsu ķermeņi funkcionē. Plašāk pazīstams piemērs no ikdienas dzīves ir par hormonu melatonīnu – kad cilvēka acīs iespīd saules gaismu, tā ražošana smadzenēs tiek pārtraukta, jo tas veidojas tikai tumsā, ievadot ķermeni miega stāvoklī, lai tas būtu gatavs atpūtai. Tāpēc tas tiek pievienots pret–bezmiega medikamentos, lai veicinātu iemigšanu. Tāpat fermā, nodrošinot pareizu apgaismojumu, saimnieks iegūst pareizu un ērtu darba vidi, savukārt govis ir aktīvas un gaišajā laikā dod lielāku izslaukumu, kā arī ietekmē atražošanu. Tas ir īpaši svarīgi valstīs, kur ziemās gaišais periods ir ļoti īss. Šajā laikā govi var mazliet apmānīt, lai ganāmpulks domātu, ka joprojām ir diena, un tādējādi saglabātu augstu aktivitāti.

Par šo fenomenu ir veikti daudzi zinātniski pētījumi, un visi pierāda, ka gaisma veicina izslaukumu. Tas notiek, mākslīgo apgaismojumu lietojot pēc diennakts gaišā laika. Taču te loma ir arī gaismas krāsai – govs un cilvēka acs krāsu toņus uztver atšķirīgi. Govs acs neuztver sarkano gaismu, tātad ir pret to daudz mazāk jutīga, taču labi uztver aukstos toņus – zilo un zaļo.

Ietverot apgaismojumā zilo gaismu, var apmierināt 80 % no govs vajadzības pēc gaismas.

Govs acī ir speciāls pigments, kas pastiprina redzes uztveri pie zema apgaismojuma, – tātad govs labi redz tumsā. Toties govis ir jutīgas pret kontrastu – visticamāk tās apstāsies ēnas priekšā, pārbaudot, vai tā ir bedre, tāpat govs var mēģināt pārlekt ēnas līnijām, domājot, ka tas ir šķērslis. Instalējot kūtīs gaismu, nevajadzētu radīt kustīgas ēnas (piemēram, gaismu virs ventilatoriem). Govis no gaišām uz tumšām vietām kūtī pārvietosies lēni. Vislabākais apgaismojuma variants ir vienmērīga gaisma bez ēnām, kas paliek fermas iekšpusē, neizstarojot apgaismojumu no ēkas. DeLaval LED lampas ir aprīkotas ar lēcām, kas gaismu izplata vienmērīgi no katras spuldzītes. Šīs nav dārgas investīcijas, bet sevi ļoti attaisno.

Nodrošinot 150–180 lux apgaismojumu, govīm apstājas melatonīna sintēze, viņas ir aktīvas ilgāku laiku un turpina ražot pienu. Jāņem vērā, ka noteikti jābūt tumšajam periodam, kad govis var atpūsties. Diennaktī govis patiešām miegā guļ aptuveni 30 min. Taču visā fermā apgaismojums noteikti nav jāizslēdz. Baltā gaisma līdz 15 lux nesamazina melatonīna līmeni govs asinīs, tāpēc šādu apgaismojumu, īpaši sarkanā krāsā, var izmantot. Jāizvairās no 50 un vairāk lux baltās gaismas naktī, jo tas samazina melatonīna līmeni asinīs līdz 75 %. Savukārt robotu kūtī apgaismojums jāplāno tā, lai govis varētu doties uz slaukšanu, ja to vēlas, risinājums varētu būt fermas dalījums vismaz divās zonās.

Tāpat pētījumos pierādīts, ka jaunlopiem un telēm nepieciešams vairāk gaismas. Teles, kas dienas gaismā turētas 16 stundas, pubertāti sasniedza par 24 dienām agrāk, bija lielākas augumā un smagākas atnešanās brīdī. Viņu dzīvsvars bija par aptuveni 10 % lielāks. Tāpat šīs teles deva lielāku izslaukumu pirmajos piecos mēnešos pēc atnešanās. Savukārt cietstāvošām govīm pētījumos ir pierādīts pretējs efekts – ja viņas bija ilgākas stundas pakļautas mākslīgajam apgaismojumam, nākamajā laktācijā deva mazāk piena.

Aldis Kļaviņš, ZS Ceriņi īpašnieks:
– Fermu šeit sākām veidot no 1994. gada. Sākām strādāt ar 42 Latvijas brūnajām govīm, šobrīd mums ir 360 slaucamas govis, plus vēl ataudzējami teļi u.c. Lielais vairums no pašreizējā ganāmpulka ir Latvijas brūno govju pēcteces, kas mērķtiecīgi krustotas ar ASV Holšteinas šķirnes pēcnācējiem. Iespējams, šogad vidējais izslaukums no govs būs 15.5 tūkst. kg piena. Dienā izslaucam 46–47 kg no govs. Pavisam govis kūtī ir sadalītas septiņās grupās – no atnešanās brīža līdz cietlaišanai.

Mūsu fermā darbojas ūdens izsmidzināšanas sistēma, kas ūdeni izsmidzina pa tiešo uz govīm. Parasti ūdeni smidzina līdz vienai minūtei, pēc tam ir astoņu minūšu pauze, bet tas ir atkarīgs no laikapstākļiem un temperatūras. Ventilatori, kas darbojas fermā, ūdeni pēc tam izžāvē. Šajā kūtī ir augstražīgākās govis, tāpēc te par viņu komfortu rūpējamies pastiprināti. Ventilatorus sākotnēji neuzstādījām, jo domājām, ka iztiksim. Pašlaik ventilatori rada lokālu gaisa plūsmu tieši virs govīm – lopu dzesēšanai uzreiz pēc smidzināšanas. Savukārt kūts ventilēšanai veidojām šķērsventilāciju, ventilatori iebūvēti kūts ārējā sienā. Korē ir arī iebūvēta speciāla pakāpīte, kas izmanto valdošos rietumu vējus kūts ventilēšanai, bet tas ir efektīvi līdz aptuveni 18 °C, jo lielākā karstumā tas īsti nestrādā, īpaši, ja nav vēja. Kūts vidusdaļā atrodas arī gaisa kvalitātes sensori, kas mēra temperatūru, amonjaka, ogļskābās gāzes un relatīvā mitruma rādītājus. Tie arī regulē ventilēšanas iekārtu.

Arī apgaismojums darbojas automātiskā režīmā, reaģējot uz diviem kūtī izvietotiem sensoriem. Dienā un naktī ir atšķirīgi apgaismojumi, naktī ir tikai baltā, kamēr dienā – arī zilā gaisma, kad nepieciešams. Nakts laikā strādniekiem bieži vien ir kaut kas jādara, tāpēc pilnīgā tumsā kūti atstāt nevaram. Apgaismojumi katrai kūts pusei atšķiras, jo katrā ir cits dabiskās gaismas daudzums. Būtiski, ka gaisma ir ļoti labi orientēta, tā nepiesārņo apkārtējo vidi ap kūti. Ļoti svarīgi ir tas, ka gan ventilēšanas, gan apgaismes sistēmu ierīkošana nepalielināja elektrības patēriņu.

Krāsainie dūmi rāda, kā cirkulē gaiss Ceriņu fermā.