Zemākie tiešmaksājumi Eiropas Savienībā (ES), birokrātiskais slogs lauksaimniecības nozarē, kā arī samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem neesamība ir būtiski šķēršļi mūsu lauksaimniecības nozares tālākā attīstībā, aģentūrai LETA norādīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Viņš pauda, ka šajā ziņā ir apmierināts, ka deputāti Saeimā saklausījuši šīs nozares vajadzības un ir gatavi diskutēt par tām, lai panāktu rezultātu lauksaimniecības nozares tālākai attīstībai svarīgos jautājumos.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrijā (ZM) tiek atzinīgi vērtēta vairāku Saeimas deputātu iniciatīva dibināt atbalsta grupu lauksaimniecībai nozīmīgu jautājumu risināšanai.
Viņa norādīja, ka ZM pauž apmierinātību arī par valdības lēmumu arī turpmāk noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām un cer, ka to atbalstīs arī Saeima.
Muceniece atzīmēja, ka daudzus gadus kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas lauksaimniecības nozare konkurētspējas ziņā atpaliek no citām dalībvalstīm. Tam par iemeslu esot nepamatotais tiešo maksājumu netaisnīgais sadalījums dalībvalstu starpā. Latvija joprojām saņem zemākos tiešmaksājumus ES, kas būtiski kropļo konkurenci ES lauksaimnieku starpā.
Tajā pašā laikā ES Kopējās lauksaimniecības politikas vides standarti ir vienādi visiem lauksaimniekiem, taču Latvijas lauksaimniekiem šie standarti ir jāizpilda ar ievērojami zemāku atbalstu. Neraugoties uz Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma palielinājumu Latvijai nākošajā plānošanas periodā 2021.-2027.gadā salīdzinājumā ar esošo plānošanas periodu, Latvija joprojām būs to ES dalībvalstu vidū, kas saņems vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, atklāja Muceniece.
Viņa pauda, ka ZM ir ieguldījuši lielu darbu, skaidrojot Eiropas Komisijai (EK) un ES dalībvalstīm netaisnīgo situāciju, cīnoties dažādos līmeņos par atbalsta palielinājuma nepieciešamību Latvijai, kam būtu jāiezīmē taisnīgs un godīgs atbalsta sadalījums visu ES dalībvalstu vidū. Taču, ņemot vērā Eiropadomes pieņemto lēmumu par atbalsta apjomu Latvijai, valdību sagaida smags darbs, lai rastu arī nacionālo finansējumu lauksaimniecības nozarei, kas nodrošinātu vietējo lauksaimnieku un ražotāju konkurētspēju Eiropas tirgū.
Muceniece uzsvēra, vienlaikus īstenojot ES zaļā kursa iniciatīvas un prasības, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna pasākumus, īpaši vides un klimata mērķu sasniegšanai, palielināsies administratīvais slogs lauksaimniekiem. Tādēļ ir nepieciešams palielināt ieguldījumus digitalizācijas jomā, uzlabojot un atvieglojot pieteikšanos atbalsta pasākumiem, padarot administratīvos procesus automātiskus.
Tāpat ZM pārstāve norādīja, ka EK prasību īstenošana nākamajā plānošanas periodā uzliks jaunus informācijas sniegšanas pienākumus lauksaimniekiem, tādēļ nepieciešams bez kavēšanās izveidot tiešsaistē pieejamas informācijas sistēmas datu iesniegšanai. Lai atvieglotu administratīvo slogu lauksaimniekiem un dotu ieguldījumu nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanā, ir jāstiprina lauksaimnieku konsultatīvā sistēma.
Kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanā, ilgtspējīga un izturēstpējīga lauksaimniecības sektora nodrošināšanā būtiska nozīme būs arī zināšanām un inovācijām. Zināšanu pārnese, jaunu tehnoloģiju izmantošana un digitalizācija ir risinājumi, kas palīdzēs mazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem, akcentēja Muceniece.
No šā gada 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki un mežsaimnieki var pi...
Valsts augu aizsardzības dienests aicina Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju r...
Kā novērtēt esošo situāciju saimniecībā, kā veidojas klimata un lauksaimnie...
29. novembrī, vienā no Latvijas piejūras pilsētām, kas cieši saistīta ar zv...