Dārzs un Drava / 2020.gads (Ziema.)

Pirms nieka divdesmit gadiem frigo stādi bija kas jauns, nezināms. Es tos pirmoreiz iestādīju siltumnīcā 2001. gadā. Nu tos savos dārzos plaši pielieto gan komerciālie zemeņu audzētāji, gan amatieri.

Kādas ir šo stādu priekšrocības:

− var samērā precīzi prognozēt ražas ienākšanās laiku, t.i., 50−60 dienas pēc stādīšanas;

− transportējot frigo kailsakņu stādus, ietaupās izmaksas transportam, jo tie ir kailsakņi un aizņem mazāk vietas nekā zaļie stādi podiņos ar substrātu;

− var izvēlēties dažāda izmēra stādus (B, A, A+, A++) − atkarībā no audzēšanas mērķiem, termiņiem un apstākļiem;

Kas tas tāds − frigo stāds

Tas ir uz lauka izaudzēts stāds, kuru izrok jau pēc ziedpumpuru ieriešanās novembrī − decembrī; tad tam apgriež lapas, dzinumus, attīra no augsnes un sašķiro pēc sakņu kakliņa diametra:

B izmērs 6−9 mm (kastē 800−900 gab.),

A izmērs 9−13 mm (kastē 500−600 gab.),

A+ izmērs 13−17 mm (kastē 250−300 gab.),

A++ izmērs 17−20 mm (kastē 150−200 gab.).

Jo lielāks saknes kakliņa diametrs, jo vairāk ogu no auga var iegūt jau stādīšanas gadā, bet attiecīgi augstāka arī tā cena.

Te jāatzīmē, ka dažādās valstīs un dažādās stādaudzēšanas firmās var dažu milimetru robežās atšķirties šķirošana pēc izmēriem (ir firmas, kuras nešķiro B izmēra stādus, bet analogus uzrāda kā A- izmēru), arī stādu skaits kastēs var variēt atkarībā no audzētavas un šķirnes.

Saskaitītus stādus ievieto plēves maisā, to savukārt kastē, uz kuras ir birka ar šķirnes nosaukumu un stādu izmēru. Kastes ievieto dzesēšanas telpā ar nemainīgu temperatūru mīnus 1 līdz plus 2 °C. Tā stādus var uzglabāt 6−8 mēnešus līdz stādīšanas datumam.Tie ir kā iekonservēti. Uz Latviju tiek vesti refrižeratortreileros, kuros tiek uzturēta mīnus 1 līdz plus 2 °C temperatūra. Vadošie frigo stādu audzētāji Eiropā atrodas Nīderlandē,Vācijā un Polijā. Bieži vien, saņemot stādu kastes Latvijā, tās vēl ir ar ledus kristāliņiem ap stādiem un nepieciešama kāda diena, lai tie atkustu un tos varētu saskaitīt, ja mazdārziņa īpašniekam vajag nelielu stādu skaitu.Vēlams tūlīt pēc atlaidināšanas stādus izstādīt, bet savā praksē esmu stādījis stādus arī pēc 7−10 dienu uzglabāšanas. Tad nepieciešams vēss pagrabs ar temperatūru ap +5 °C un ik pēc dažām dienām jāpaseko,vai plēves maisa iekšpusē, kur atrodas stādi, vēl ir mitrums. Par to liecina kondensāts plēves iekšpusē. Ja tā nav, tad stādi, izmantojot pulverizatoru, jāapmiglo ar ūdeni, pēc tam atkal rūpīgi aizlokot plēves maisu, kurā stādi atrodas.Tā stādi atradīsies maksimāla gaisa mitruma apstākļos un saknes neiekaltīs. Ja temperatūra pagrabā būs augstāka, stāds ātrāk sāks dzīt zaļo asnu un baltas saknītes. Tas nav nekas slikts, bet stādot jāuzmanās tos neaplauzt. Ļoti svarīgi uzreiz pēc stādīšanas un nākošajās dienās stādus regulāri apliet.

Frigo stādi ir diezgan izturīgi un jābūt izcilam dārznieka talantam, lai tos nobeigtu. Galvenokārt to var izdarīt, stādot ļoti karstā laikā un neaplejot, − tie tiks nokaltēti. Vai arī ilgstoši uzglabājot pagrabā un nepasekojot mitrumam kastēs ap stādu saknēm.

Pēc 3−4 nedēļām frigo stādi uzzied (jo lielāks sakņu kakliņa diametrs, jo vairāk ziedu un attiecīgi lielāka raža 1. audzēšanas gadā), bet vēl pēc 3−4 nedēļām jau ražo.

Frigo stādiem nav nepieciešams īsināt saknes pirms stādīšanas, bet tās jācenšas iestādīt pēc iespējas vertikāli.

Nākošajā gadā stādi ražo normālos termiņos. Latvijā audzētāji iecienījuši stādīt frigo stādus ar tādu aprēķinu, lai raža ienāktos tad, kad no lauka lasīto zemeņu vairs nav, t.i., jūlija vidū − septembra beigās. Pēdējos gados, kad rudeņos bija silts, ogas varēja no lauka vākt vēl pat oktobra sākumā.