Eiropas Komisija 19. februārī publiskoja Lauksaimniecības un pārtikas vīziju – ceļvedi lauksaimniecības un pārtikas nākotnei Eiropā.

EK norāda, ka ceļvedis ir pamats pievilcīgai, konkurētspējīgai, elastīgai, uz nākotni orientētai un godīgai lauksaimniecības pārtikas sistēmai pašreizējām un nākamajām lauksaimnieku un pārtikas uzņēmumu paaudzēm.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) turpmāka vienkāršošana, inovāciju un digitalizācijas ieviešanas tempa palielināšana ir priekšnoteikums visām vīzijā izklāstītajām darbībām. Šī gada vasarā EK sola nākt klajā ar jau konkrētāku pašreizējā lauksaimniecības tiesiskā regulējuma vienkāršošanas paketi, kā arī ar ES digitālo stratēģiju lauksaimniecībai.

EK prezidente Ursula fon der Leiena: “Mūsu lauksaimnieki ieņem galveno vietu ES pārtikas ražošanas sistēmā. Pateicoties viņu ikdienas smagajam darbam, mums visiem ir droša un kvalitatīva pārtika. Tomēr lauksaimnieki saskaras ar pieaugošajām globālās konkurences un klimata pārmaiņu problēmām. Tāpēc šodien mēs piedāvājam visaptverošu stratēģiju, kas padara lauksaimniecību pievilcīgāku, izturīgāku un ilgtspējīgāku.”

Vīzija iezīmē četras prioritārās jomas.

Pievilcīga nozare: lauksaimniecībai ir jābūt stabilai, lai mudinātu jauniešus iesaistīties profesijā, tostarp ar taisnīgiem ienākumiem un mērķtiecīgāku valsts atbalstu. Jaunieši ir arī aktīvi jāatbalsta, lai varētu gūt labumu no inovācijām un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp no oglekļa un dabas kredītiem, kas ir papildu ienākumu avoti. Komisija ir apņēmusies nodrošināt, lai lauksaimnieki nebūtu spiesti sistemātiski pārdot savus produktus zem ražošanas izmaksām, un tā veiks konkrētus pasākumus, tostarp pārskatot Negodīgas tirdzniecības prakses direktīvu. Komisija 2025. gadā iesniegs arī paaudžu atjaunošanas stratēģiju ar ieteikumiem par pasākumiem, kas nepieciešami gan ES, gan valsts/reģionālā līmenī, lai novērstu šķēršļus, kas kavē jauniešu un jaunu cilvēku iesaistīšanos profesijā.

Konkurētspējīga un noturīga nozare: ES dažādos veidos turpinās par prioritāti noteikt pārtikas nodrošinājumu un suverenitāti. Tirdzniecības sarunas un nolīgumi tiks pilnībā izmantoti, vienlaikus aizsargājot Eiropas lauksaimnieku intereses. Vīzija arī atbilst lauksaimnieku, pilsoņu un visas sabiedrības lūgumiem stingrāk saskaņot importēto produktu ražošanas standartus, ievērojot starptautiskos noteikumus, lai nodrošinātu, ka ES vērienīgie standarti nerada neizdevīgus konkurences apstākļus. Šī iemesla dēļ Komisija 2025. gadā sāks veikt pasākumus, lai novērtētu standartu saskaņotības ietekmi attiecībā uz ES aizliegtajiem bīstamajiem pesticīdiem un dzīvnieku labturību. Turklāt pārtikas nekaitīguma standartu stingra izpilde un kontrole joprojām ir neapspriežama prioritāte. EK pastiprinātu uzmanību pievērsīs lopkopībai, lai veicinātu nozares ilgtermiņa nākotni. 

Nākotnei droša nozare: Eiropas lauksaimniecības nozarei ir svarīga loma pārejā uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Vīzija atzīst nepieciešamību saskaņot klimata pasākumus ar nodrošinātību ar pārtiku un īpašajām problēmām, ar kurām saskaras nozare. Lauksaimniekiem ir jāatlīdzina par dabai draudzīgas prakses ieviešanu. Šajā kontekstā EK rūpīgi apsvērs jebkuru turpmāku pesticīdu lietošanas aizliegumu, ja saprātīgā termiņā nebūs pieejamas alternatīvas, un racionalizēs piekļuvi biopesticīdiem ES tirgū. Komisija arī izstrādās brīvprātīgu salīdzinošās novērtēšanas sistēmu – “saimniecības ilgtspējības kompasu” –, lai palīdzētu lauksaimniekiem izmērīt un uzlabot saimniecības darbības rezultātus. Tiks sagatavota arī stratēģija efektīvākai ūdens izmantošanai.

Godīgi dzīves un darba apstākļi lauku apvidos: EK nāks klajā ar atjauninātu lauku rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka lauku apvidi joprojām ir dinamiski, funkcionāli un cieši saistīti ar ES kultūras un dabas mantojumu. Tiks uzsākts arī ikgadējs pārtikas dialogs ar plašu dalībnieku loku, tostarp patērētājiem, lauksaimniekiem, nozari un valsts iestādēm, lai rastu risinājumus tādiem jautājumiem kā pārtikas pieejamība un inovācija. Komisija arī turpmāk rūpīgi vērtēs pasākumus pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai un sabiedrības attieksmes monitorēšanu attiecībā  un dzīvnieku labturības jautājumiem.

EK norāda – raugoties nākotnē, turpmākā kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kas ir daļa no gaidāmā daudzgadu finanšu shēmas priekšlikuma, būs vienkāršāka un mērķtiecīgāka, un atbalsts būs vairāk vērsts uz lauksaimniekiem, kuri aktīvi iesaistās pārtikas ražošanā, īpašu uzmanību pievēršot jaunajiem lauksaimniekiem un tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību apgabalos ar dabas ierobežojumiem. Priekšroka tiks dota stimuliem nevis nosacījumiem.

Lauksaimniecības un pārtikas vīzija tika ierosināta kā prioritāra iniciatīva šīs Komisijas pilnvaru pirmajās 100 dienās. Pamatojoties uz ziņojumu par Stratēģisko dialogu par ES lauksaimniecības nākotni un apspriežoties ar Eiropas Lauksaimniecības un pārtikas padomi, vīzijas mērķis ir nodrošināt ES lauksaimniecības un pārtikas nozares ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspējību. Pamatojoties uz jaunākajiem Eirobarometra rezultātiem, ES iedzīvotāji pārliecinoši piekrīt, ka ES vienmēr ir svarīgi nodrošināt stabilu pārtikas piegādi.