Zemkopības ministrs Didzis Šmits no svētdienas līdz otrdienai, no 11. līdz 13. jūnijam, piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes neformālajā sanāksmē Stokholmā (Zviedrijā), kurā dalībvalstis diskutēs par ES lauksaimniecības un mežsaimniecības ieguldījumu pārtikas, lopbarības, šķiedrvielu un energoapgādes drošībā, kā arī ilgtermiņa soļiem resursu ziņā efektīvi augošai bioekonomikai klimatneitrālā pasaulē.

Zviedrija, kura pašlaik ir prezidējošā valsts ES Padomē, piedāvā ES dalībvalstīm apspriest lauksaimniecības un mežsaimniecības iespējas un apstākļus ES līmenī, lai dalībvalstis spētu pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu Zaļā kursa jeb zaļās pārejas veicināšanā un kā dalībvalstis var nodrošināt līdzsvarotu un holistisku zemes izmantošanas ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un politikas saskaņotību.

Otrs temats, ko Zviedrija piedāvā diskusijai, ir līdzekļi, pasākumi un politikas instrumenti, ko dalībvalstis uzskata par vissvarīgākajiem, lai īstenotu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru potenciālu zaļajā pārejā, ņemot vērā kompetenču sadalījumu konkrēti savā valstī.

Eiropas Komisija (EK) 2019. gadā nāca klajā ar Zaļā kursa politikas ietvaru, kurā arī lauksaimniecībai un mežsaimniecībai piešķirta liela nozīme izvirzīto mērķu sasniegšanā. Ir publicēta virkne stratēģisku un politisku iniciatīvu un tiesību aktu, piemēram, stratēģija “No lauka līdz galdam” un “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam”, uz kuru pamata tiks izstrādātas regulas, kas tieši ietekmēs dalībvalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības darbību un attīstību. Raugoties uz EK plānoto un jau publicēto politikas dokumentu daudzumu, vairākums ES dalībvalstu, tostarp arī Latvija, atzīst, ka šie tiesību akti savā starpā bieži vien nav saskaņojami un ir pretrunīgi. Tāpēc ES lauksaimniecības ministri uzsvēruši bioekonomikas nozīmi Eiropas Zaļā kursa vides un klimata mērķu sasniegšanā.

Eiropas Padome (EP) aicinājusi EK ņemt vērā bioekonomikas potenciālu, labāk integrēt bioekonomiku visās politikas jomās un nodrošināt to saskaņotību, kā arī veicināt zināšanu pārnesi uz mazāk attīstītiem reģioniem un lauku apvidiem. Norādīts arī, ka bioekonomika ir reformētās Kopējās lauksaimniecības politikas neatņemama sastāvdaļa, tāpēc EP aicinājusi EK sekot līdzi tam, kā dalībvalstis to iekļāvušas savos stratēģiskajos plānos.

Latvija ir atbalstījusi EP šajā jautājumā un atzinīgi novērtējusi ES politikas saskaņotību ar bioekonomikas politiku. Latvija atbalsta reģionu un vietējo īpatnību vērā ņemšanu, kā arī primāro ražotāju nozīmes stiprināšanu.