Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sarunās Luksemburgā vienojušies par reformām kopējā lauksaimniecības politikā, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Vienošanos izdevās panākt pēc Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministres Jūlijas Klekneres ierosinājuma.

Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros dalībvalstīm tiek piešķirti miljardiem eiro, un daudzi lauksaimnieki ir atkarīgi no ES finansējuma.

No ES budžeta tieši kopējai lauksaimniecības politikai tiek atvēlēti vislielākie līdzekļi.

"Pēc ilgas un smagas cīņas mēs esam sasnieguši pagrieziena punktu," sacīja Kleknere.

Viņa atzinīgi novērtēja jauno vienošanos par vides aizsardzību un uzsvēra, ka cilvēki ES joprojām varēs atļauties "likt ēdienu galdā".

Kleknere tviterī norādīja, ka panāktā vienošanās ir pagrieziena punkts reformām ES lauksaimniecībā, par kodolu liekot "zaļo arhitektūru".

"Vācijai tas nozīmē, ka miljards eiro no mūsu budžeta tiks izmantots ekoloģiskiem noteikumiem/biopasākumiem, tajā pašā laikā saglabājot līdzsvaru ar ienākumiem un pārtikas drošību," paziņoja ministre.

Arī Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis tviterī paziņojis, ka izdevies panākt vienošanos, un izteicis pateicību "Vācijas prezidentūrai par centieniem virzīt uz priekšu agrāko prezidentūru darbu un par kompromisa priekšlikumu iesniegšanu".

Saskaņā ar jauno priekšlikumu dalībvalstīm būs lielāka brīvība, nosakot, kādos viedos tās sasniegs izvirzītos mērķus attiecībā uz dabas saglabāšanu, vides aizsardzību un pārtikas kvalitātes nodrošināšanu.

Valstīm būs jāsūta savi plāni apstiprināšanai Eiropas Komisijai (EK) un jānāk klajā ar tālākiem "eko-pasākumiem", kas paredz aktīvāku rīcību obligāto vides aizsardzības prasību izpildei. Visi lauksaimnieki, kas ievēros šos noteikumus, saņems papildu finansējumu.

Jaunā reforma stāsies spēkā 2023.gadā un ietvers divu gadu ilgu "mācību periodu".