Ceturtdien, 18. decembrī, vēlu vakarā ES Padome, reaģējot uz Latvijas un citu ES dalībvalstu nepārtrauktiem aicinājumiem atlikt Atmežošanas regulas piemērošanu un būtiski vienkāršot tās prasības, nolēma atlikt Atmežošanas regulas piemērošanu vēl par vienu gadu. Tādējādi Atmežošanas regulu ES neuzsāks piemērot šī gada 30. decembrī, kā to paredzēja līdzšinējie nosacījumi. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, regulas piemērošana tiks uzsākta lielajiem uzņēmumiem no 2026. gada 30. decembra, bet mazajiem un mikrouzņēmumiem – no 2027. gada 30. jūnija.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Līdzšinējie Atmežošanas regulas nosacījumi bija nesamērīgi attiecībā uz ES lauksaimniekiem, koksnes ražotājiem un pārtikas ražotājiem un to ieviešana samazinātu Latvijas un ES ražotāju konkurētspēju, palielinot ražošanas izmaksas un administratīvo slogu lauksaimniekiem, kokmateriālu un pārtikas ražotājiem. Atmežošanas regulas mērķi Latvijā jau tiek sasniegti ar esošo nacionālo likumdošanu, un atmežošanas risks Latvijā ir ļoti zems. Taču arī jaunie regulas grozījumi pilnībā neatbrīvos mūsu ražotājus no nevajadzīga sloga, tāpēc Zemkopības ministrija noteikti turpinās darbu pie regulas prasību vienkāršošanas, jo īpaši pie samērīguma izvērtēšanas.”

Ar jaunajiem grozījumiem visiem ES uzņēmumiem, kas ražo, importē, pārstrādā, tirgo un eksportē regulas tvērumā esošus produktus (koksni, liellopus un liellopu gaļu, soju, kafiju, kakao, palmu eļļu, kaučuku) tiek nodrošināts papildu laiks sagatavoties regulas nosacījumu izpildei. Tāpat Eiropas Komisija (EK) ir ieguvusi papildu laiku, kas nepieciešams būtiskai ES informācijas sistēmas darbības uzlabošanai, lai tā spētu apstrādāt plānotos lielos informācijas un datu apjomus, ko radīs uzņēmumu iesniegtie pienācīgas pārbaudes apliecinājumi par produktu atbilstību Atmežošanas regulas prasībām.

Latvija u.c. ES dalībvalstis iebilst, ka ne uzņēmumi, ne pati ES informācijas sistēma nav gatava regulas piemērošanai. Latvija īpaši uzsvēra, ka valstīs, kurās jau ir spēkā nacionālais regulējums, kas nodrošina efektīvu mežu apsaimniekošanu un aizsardzību, atmežošanas riska faktiski nepastāv, tādēļ Atmežošanas regulas prasība pierādīt savu produktu neatmežojošo statusu uzliks iesaistītajiem uzņēmumiem nesamērīgu papildus administratīvo slogu. Tādēļ ir nepieciešams būtiski vienkāršot regulas prasības.

Arī EK atzīst, ka ES informācijas sistēma nav pietiekami gatava darboties ar paredzamo milzīgo datu apjomu, kas būtiski traucētu regulas ieviešanu un līdz ar to arī uzņēmumu ikdienas saimniecisko darbību. Jāatzīmē, ka regulas piemērošana tiek atlikta jau otro reizi – 2024. gada nogalē tā tika atlikta līdz šī gada beigām.

Papildus regulas piemērošanas atlikšanai Atmežošanas regulas grozījumi paredz virkni vienkāršojumu regulas prasībās. Paredzēts, ka apliecinājums par produkta neatmežojošo statusu ES informācijas sistēmā būs jāiesniedz tikai tam uzņēmumam, kurš pirmo reizi produktu laiž ES tirgū (saražo vai importē), bet visi uzņēmumi tālākajā produkta apstrādes, pārstrādes un realizācijas ķēdē no šīs prasības būs atbrīvoti, saglabājot izsekojamības un informācijas uzglabāšanas pienākumus. Tāpat, ieviešot jaunu uzņēmumu kategoriju “mikro un mazais primārais tirgus dalībnieks zema riska valstī”, paredzēts, ka šādiem ražotājiem pašiem nebūs ar paziņojumu ES informācijas sistēmā jāapliecina sava produkta atbilstība Atmežošanas regulas prasībām – to viņu vietā veiks valsts iestādes. Tas nodrošinās, ka, piemēram, liellopu audzētājiem Latvijā, ja tie atbilst mikro un mazā uzņēmuma statusam, pašiem nebūs jāapliecina savu audzēto liellopu atbilstība. Bez tam ar grozījumiem no Atmežošanas regulas tvēruma tiek izslēgti tādi drukātie papīra izstrādājumi kā grāmatas, laikraksti, plakāti u.tml. Grozījumi arī noteic, ka līdz 2026. gada 30. aprīlim EK jāizvērtē nepieciešamība tālāk vienkāršot Atmežošanas regulas prasības.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī”.