Turpmākajai Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikai jābūt elastīgākai, ilgtspējīgākai un noturīgākai krīzēs, lai ES lauksaimnieki arī turpmāk varētu nodrošināt veselīgu pārtiku ES iedzīvotājiem, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, 23.oktobrī EP deputāti pieņēma nostāju par ES lauksaimniecības politikas reformu laikposmam pēc 2022. gada, un tagad EP ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

EP deputāti pauda atbalstu jaunai politiskai pieejai, kas ļaus pielāgot ES lauksaimniecības politiku katras dalībvalsts vajadzībām. Tajā pašā laikā viņi norāda, ka šīs pārmaiņas nedrīkst kropļot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES. Dalībvalstu valdībām būtu jāsagatavo stratēģiskie plāni par to, kā tās savā valstī īstenos ES mērķus, un Eiropas Komisija (EK) vēlāk šos stratēģiskos plānus apstiprinās. Turklāt EK turpmāk pārbaudīs ne tikai to, kā valstis ievēro ES noteikumus, bet arī kā tās sasniedz izvirzītos mērķus.

Stratēģisko plānu mērķi pēc EP deputātu domām būtu jāīsteno atbilstoši Parīzes klimata nolīgumam. EP pastiprināja prasības īstenot klimatam un videi nekaitīgu lauksaimniecības praksi, kas būs obligāta lauksaimniekiem, ja viņi vēlēsies saņemt tiešos maksājumus.

EP deputāti arī vēlas, lai vismaz 35% lauku attīstības budžeta tiktu atvēlēti dažādiem ar klimatu un vidi saistītiem pasākumiem. Vismaz 30% tiešo maksājumu budžeta būtu jānovirza ekoshēmām, ar kurām finansiāli atbalsta lauksaimniekus, kas īsteno klimatam un videi draudzīgu lauksaimniecības praksi. Šo shēmu īstenošana būtu brīvprātīga, tomēr tā lauksaimniekiem dotu iespēju palielināt ienākumus.

Deputāti uzstāja, ka katrā dalībvalstī ir jāievieš lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi un vismaz 30% ES sniegtā finansējuma jānovirza, lai palīdzētu lauksaimniekiem mazināt klimata pārmaiņas, ilgtspējīgi rīkoties ar dabas resursiem un aizsargāt bioloģisko daudzveidību. Viņi arī prasa, lai dalībvalstis mudinātu lauksaimniekus 10% zemes atvēlēt ainavas elementiem, kuri bagātina bioloģisko daudzveidību. Šādi ainavas elementi ir, piemēram, dzīvžogi, neražojoši koki un dīķi.

EP deputāti nobalsoja par prasību pakāpeniski samazināt ikgadējos tiešos maksājumus lauksaimniekiem, kas pārsniedz 60 000 eiro, un par maksimālo atbalsta apjomu noteikt 100 000 eiro. Tomēr, pirms tiešo maksājumu summa tiek samazināta, lauksaimniekiem varētu ļaut no kopsummas atskaitīt 50% no līdzekļiem, kuru viņi izmaksā ar lauksaimniecību saistītās algās.

Vismaz 6% valsts tiešo maksājumu būtu jāizmanto mazo un vidējo lauku saimniecību atbalstam. Ja šim nolūkam izmantotu vairāk par 12%, tiešo maksājumu summas griestus drīkstētu nepiemērot.

ES dalībvalstis varētu izmantot vismaz 4% sava tiešo maksājumu budžeta gados jaunu lauksaimnieku atbalstam. Deputāti norāda, ka papildu atbalstu varētu piešķirt no finansējuma lauku attīstībai, priekšroku dodot gados jauniem lauksaimniekiem.

EP uzsvēra, ka ES subsīdijas būtu jāpiešķir tikai tiem lauksaimniekiem, kuri vismaz minimālā mērā ir iesaistīti lauksaimnieciskā darbībā. Šīs subsīdijas nesaņem personas, kas nodrošina lidostu darbību, dzelzceļa pakalpojumus, hidrotehnisku būvju darbību, nekustamo īpašumu pakalpojumus un pastāvīgu sporta un izklaides platību darbību.

Krastiņš pavēstīja, ka EP deputāti noraidīja visus priekšlikumus, kas bija iesniegti ar mērķi aizliegt ar gaļas produktiem saistītu nosaukumu piemērošanu produktiem, kas nesatur gaļu.

Tāpat EP uzstāj, ka nepieciešami papildu pasākumi, kas nākotnē palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt iespējamās riska un krīzes situācijas. Tas vēlas pārredzamāku tirgu, intervences stratēģiju visiem lauksaimniecības produktiem un atkāpi no konkurences noteikumiem tādai praksei, kuras mērķis ir ievērot augstākus vides, dzīvnieku veselības un labturības standartus. EP deputāti arī vēlas, lai krīzes rezerves līdzekļi, kas palīdzētu lauksaimniekiem cenu vai tirgus nestabilitātes laikā, būtu nevis konkrētam gadījumam radīts, bet gan pastāvīgs instruments ar pienācīgu budžetu.

EP vēlas piemērot stingrākas sankcijas lauksaimniekiem, kuri vairākkārt pārkāpj ES prasības, piemēram, saistībā ar vidi un dzīvnieku labturību. Vairākkārtēju pārkāpumu gadījumā lauksaimniekiem nāktos šķirties no 10% viņiem paredzēto tiešo maksājumu.

Deputāti arī vēlas, lai tiktu izveidots īpašs ES sūdzību izskatīšanas mehānisms. To varētu izmantot lauksaimnieki un atbalsta saņēmēji laukos, kuri ES subsīdiju saņemšanas procesā ir saskārušies ar netaisnīgu vai nevienlīdzīgu attieksmi un kuru sūdzību valsts tiesu iestāde nav spējusi pienācīgi izskatīt.

Krastiņš atzīmēja, ka stratēģisko plānu regulu apstiprināja, 425 deputātiem balsojot par, 212 - pret un 51 atturoties. Regulu par tirgu kopīgu organizāciju apstiprināja, 463 deputātiem balsojot par, 133 - pret un 92 atturoties.

Savukārt regulu par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību apstiprināja, 434 deputātiem balsojot par, 185 - pret un 69 atturoties.

EP preses sekretārs Latvijā uzsvēra, ka pašreizējie kopējās lauksaimniecības politikas noteikumi zaudēs spēku 2020.gada 31.decembrī. Kamēr EP un ES Padome nebūs panākuši vienotu nostāju par pašreizējo kopējās lauksaimniecības politikas reformu un apstiprinājuši to, būs jāpiemēro pārejas noteikumi.

Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums veido 34,5% jeb 58,12 miljardus eiro no ES 2020.gada budžeta. Ar aptuveni 70% kopējā lauksaimniecības politikas budžeta tiek atbalstīti sešu līdz septiņu miljonu ES lauksaimniecību ienākumi.